Ventspils pilsētas svētkos 2.augustā plkst.18.00 Teātra namā "Jūras vārti", Karlīnes ielā 40, Ventspilī, atklāja Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstādi "Portrets".
Portrets mūsdienās ir ļoti populārs pašpatēriņa produkts ar t.s. pašiņu vai selfiju, kurus ikkatrs var izveidot nofotografējoties ar mobilā telefona palīdzību, un bieži vien jau tūlīt pat tas ir apskatāms globālajā tīmeklī. Cilvēciskā vēlme eksebicionēties ir ieguvusi vēl nebijušas iespējas atrādīt sevi publiskajā telpā. Varbūt tieši tādēļ būtiski ir ieskatīties portreta žanra mākslinieciskajās kvalitātēs?
Latvijas Mākslinieku savienība, aktualizējot savas mākslas darbu kolekcijas popularizēšanu, jau otro gadu ir aizsākusi Latvijas Mākslinieku savienības muzeja programmu "LMS mākslas desants", kas paredz, ka vairākās vietās Latvijas novados tiek veidotas ekspozīcijas, rosinot skatītāju iepazīt otru lielāko 20. gadsimta 2.puses mākslas darbu kolekciju Latvijā, kas ir nozīmīga ar izcilām mākslinieciskajām atklāsmēm.
Aleksandra Briede. Meitenes portrets
Latvijas Mākslinieku savienība sadarbībā ar Teātra namu "Jūras vārti” pagājušajā gadā skatītājus iepazīstināja ar 20.gadsimta 80.gadu beigu glezniecību un tēlniecību, bet šī gada izstāde "Portrets” pozicionē laiku no 20.gadsimta 60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad portreta žanrs glezniecībā un tēlniecībā bija ļoti aktuāls, populārs un izvērsta tika tēmas attīstība.
Izstādē "Portrets” ir izvēlēti mākslas darbi, kas radīti dažādās mākslinieciskās izteiksmēs un stilistikā un nav bieži redzēti, piemēram, gleznotāju Leo Kokles, Anitas Melderes, Alda Kļaviņa darbi, kuru atšķirīgā glezniecības valoda atklāj liriska portreta iezīmes. Savukārt stilistikā, formveidē un materiālos bagātīgajā tēlniecības klāstā kā spoži meistari jāakcentē: Līze Dzeguze, Aleksandra Briede, Igors Vasiļjevs, kuru skulptūru izteiksmība kā mākslas aktualitāte nepazūd arī mūsdienās. Izstāde rosina aizdomāties par portreta žanra robežu paplašināšanu no reālām personībām līdz portretiem kā asociatīviem tēliem.
Izstāde "Portrets” ir apliecinājums, ka 20.gadsimta 70.-80.gados mākslinieki bija atraisīti domāšanā un, atklājot arvien jaunus izteiksmes veidus, ir vēlējušies parādīt visdažādākās personības un tēlus. Latvijas mākslas plašā amplitūda no klusinātiem toņiem līdz ekspresīvām krāsām, no lakoniski stilizētām granīta skulptūrām līdz graciozai plastikai bronzā ir mūsu kultūrvēstures nozīmīgs mantojums.
Anita Meldere. Ansis kā burvis
Izstādes koncepcijas autori: mākslas zinātniece Astrīda Valtere un tēlnieks Igors Dobičins
Teātra nams "Jūras vārti” mākslas un mūzikas projektu vadītāja Iveta Ērkšķe
Izstādes atbalstītāji: Ventspils pilsētas domes Kultūras centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība”
Latvijas Mākslinieku savienības muzejs dibināts 2001.gadā, ir 1941. gadā izveidotās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, kā arī sabiedriskās organizācijas Latvijas Mākslinieku savienības mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
LMS īpašumā atrodas muzeja krājums (ap 16'000 vienības, t.sk. ap 5000 mākslas darbiem ir piešķirts Nacionālā muzeja krājuma statuss) ar tam līdzās esošajām mākslinieciskai daiļradei speciāli celtajām ēkām, radošajām darbnīcām un to aprīkojumu ir vienīgais šāds kultūras industrijas komplekss Latvijas kultūrtelpā, kas tiek izmantots arī mūsdienās.