VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 "Sarkanais stūrītis" ceļo [21.08.2014. 12:36] Aigars Ravda, LMA mākslas zinātnes nodaļas 4. kursa students Nomainot Taizemes karalistes amatnieku eksotisko lietišķās mākslas izstādi Mākslinieku namā Bulduros, Muižas ielā 6., atgriezās izstāde (01.07.2014.–03.08. 2014.), kas tika radīta 2014.gada maijā Muzeju nakts akcijas ietvaros un tai tika doti divi nosaukumi. | ||||||||||
 | ||||||||||
| Viena izstādes daļa saucas "Sarkanais stūrītis". Visus eksponētos darbus vieno sarkanās krāsas klātbūtne. Vārds „sarkans” tika apspēlēts mākslinieku darbos visdažādākajās variācijās. Senkrievu valodā vārds красьнъ nozīmē skaists, svēts. Pirms padomju varas sarkanais stūrītis bija vieta, kur cilvēki novietoja svētbildes un lūdza Dievu. Padomijas gados sarkanais stūrītis bija ne tikai vieta, kur novietoja stendu ar apbalvojumiem, karogiem, aģitācijas materiāliem, vadoņu portretiem, bet arī mācīja analfabētus. Sarkanais simbolizēja piederību revolūcijai, komunisma ideoloģijai. Vecākās gadu gājuma paaudzes skatītājiem šāds nosaukums nevilšus asociējas ar pionieru, komjauniešu, komunistu sarkanajiem stūrīšiem. Tā ir arī cīņās izlieto asiņu krāsa. Savukārt jaunākajai paaudzei sarkanā ir mīlestības un kaisles krāsa. Otra izstādes daļa saucas "Dzintara stūrītis", veidota politiski un sociāli neitrāli, ar liriski patriotisku piesitienu. Tā nevarēja lepoties ar plašu eksponēto darbu klāstu, toties skatītāji Muzeju nakts akcijas laikā varēja fotografēties ar milzu dzintara brošas butaforiju pie krūtīm (1.att.) vai savu seju iemūžināt milzu dzintara gabalā ar mākslinieces Agneses Bules radīto „Mūžīgā latvieša” tēlu. 4.augustā samazinātā ekspozīcijas variantā "Sarkanais stūrītis" viens pats bez dzintara "brāļa" ir atceļojis uz Kauguru kultūras namu un skatāms līdz 31.augustam. | ||||||||||
 Autore: Agnese Bule | ||||||||||
| Mani kā jūrmalnieku pārņem nostalģiskas skumjas atceroties garās rindas pie kinoteātra kases septiņdesmitajos, kad vēl biju skolnieks un astoņdesmitajos, kad kā jau pieaudzis cilvēks apmeklēju Kauguru kinoteātri, lai skatītu televizoru ekrānos nepieejamos tā laika kinomākslas šedevrus. Vēlāk, ienākot interneta ērai, kabeļu, satelītu televīzijai, kino apmeklējums ir kļuvis par retu notikumu manā un, domāju, citu cilvēku dzīvē. Kauguru kinoteātris tagad pilda arī kultūras nama funkcijas. Tajā tiek rīkotas izstādes, dažādu interešu radošu pulciņu nodarbības, pa retam tiek demonstrētas arī filmas. Kā teica kultūras nama darbiniece: „Šī ir liela izstāde”. Tajā ir skatāmi Latvijas mākslā, pārsvarā jūrmalnieku, viegli atpazīstamu mākslinieku darbi. Izteiksmes līdzekļos lakoniskais Māris Subačs sev raksturīgajā konceptuālajā manierē „Klusā daba ar oktobrēnu nozīmīti un Perestroikas atmiņām", „Klusā daba ar mazo karali un tankiem aiz loga” liek atcerēties, jau piemirstos notikumus deviņdesmitajos gados, kad tika atjaunota Latvijas valsts. Darbus veido it kā ar bērna roku zīmēta līnija uz sarkana pamata. Padomju laiku regālija - oktobrēna nozīmīte aizved atpakaļ bērnībā vecāka gadu gājuma cilvēkus. Tēlnieka Gļeba Panteļejeva konceptuālais darbs „Austrumu tepiķis" ir radīts 2001.gadā un savu aktualitāti nav zaudējis arī šodien. Lielas rotaļlietas izmēra, spīdīgs, pulēts metāla tanks ar austrumu paklāju kāpurķēžu vietā aicina aizdomāties par pacifistu kustību. Tas ir novietots kinoteātra vestibilā pie ieejas, stobrs ir pavērsts uz ienākošo skatītāju un it kā pilda sarga lomu. Kultūras nama darbinieki atceras kādu senu notikumu, kad kāds „kaugurietis”, iespējams, apreibis no alkohola vai svaigā jūras gaisa, ar cirvi rokās centās argumentēt kultūras nama vadītājam savu viedokli par kādas izstādes veidošanu... Tagad kultūras namu sargā tanks, bet Kauguros vēl joprojām lidinās senais cīnītāja gars. | ||||||||||
| ||||||||||
| Baibas Cihovskas kompozīcija „Uzzied sarkanas magones Krimā”, kuru veido pa sienu izsvaidītie apģērbu gabali un sarkani karogi ar uzrakstu „totalitārisms”, var izraisīt izstādes apmeklētājos visdažādākās izjūtas, bet domājams māksliniece ir vērsusies pret 2014.gada pavasara notikumiem Krimā. Nedaudz neomulīgi paliek redzot Daces Ziemeles darinātu baltu porcelāna krūzīti ar asiņaini sarkanas krāsas atstātām pēdām, it kā no tās kāds būtu dzēris asinis ar uzrakstu „Paldies par brokastīm”. Nevilšus iztēlojas grāfs Drakula. Lietišķi dekoratīvās mākslas meistares Ildas Sīlis sarkanas krāsas tekstīlija „Savas zemes sargi” ar stilizētiem cilvēku stāviem, Māras līkloci, Saules krustu, skuju rakstu uzjundī manī kā skatītājā patriotiskas jūtas. Gleznas Kauguru kultūras nama rīkotajā izstādē ir eksponētas stipri mazākā klāstā. Pēc traģiskiem vēstījumiem pildīto darbu apskates, skatītājam nedaudz atgūties ļauj Madaras Gulbis meditatīvajā gleznā „Saulrieta sajūta”, kurā runā maiga gleznotājas radīta krāsu tonalitāte. Figūras un priekšmeti ir kļuvuši lieki, cilvēks var ļauties savas fantāzijas lidojumam. Tāpat politiski neitrāli ir jaunās tekstilmākslinieces Sabīnes Vīksnes savdabīgi veidotie pašportreti apģērbā un gaismas ķermeņa abažūrā. Daži autori savos darbos šo vārdu savienojumu interpretē kā burtisku, vārda „stūrītis”, attēlojumu lietās un priekšmetos – Ivars Miķelsons ir novietojis gotiski vertikāli izstieptu, stilizētu metāla skulptūru uz sarkanas trīsstūra piramīdas plaknes. Vilnis Raudseps darbā „Pakāpieni" spēlējas ar stūrainiem sarkaniem un melniem pakāpieniem, Viktors Kozers variē, kā pats paskaidro: „ar senu ķetnotu dzeguļu sējuma fragmentu, kurš tika izmantots galdniecības stūra savienojumos”, tā dažas plaknes iekrāsojot sarkanas. | ||||||||||
 Autors: Ivars Miķelsons | ||||||||||
| Ar bagātīgu konceptuālu darbu klāstu ir ņēmusi dalību izstādē māksliniece Agnese Bule. "Latviešu sapnis" ir kļuvis sarkans. Vienkopus izstādīti daudzi neliela izmēra darbi, kuru nosaukumi lieliski papildina un raksturo radītos tēlus. "Prokrieviskais latvietis" ir gluži sarkans ar kremļa formas galvu, bet "Darba latvietim" ir dots stilizēts sirpis un āmurs. Depresīvs raugās dzērājlatvietis "Latvietis sarkanvīnā", bet "Latvietis sarkanajās ziepēs" ir sastrādājis pamatīgas nepatikšanas. "Kremļa zvanu latvietis", "Latviešu koalīcija", "Apgaismotais latvietis", "Latvietis televizors", „Labie un kreisie” aizskar sociāli - politiskās problēmas mūsu sabiedrībā. Savukārt jūrmalniekiem, un ne tikai, var būt aktuāli darbi „Jaunais vilnis” un „Gruntsgabali”. Jāatzīmē, ka māksliniece savu darbu sēriju ar nosaukumu „Latviešu sapnis” patstāvīgi papildina ar jauniem tēliem. Protams ir žēl, ka eksponētajā izstādes variantā nav vairs skatāmas daudzu mākslinieku gleznas, kā piemēram, Valda Buša veidotā glezna „Pakalns" un Ineses Ziemeles „Bula laiks”. Tam par iemeslu var būt izmantojamās telpas nelielie izmēri, bet šādā veidā eksponētie darbi ir izkristalizējušies un zūdot to lielajai gūzmai skatītājam ir labāk uztverami. Izstāde ar savu nosaukumu “Sarkanais stūrītis” sasaucas ar asiņainajiem notikumiem Ukrainā, Irakā, Gazas sektorā un tādēļ nedaudz smagi ir par to rakstīt un vērtēt... Cerams, ka šī asiņainā sarkanā krāsa liks cilvēkiem aizdomāties par kara šausmām un tā pārvērtīsies sarkanajā mīlestības krāsā. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
