VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Kristīnes Luīzes Avotiņas izstādi "Ceļojums" [29.07.2014. 05:53] Luīze Lismane, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Starp izsmalcinātu un sievišķīgu jutekliskumu līdz meitenīgai koķetērijai ieturēts Kristīnes Luīzes Avotiņas "Ceļojums” – personālizstāde, ko iespējams aplūkot galerijā "Māksla XO” līdz 29. jūlijam. | ||||||||||
| Jaunajai un spilgtajai māksliniecei izstādes iecere radusies pagājušā gada pavasarī, kad divi mēneši tika pavadīti gleznojot Parīzē. Kā Kristīne pati atzīst, gleznās nav atainotas tiešas atsauces uz apceļotajām vietām, bet gan sajūtas, tāpat arī lielajos audeklos starp krāšņajiem toņiem vīd emocionāla rotaļa – eksotiskajā vīrieša portretā vai arhitektūras elementu kompozīcijā ar torņiem un smailēm, kas nevilšus atgādina sapņu pili no bērnības. Absolūta sievišķība jūtama vertikālajā mākslas darbā, kas sagaida apmeklētāju, tikko kā ienākot pa durvīm – pilni ziedošā kompozīcijā gozējas pāvs, un uz mirkli šķiet, ka, ja vien šim putnam būtu lakstīgalas balss, glezna dziedātu. Turpat citā gleznā divas pāvu dūjas ar balti maigām dūnu astēm starp mežrozīšu ziedlapām klusi nočukst kā trauslu un liegu pieskārienu no pašas mākslinieces. Vai šajās gleznās ir iegleznots „brīdis, kad satieku sev mīļu cilvēku, un viņš mani noskūpsta”, vai „draudzenes kāzas”- tā var būt brīva apmeklētāja interpretācija. Centrālais izstādes darbs ir glezna „Leduspuķe”, kas novietota pie galerijas tālākās sienas, kur ap dreifējošu aisbergu izplaukuši magoņu ziedi, un gleznas priekšplānā esoša viļņu šalts kā izteiksmīgs akords uzsāk filosofisku ceļojumu, turpinoties ledū izveidotajā alā kā ceļojums uz vēl līdz galam neatklāto noslēpumu. Dzīve ir baudījums gleznā ar iekosto Parīzes eklēru, dzīve ir glāze šampanieša un vēl tik daudz nezināmā, tāpēc māksliniece vēlējusies uzgleznot sajūtu, kas iedrošina nebaidīties no noslēpumainā, bet droši ļauties. Dzīve ir ceļojums, bet kāds ir galamērķis? Parīze, Barselona un Latvija, un glezna „Visu, kur esi tu”. Vai glezna ar diviem krēsliem parkā, kuros neviens nesēž, jo tikko kā piecēlušies, lai dotos pastaigā. Vai tikko paši saplaukuši Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznās kā ziedi. Krāsu spožums un rotaļas, krāšņi uzplaukstoši pasaku ziedi, putni un tāda laimīga sajūta, ka izrādās ir iespējams uzgleznot prieku un mīlestību, ka var uzgleznot romantisku vieglprātību un tāltālas sapņu vīzijas. Var uzgleznot dzīvi tik viegli kā bērnu dienu karuseli, kurā atļauts braukt arī pieaugušajiem. Vajag tikai ļauties. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
