VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Izstāde "Paliec sveika cietsirdīgā pasaule!"
Galerija "Alma"
03.02.2009 - 20.02.2009

Skaistā, skumjā, asociatīvi smagā frāze šai gadījumā ved mazliet sāņus no triviālās vīzijas, ka kāds stāv uz debesskrāpja karnīzes, Sēnas tilta vai ar cilpu kaklā. Runa ir par izdzīvošanu - paša garā radītu pasauli, vitālu, brīnišķīgu, pietiekamu.
 
Līva Pakalne. Bez nosaukuma. 2008.g. Audekls, eļļa. 35 x 25 cm. Foto: Normunds Brasliņš
 
Sarežģītā neomitoloģiskā apziņa ir viena no būtiskākajām mūsdienu kultūras mentālajām virzībām. Visdažādākajos ceļos ir ne vien aktualizējusies interese par klasiskā un arhaiskā mīta, Bībeles sižetu izpēti, vēstures un šodienas savstarpējo faktu apspēli, bet arī pats vēstījums sāk līdzināties mītam pēc savas struktūras.

Bieži autori attīsta savu oriģinālu mitoloģiju, kur arvien nepārspēti piemēri ir Gabriela Garsijas Markesa un Džona Tolkīna garadarbi. Realitātes un ilūziju pludināšana cikliskā laikā it kā ļauj izvairīties no mokām, kad pietrūkst vārdu, lai izklāstītu skaidri sajustu lietu būtību.

Ekspozīciju veido gleznās vizualizētas iedomu ainas, kuru būtība ir tuvā saistībā ar īstenību. Kristianu Dimiteri, Ilzi Avotiņu, Janu Briķi, Jāni Blanku, Līvu Pakalni vieno līdzīgā intensitātē pausts smalkums, spēks un pasakai, mītam radniecisks ideju izklāsta veids. Ja Ilze Avotiņa tradīciju pasauli tēlo tik žilbinoši košu, izjūtām piestrāvotu, vedinošu pacelties augstu virs zemes reālijām, tad Jānis Blanks savu stāstu vērš rafinēti, izmantojot viduslaiku miniatūru iedarbīgo tiešumu. Kristiānas Dimiteres daiļrade, savukārt, aizrauj kā savdabīga arhetipiski jaudīgu tēlu galerija. Bet kas ir tas, kas liek noticēt izsmalcināti skaistajiem, teju kičīgajiem Janas Briķes un Līvas Pakalnes gleznojumiem, neļaujot tos traktēt kā saloniskus?

 
Galerija "Alma"
Rūpniecības iela 1, Rīga
p., o., t., c., pt. 12.00–18.00
sestdien, svētdien slēgts
www.galerija-alma.lv
 
Atgriezties