Izstāde "Cianovīns" Liepājā Maija Meiere, Liepājas muzeja galvenā muzejpedagoģe 03.07.2014 - 03.08.2014
Liepājas muzeja ekspozīcijas "Liepāja okupāciju režīmos" telpās, K. Ukstiņa ielā 7/9, skatāma Liepājas Universitātes maģistra studiju programmas "Māksla" pirmā izlaiduma absolventu kopizstādi "Cianovīns".
Izstādē savus darbus cianotipijas tehnikā izstādīs pieci bijušie maģistra studiju programmas "Māksla” kursabiedri – Aivars Rozenbahs, Dace Lejēja, Zane Beģe-Begge, Anita Zīverte un Solvita Spirģe-Sēne.
Fotomākslinieks A. Rozenbahs dzīvo un strādā Liepājā. Mākslinieks ir lektors Liepājas Universitātē, pasniedz fotomācību, vada fotomākslas laboratoriju Liepājas Bērnu un jaunatnes centra Tehniskās jaunrades centrā Krūmu ielā 29
Mākslas maģistre Anita Zīverte strādā par pasniedzēju Saldū un Rīgā. Viņas daiļradei raksturīgi eksperimenti grafikā, cianotipija uz zīda, pasteļa portreti un akvareļa karikatūras.
Savukārt mākslas maģistrei Solvitai Spirģei-Sēnei, kura izstādēs piedalās jau kopš 2006. gada, patīk eksperimentēt ar materiāliem un tehnikām grafikā un glezniecībā.
Attēlā: Zane Beģe-Begge
Zane Beģe-Begge mākslas pasauli iemīlējusi jau bērnībā, apmeklējot Madonas mākslas skolu. Mākslinieces profesijā Z. Beģe-Begge pilnveidojusies arī Liepājā, kur vispirms absolvējusi Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, bet vēlāk arī Liepājas Universitātes bakalaura un maģistra studiju programmas.
Māksliniece un pedagoģe Dace Lejēja ir jelgavniece, kuru ar Liepāju saista studiju laiks Liepājas Universitātē. D. Lejēja vispirms bakalaura studiju programmā apguva vizuālās mākslas un sākumskolas pedagoga prasmes, bet vēlāk turpināja studijas augstskolā un kļuva par mākslas maģistri.
Visus šos māksliniekus vieno tikšanās vieta Liepāja un mācības Liepājas Universitātes Profesionālo mākslas maģistru programmā (2009). Par vienojošu motīvu grupas dalībnieki uzskata kopīgas intereses, labu humora izjūtu un arī kopīgas izstādes. Mākslinieki organizējuši vairākas kopizstādes gan Latvijā, piemēram, Aizputē, Madonā, Jelgavā un Saldū, gan ārzemēs – Polijā un Lietuvā.
Attēlā: Anita Zīverte
Mākslinieki savu sadarbību raksturo ar vārdiem: „Mūsu dzīves moto meklējams modernista Šarla Bodlēra vārdos: „Vienmēr vajag būt noreibušam – no vīna, no dzejas, no mīlestības, varbūt no tikuma... Kā jums labāk tīk...” Mēs piebilstam: „Noreibt var arī no mākslas, tāpēc vērojiet, vērtējiet un baudiet.””
Cianotipija (cyan - no grieķu valodas „tumši zila viela”) ir viena no t.s. alternatīvajām (ne-sudraba) fotogrāfijas drukas tehnikām. Pirmās cianotipijas angļu astronoms Džons Heršels (John Herschel) ieguva 1842. gada vasarā. Atklājums sekoja Henrija Talbota (Henry Talbot) 1839. gada paziņojumam par sudraba procesa izgudrošanu un sākotnēji paredzēts t.s. fotogrammu jeb kontaktkopiju veidošanai.
Līdz pat 20. gadsimta vidum cianotipiju līdztekus citiem līdzīgiem reprogrāfijas procesiem arhitekti un inženieri izmantoja uz pauspapīra zīmētu rasējumu pavairošanai. Mūsdienās fotomāksliniekiem cianotipija un tai līdzīgas fototehnikas ir alternatīva digitālajai fotogrāfijai.