VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Taizeme Jūrmalā [20.06.2014. 09:42] Aigars Ravda, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa students Taizemes karaliste ir teiksmaina, eksotiska zeme, kura eiropietim asociējas ar palmām, okeāna krasta smilšaino pludmali, karstu sauli, tropiskām lietusgāzēm, eksotiskiem ēdieniem, dejām, mūziku, zīdu, porcelāna traukiem, Taizemes boksu – Muai Thai un viesmīlību. To visu uz Jūrmalu bija atveduši un demonstrēja Taizemes amatnieki, dejotāji, mūziķi, pavāri, studenti. | ||||||||||
| Jūrmalas mākslinieku namā, Bulduros, Muižas ielā 6, 11.jūnijā tika atklāta Taizemes lietišķās mākslas izstāde. Izstāde tika atklāta ar Taizemes karaļa sūtņa (1.att.) un Jūrmalas Domes pārstāvju uzrunu apmeklētājiem, papildinot to ar eksotiskām dejām (2.att.) un dziesmām. Izstādē skatītāji varēja iepazīties ar Taizemes amatnieku lietišķās mākslas izstrādājumiem. Apskatāmo eksponātu skaits nebija liels, bet deva ieskatu katrā no Taizemes lietišķās mākslas populārākajiem veidiem. | ||||||||||
| ||||||||||
| Bencharong (Benjarong) (3.att.), nozīmē „piecas krāsas”, kuras parasti izmanto Taizemes mākslinieki, apgleznojot porcelāna traukus. Izmantoto krāsu skaits atsevišķos gadījumos var mainīties līdz astoņām. Dominē zelta krāsa – varenības, labklājības, veiksmes simbols. Ornaments blīvi klāj visu trauku, neatstājot uz tā brīvas vietas. Izmanto florālo – ziedu un augu, kā arī ģeometrisko ornamentu. Var tikt attēloti arī mākslinieka fantāzijas uzburti dievību tēli. Šāds trauku rotāšanas veids sasaucas ar Ķīnas porcelāna apgleznošanas mākslu. XX gadsimta sākumā, ienākot Eiropas kultūrai, Bencharong tika atbīdīts otrā plānā, bet mūsdienās tas atkal ieņem savu vietu Taizemes lietišķajā mākslā. Šādi porcelāna izstrādājumi ir iecienīti suvenīri tūristu vidū. Traukus un to apgleznojumus nereti veido, izmantojot antīkos paraugus. Taizeme, Ķīna, Indija jau izsenis bija slavenas ar savu zīdu, kura iegūšanas paņēmienu turēja stingrā slepenībā. Zīds savam saimniekam karstā laikā dod veldzi, atvēsinot tā ķermeni. Tajā tiek sajaukti divi krāsu toņi – viena metiem, otra audiem, un turot to dažādos leņķos, audums dod savdabīgu spīdumu. | ||||||||||
| ||||||||||
| Uz izstādē apskatāmās pelēka zīda auduma šalles (4.att.) ir veidoti gaumīgi izšuvumi ar simbolisku nozīmi, ziedi – sieviete, spāre – elegance un daile, tauriņi – vīrietis, kurš aplido sievieti. Blakus redzamās smalka, rokām austa kokvilnas auduma šalles ir ar Latvijā labi pazīstamo ornamenta rakstu „zalktis” (5.att.) un „jumis” (6.att.). Līdzīgu ornamentu izmantoja Peru indiāņi, Krievijas Ziemeļu teritorijā dzīvojošās tautas, baltu tautas...Tas liek aizdomāties – kas mēs esam, no kurienes nākam, kurp ejam? Izstādē ir skatāmi lietussargi (7.att.), gatavoti Borsangas ciematā, kurš atrodas Taizemes ziemeļu provincē Čhīanmai. Lietussargu pagatavošanas tehnika tiek nodota no paaudzes uz paaudzi. Izmanto bambusa karkasu un zīdkoka papīru (saa), kuri rotāti skaistiem, krāšņiem, ar austrumniecisku pieskaņu veidotiem zīmējumiem. Ziedi, augi, koki, tauriņi, ainavas, dzīvnieki, putni ir skatāmi to zīmējumos un gleznojumos. Šādi lietussargi vairāk ir ar dekoratīvu nekā ar praktisku nozīmi un tos gribētos saukt par saulessargiem. | ||||||||||
| ||||||||||
| Lakoti izstrādājumi (8.att.) - tie ir dažādi trauciņi, lādītes, bļodiņas, kastītes, paplātes, vāzes. Tiek uzskatīts, ka to izgatavošanas noslēpumi ir pārņemti no Ķīnas meistariem un atnākuši Taizemē ar pirmajām migrējošām cilvēku grupām. Šie izstrādājumi ir plaši izplatīti Taizemes ziemeļu reģionos. Tos gatavo ar vieglu koka vai bambusa karkasu, ko pārklāj ar koku sulas lakas kārtām, tādejādi izstrādājumu padarot elastīgu un stingru. Vēlāk meistars ar roku veido gleznojumu, kurā dominē zelta krāsa, kas ir pretstats melnajai, simbolizē „iņ” un „jaņ” kosmisko principu mijiedarbību. To tematika balstās uz eposa „Ramakiena” vai ar budismu saistītām teiksmām. Tāpat var tikt izmantoti ziedu, koku, ainavu motīvi. Piekari – amuleti zivju – karpu veidolā (Pla ta pian) (9.att.), kuru pīšanai izmanto palmu lapas. Vēlāk tās krāso. Taizemē, Ķīnā, Japānā kā arī daudzās citās austrumu zemēs zivs ir labklājības un pārticības simbols. Arī palmu lapas tiek uzskatītas par veiksmi nesošu augu. Šādi piekari ir dažādu izmēru un kalpo gan kā rotaļlietas, gan kā dekoratīvi elementi. Nereti tos novieto virs jaundzimušā mazuļa šūpuļa, lai piesaistītu veiksmi. Tādi piekari tiek tirgoti Taizemē kā amuleti un suvenīri. Lelles (10.att.) no klasiskās dejas uzveduma, tērptas dejotāju krāšņajos tērpos un maskās. Uzvedums balstās uz stāstu „Ramakiena”, kas ir ,taizemiešu versija indiešu eposam „Rāmajana”. Tas ir stāsts par mūžīgo labā un ļaunā cīņu. | ||||||||||
| ||||||||||
| Maskas (Khon) (11.att.) tiek veidotas sarežģītā radošā procesā. Sākumā veido ģipša atlējumu pēc nākamā valkātāja sejas formas, tad to pārklāj ar no zīdkoka iegūtas papjē-mašē masu. Kad tā ir sacietējusi, to apglezno, lako un rotā. Acu, uzacu un mutes līniju akcentē ar, uz lēnas uguns, ilgi vārītas, melnlakas (Rak) koka piensulas masu. Maskām piestiprina tiāras, kroņus ko rotā ar kristāliem un zelta lapām. Ausu sargus gatavo no bifeļu ādas. Nedaudzo eksponātu klāstu veiksmīgi papildināja informatīvi vēstošas fotogrāfijas par dzīvi Taizemē. Atklāšanas pasākums ar krāšņu, bagātīgu dejas un mūzikas programmu un pārsteigumiem turpinājās Horna dārzā Majoros. Radošajās darbnīcās apmeklētāji paši varēja apgleznot lietussargus, uzmērīt maskas, izveidot savu veiksmes amuletu. Īpašu sajūsmu tas izraisīja jaunāko skatītāju vidū (12.att.). Varēja nogaršot ēdienus no Taizemes nacionālās virtuves, ar ko laipni tika cienāti jūrmalnieki. Uzmanību piesaistīja arbūzs (13.att.), izgrebts fantastiska zieda formā. Viena no pavārēm pat nedaudz runāja latviešu valodā, ko bija apguvusi, studējot Saldus pilsētā. Bija skatāms teatralizēts eposa „Ramakiena” uzvedums ar eksotiskām dejām (14.att.), kurās ar kustību, mīmikas, žestu un pozu palīdzību tika nodots skatītājam uzveduma vēstījums. Priecēja krāšņie dejotāju tērpi, maskas (15.att.) un augsti profesionālais dejotāju izpildījums. Skanēja Taizemes tautas un klasiskā mūzika (16.att.). | ||||||||||
| ||||||||||
| Vēlāko dienu programmā tika piedāvāta Jūrmalas kinoteātros kinofilma „Uvertīra” (Hom Rong) – 2004. gadā Taizemē iznākusi muzikāla drāma. Filmas pamatā ir beletrizēts Taizemes pils mūziķa Luanga Pradita Fairo (Sorna Silapabanlenga) dzīves stāsts, filma seko Taizemes klasiskā mūziķa gaitām no XIX gadsimta beigām līdz XX gadsimta četrdesmitajiem gadiem. Filma ieguvusi vairākas balvas Taizemē un tikusi oficiāli izvirzīta ASV kino akadēmijas balvai par labāko filmu svešvalodā. Tās režisors ir Itisontorns Vičailaks, un producentu vidū ir Nonzī Nimibutrs un Čatričalerms Jukols. Filmai piedēvē arī ieguldījumu Taizemes klasiskās mūzikas orķestra (piphat) popularitātes atdzimšanā. Īpašu pārsteigumu svētku apmeklētājiem bija sarūpējuši Thai Airways, Jūrmalas Kultūras centrs un Royal Thai Embassy in Oslo – apmeklējot Taizemes dienas Jūrmalā atklāšanas pasākumu Horna dārzā bija iespēja laimēt aviobiļetes divām personām lidojumam no Kopenhāgenas uz Bangkoku un atpakaļ (17.att.). Kaut arī Taizemes kultūras dienu ietvaros veidotā lietišķās mākslas izstāde Jūrmalā nevar lepoties ar bagātīgu atvestu eksponātu klāstu, toties to lieliski papildināja pasākumi Horna dārzā Majoros, kā arī no 18.jūnija Jūrmalas kinoteātros demonstrētā kinofilma „Uvertīra”, kura deva padziļinātu ieskatu taizemiešu garīgajā pasaulē. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
