Grāmata "Runā ar mani. Pētot cilvēku-augu komunikāciju" Iznākusi jauna RIXC grāmata, kuras autori ir mākslinieki – Rasa Šmite, Raitis Šmits un Mārtiņš Ratniks.
Grāmata iepazīstina ar pārsteidzošā mākslas pētījuma “Runā ar mani – pētot cilvēku-augu komunikāciju” rezultātiem. Vai senajiem latviešiem tāpat kā princim Čārlzam (kurš 1986. gada televīzijā pirmo reizi pateica publiski, ka runājoties ar saviem augiem) būs izrādījusies taisnība, ka runāšana ar augiem veicina to augšanu? Mūsdienu zinātniskie pētījumi arī to pierāda, tādēļ māksliniekiem no RIXC radās interese pārbaudīt šo pieņēmumu, izveidojot “Runā ar mani” – tiešsaistes interfeisu, kurš ļauj cilvēkiem runāties ar augiem.
Dzīvo, augošo pupiņu instalāciju tīklā tika ietverti Helsinki, Rīga, Ventspils, Bāzele, Līneburga un Stavangere. Projekta autori aicināja cilvēkus sūtīt uzmundrinošus vēstījumus augošajām pupiņām, kas divas vasaras pēc kārtas (2011–2012) tika izstādītas Rīgā, Venstpilī, Tallinā un Bāzelē. Kamēr pupiņas auga un nogatavojās, tās saņēma vairāk kā 13'000 tiešsaistes vēstījumu dažādās valodās. Ko projekta norises laikā atklāja mākslinieki – grāmatas autori, varēs uzzināt izlasot grāmatu.
Grāmatas "Runā ar mani" Pētot cilvēku-augu komunikāciju" vāks
Piektdien, 13. jūnijā pl. 19.00 notiks grāmatas “Runā ar mani” atvēršana un atklāsies Jaunās skaņas dienas izstāde RIXC Mediju telpā (11. novembra krastmalā 35, ieeja no Minsterejas ielas). Grāmatas recenzents – filozofs Ainārs Kamoliņš sniegs īsu ieskatu mākslas un bioloģijas attiecību vēsturē, bet grāmatas autori – mākslinieki Rasa Šmite, Raitis Šmits un Mārtiņš Ratniks iepazīstinās ar sava pārsteidzošā mākslas pētījuma rezultātiem. Ieeja – brīva.
Tuvāk par projektu var uzzināt izlasot interviju ar grāmatas autoriem “Dienas” žurnāla “Sestdiena” tiešsaistē.
Video stāsts par projektu ir apskatāms RIXCVimeo lapā (angļu val.).
Izdevējs: Jauno mediju kultūras centrs RIXC (Rīga) un Liepājas universitātes Mākslas pētījumu laboratorija (Liepāja).
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un ES programma "Kultūra 2007-2013” atbalstu.
“Runā ar mani” ir mākslas pētījums par cilvēku un augu komunikāciju, tas īpaši tiecas izzināt attiecības starp dabu un cilvēkiem, bioloģiju un tehnoloģijām, bioloģiskajiem un sociālajiem procesiem. Mākslas pētniecība atšķiras no zinātniskās pētniecības – rezultāti var būt daudz nenoteiktāki, tiklīdz tiek paplašinātas robežas, pavērti jauni apvāršņi un ierosināti jauni jautājumi. Mēs sākām projektu “Runā ar mani”, uzdodot jautājumu: “Vai augi aug labāk, garāki un skaistāki, ja cilvēki ar tiem runā?” Tā kā mūs mazāk interesēja bioloģija, bet vairāk sociālais aspekts, savā izpētē fokusējāmies uz komunikācijas pusi, nevis veģetāciju. Mūs arī ļoti interesēja, vai cilvēki ar augiem vispār “runās”, izmantojot mūsu pašu izstrādāto tiešsaistes interfeisu?
Cilvēki patiešām runāja ar augiem un darīja to ļoti labprāt – kopumā no apmeklētājiem tika saņemts vairāk nekā 13 183 vēstījumu projekta “Runā ar mani” divu gadu norises laikā, kurā instalācijas bija uzstādītas piecās dažādās vietās ar tiešsaistes interfeisu trijās dažādās valodās (angļu, vācu un latviešu). Tik augsta aktivitāte pierāda interesi par šo ideju – komunicēt ar augiem. Taču vēl vairāk – tā parāda, ka mūsdienu komunikācijas instrumenti – tādi kā “Runā ar mani” tiešsaistes interfeiss, kas ir pieejams jūsu datorā vai mobilajā tālrunī – var pat veicināt šādu cilvēku-augu komunikāciju, jo ne katrs uzdrošinās vai vēlas runāt ar augiem tiešā veidā vai publiski. Kā mēs novērojām LU Botāniskajā dārzā, bērni un jaunieši acumirklī uzsāka komunikāciju ar augiem, jo pirmais, ko viņi ievēroja, ienākot Tropu mājā, bija datora konsole ar “Runā ar mani” interfeisu, kamēr viņu vecāki un vecvecāki vispirms pievērsās palmu aplūkošanai.
Mēs tomēr vēlamies arī dalīties ar saviem novērojumiem par augšanas procesu. Uzstādot pirmo instalāciju "kim?"/RIXC galerijā, mēs raizējāmies, vai maz dzīvie augi ir izstādāmi pustumšā iekštelpā. Taču mūsu pirmais eksperiments bija veiksmīgs – pupiņu stādi auga labi un uzziedēja. Nākamajā vietā, Tallinā, tie auga tik ātri, ka mums pupiņas bija jāstāda pat divas reizes – un divas reizes arī jānovāc pupiņu raža. Vēl citam eksperimentam Ventspilī bija patiesi interesanti rezultāti – tur mēs iestādījām divus augus vienu blakus otram. Ar vienu cilvēki sarunājās sievietes balsī, ar otru – vīrieša. Vasaras beigās bija redzams, ka stāds, ar kuru tika runāts sievietes balsī, bija izaudzis vijīgs un viegli izspūris, savukārt stāds, ar kuru bija runāts vīrieša balsī, bija stingrāks un blīvāks.
Kopumā novērojumi parādīja, ka pupiņu stādi aug labi ikvienā vietā, neskatoties uz to, ka pupiņu sēklas un stādi tika izmantoti piecām dažādām instalācijām, tās arī ceļoja kopā ar mums dažādos veidos – ar lidmašīnu, automašīnu un autobusu uz dažādām pilsētām, un tās auga dažādos klimatiskajos apstākļos – gan tumšā galerijā rozā gaismā, foajē saulainā dienasgaismā, tropu mājā palmu ēnā. Visai bieži cilvēki mums jautāja: “Vai augiem patiešām patīk šī savādā datorizētā balss, kas nolasa mūsu vēstījumus?” Jāsaka – ja jau šie stādi auga tik labi, tiem nebija pretenziju klausīties datorizētajā balsī. Acīmredzot – šajā projektā cilvēku nodotie vēstījumi augiem bija svarīgāki par skaņas frekvenci. Turklāt tikai daži vēstījumi no visiem tūkstošiem ziņu bija negatīvi, kopumā cilvēki sūtīja laba vēlējumus – audz labi un skaista, mēs tevi mīlam.
Mūsu mākslas pētījuma noslēgumā varam teikt, ka mēs, protams, neesam atraduši visas iespējamās atbildes, taču mēs esam veiksmīgi ierosinājuši jaunus jautājumus un identificējuši jaunas teritorijas turpmākiem pētījumiem. Mēs turpinām sadarboties ar zinātniekiem un veicam eksperimentus ar alternatīvās enerģijas tehnoloģijām, kas ģenerē elektrību no netīra ūdens un dubļiem, un strādājam pie iecerētā dizaina ilgtspējīgai un mobilai cilvēku-augu komunikācijas ierīcei un nākotnes komunikācijas sistēmām.