Pop-up mākslas galerijā, tirdzniecības centrā Galleria Riga (Dzirnavu ielā 67, Rīgā) 6.stāvā skatāma Ances Gricmanes darbu izstāde.
Autore: Ance Gricmane
Ance Gricmane. Kardiogramm. 195x95 cm. Audekls, eļļa. 2014
Ance Gricmane. Forest
Ance Gricmane. Forest
Gleznotājas mag. art. Ances Gricmanes (dz. 1987) personālizstāde "Abstraktais reālisms” ir autores otrā personālizstāde pēdējā pusgada laikā. Neraugoties uz savām studijām Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras nodaļā, jaunā māksliniece aktīvi cenšas runāt par jautājumiem, kas mākslā vienmēr bijuši aktuāli, piemēram, kosmoss, reliģija un mīlestība. Apvienojot glezniecību ar pašas radītu eksperimentu, gleznotāja veido jaunu iluzoru telpu plaknē.
Gleznotāja Ance Gricmane beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu pie prof. Alekseja Naumova un prof. Kaspara Zariņa 2013. gada jūnijā, līdz tam ERASMUS studentu apmaiņas programmā papildinājusies Grieķijā, Aristoteļa Universitātē, kā arī 2011.gadā apmeklējusi lekciju ciklu Vācijā, Frankfurtes mākslas skolā. Izstādēs Ance piedalās jau kopš 2007. gada, kad viņas grafikas tika izstādītas Floridā, ASV. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Grieķijā, Vācijā, Meksikā un Anglijā.
Personālizstādē apskatāmie divdimensionālie darbi iegūst trešo dimensiju savas filozofijas dēļ. Autore nebaidās eksperimentēt ar materiālu dažādību, un pieļauj tonālās glezniecības sajaukšanos ar faktūru, zeltu, koku un materiāliem, kas pakļaujas telpiskuma veidošanai.
Dzīve bez eksperimenta ir kā telefons, kura zvanu numurus vienmēr var atpazīt. Nav pārsteiguma. Toties telefons, kurš pāris reizes mēnesī spēj uzrādīt zvanus, kā numurus pats nevar nolasīt, ir daudz aizraujošāks. Tāpēc izstādes nosaukums ir „Abstraktā realitāte”. Spēlēsimies ar krāsu, aizverot acis, ļaujot tikai rokai vadīt triepienus, spēlēsimies kā mazi bērni to mēdz darīt – bez racionālas likumu saprašanas, bez savtīgām interesēm, bez aizvainojuma, ar prieku un patiesumu, nevienam nezaudējot!
Ekspozīcija liecina par mākslinieces nepārtraukto sevis realizāciju glezniecībā. Glezniecība kā dzīvesveids, kā kaisle, kuru nevar aizstāt ne ar ko citu. Tāpēc šajos darbos sastopamie krāsu toņi ir smalki un jūtīgi, tie vietām apvienoti simboliski ar zeltu, matēriju, kuras vērtība nenoveco. Triepiena brīvība un emocionāls piepildījums, liekas autorei aizgūts no Vācu ekspresionisma, struktūra no Bizantijas ikonu glezniecības.