VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Saruna ar Dāvi Ozolu [06.06.2014. 06:26] Agnese Pundiņa, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Dāvis Ozols šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijā 1. kursā Glezniecības nodaļā. Jaunajam māksliniekam bijušas vairākas personālizstādes, piedalījies vairākās grupu izstādēs, kā arī darbojies daudzos un dažādos projektos. Starp skatēm un eksāmeniem, vienā no gleznotavām izdevās noķert kautrīgo jaunekli, lai aprunātos par bijušo, esošo un vēl topošo. Tur pat, starp paletēm, krāsu tūbiņām un uzstādījumiem, iekārtojoties uz ērta dīvāna, lai aizmirstu par darbiem, kas vēl jāizdara. | ||||||||||
 Dāvis Ozols. Skatiņš XI. 2014 | ||||||||||
| Kā sākās tavs ceļš mākslās? Mans tētis ir mākslinieks un gleznotājs. Jau kopš bērnības, cik es sevi atceros, viņš vienmēr man ir devis zīmuli un papīru rokās, un vienmēr esmu zīmējis. Vai tev bērnībā bija doma, ka tu gribētu kļūt par mākslinieku? Par kādu vecumu mēs runājam? Par tādu, kas ir mazais pirmsskolas vecums, kad bērniem jautā kas viņi vēlas būt, kad izaugs lieli un parasti atbild, ka vēlas būt dziedātāji, aktrises vai kas cits. Vai tev bija tā, ka tu atbildēji, ka vēlies kļūt par mākslinieku? Man liekas, ka man neviens nejautāja to un es nemaz neesmu teicis, kas gribētu būt... Bet vienmēr esmu gribējis turpināt zīmēt un izveidot kaut ko no nekā! | ||||||||||
 Dāvis Ozols. Pašportrets. 2014 | ||||||||||
| Tev 13 gados bija pirmā personālizstāde galerijā "Istaba". Kā tika nolemts par izstādes organizēšanu? Visu bērnību daudz zīmēju. Bija sakrājušies daudzi darbi, un tētis parādīja tos draugam Aivaram Vīlipsonam, ar kuru kopā izdomāja, ka vajadzētu uztaisīt izstādi. Tā tapa izstāde. Bet tie nebija vienkārši zīmējumi. Toreiz tie zīmējumi bija kaut kas apbrīnojams, kaut kas tik specifisks. Kas toreiz bija tavs iedvesmas avots? Mani ļoti iedvesmoja literatūra, ko lasīju, piemēram, bija tāda “Meža pasaku” grāmatu sērija ar fantastiskām ilustrācijām. Kā arī, filmas ko redzēju, it sevišķi “Gredzenu pavēlnieka” triloģija, kā arī televīzijas kanāla Cartoon Network multfilmas. Bet tas kopumā bija tā vienkārši un brīvi. Kad biju bērns, man bija tāds kā radoši neapzināts process, jo toreiz es neko nedomāju, nebija nekādu ierobežojumu, un es vienkārši piesēdos un zīmēju. Savukārt stila iedvesmas avots bija mākslinieks Maurics Kornēlijs Ešers. Viņam ir zīmējumi, kur viens tēls saplūst otrā, un bērnībā, tos redzējis, iedvesmojos. Ārkārtīgi iedvesmoja arī čehu mākslinieka Jozefa Ladas un Pītera Brēgeļa darbi. Un tad jau tu sāki mācīties skolā. Vai skolas vide mainīja tavu pasaules redzējumu? Situācija bija sekojoša - es iestājos mazajā Rozentāļu skolā, kad biju 6.klasē, un tas bija tas laiks, kad man bija izstāde galerijā "Istaba". Skola toreiz kaut kā to radošumu ierobežoja. Kas notika pēc tam? Ja skola tevi ierobežoja, tā jau varēja rasties konflikts. Jā, absolūti. | ||||||||||
 Dāvis Ozols. Kūciņu pavēlnieks. 2013 | ||||||||||
| Kā tu tiki ar to galā? Bija tā, ka es joprojām darīju savas lietas, bet paralēli arī skolā nepieciešamo. Sanāca, ka dzīvojos divās vietās vienlaikus. Tu esi pabeidzis Jaņa Rozentāļa Rīgas Māksas vidusskolu un tagad esi iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru pabeidzis tavs tēvs. Kādas ir tavas sajūtas, studējot to pašu nozari? Man patīk šeit studēt, jo es nejūtu tik lielu spiedienu no pasniedzējiem un varu brīvāk gleznot. Es šeit jūtos brīvāk un, laikam, attiecīgi arī labāk, ja ir runa tieši par radošumu glezniecībā. Lai gan ir lietas, kas jāizdara obligāti, tas viss ir relatīvāk kā tas bija vidusskolā. Brīvāk. Un brīvība atver radošumu. Tev pagājušā vasarā bija personālizstāde. Kā radās idejas izstādei "Valdnieki”? Toreiz jūnijā man piedāvāja rīkot izstādi "Radošo darbu galerijā", tādēļ bija jāizdomā kaut kas labs. Kādēļ tieši valdnieki? Tādēļ, ka mums katram ir iespēja būt spējīgam kāda nozarē. Teiksim, viens pārvalda Kung Fu, otrs pārvalda Latvijas valsti, bet trešais pārvalda glezniecību. Es attiecīgi domāju par to un darbu ziņa bija tāda, ka mēs katrs varam būt Valdnieki kaut kādā nozarē. Kā, piemēram, viens no darbiem bija "Slinkuma karalis", vienkārši super sliņķis un es viņu attēloju kā tādu slinku čali, kuram apkārt ir slinkumu veicinoši apstākļi. Tu šobrīd studē akadēmijā, tev ir bijusi personālizstāde, tu esi piedalījies izstādē Bauskā. Ko tev nozīmē izstāde? Ko tev nozīmē piedalīšanās izstādē? Izstādes, man šķiet, jārīko, kad ir ko teikt. Bet ja nav ko teikt, tad labāk izstādes nerīkot. Bieži vien es staigāju pa Rīgu un redzu, ka ir kaut kādas izstādes un tur salikti kaut kādi darbi. Es aizeju uz to izstādi un redzu, ka tur... es neredzu, ka tur būtu kāds vēstījums, ko izstāde varētu sniegt. Tās es arī ātri aizmirstu un, manuprāt, tādā gadījumā tās nemaz nav bijušas vērtīgas izstādes. Man izstāde nozīmē kaut ko tādu, kur apakšā ir ielikta doma, kaut kāds stāstījums vai vēstījums. Tās būtu jārīko ļoti uzmanīgi un tam būtu jāpieiet nopietnāk. Tā jau visu laiku var rīkot izstādes. Ja es rīkotu izstādi, tad es parūpētos, lai tajā viss būtu pārdomāts – kāda doma, kādi darbi. Man šķiet, ka mūsdienās mēs to vārdu "izstāde” esam kaut kā notraipījuši ar nevajadzīgām izstādēm. | ||||||||||
 Dāvis Ozols. Izaicinājums. 2012 | ||||||||||
| Kas bija tava pēdējā atmiņās paliekošākā izstāde? Man patika Ziemeļvalstu fotoizstāde "Rīgas mākslas telpā". Kā tev izdodas paust savu vēstījumu, kā, piemēram, saistībā ar tām pašām izstāžu rīkošanām? Kā es to paužu.. spried pēc maniem darbiem, nevis pēc maniem vārdiem. Kā, piemēram, februārī man bija kopīga izstāde ar vectēvu (Andri Ozolu – A.P) Bauskā. Tikām uzaicināti kā vairāku paaudžu mākslinieki. Mans vectēvs visu mūžu bija gleznojis ainavas un es sapratu, ka nelikšu klāt pie vectēva darbiem kaut ko pavisam citu. Pie vectēva ainavām es liku ainavas. Tajā izstādē viscaur bija ainavas, līdz ar to viscaur izstādei bija skaidrs vēstījums. Kāds tagad ir tavs mērķis. Kas ir tavs tālākais plāns? Šajā vasarā es vēlos uztaisīt savu pirmo grafisko noveli/komiksu. Jā, tas ir mans mērķis. Kā tu izdomāji taisīt grafisko noveli? Tieši caur "Kuš!" komiksiem. Pagājušogad pirmo reizi piedalījos "Kuš!" komiksos. Esmu bijis "Kuš!" sporta un "Kuš!" kaķu numurā. Pēdējā laikā interesējos par komiksu pasauli. Ļoti interesanti ir tas viss, tādēļ es gribētu izdot tādu kā savu komiksu. Tad jau redzēs kā tas izvērtīsies. | ||||||||||
 Dāvis Ozols. Priekšpilsētas Buda. 2006 | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
