VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Vijas Celmiņas darbu izstādi "Dubultā realitāte" [09.05.2014. 06:24] Laima Šmiukše, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente 12.04.–22.06.2014. Mākslas muzejs "Rīgas Birža" | ||||||||||
 Vija Celmiņa. Nakts debesis # 22. Papīrs, ogle. 2001 | ||||||||||
| "Ir cilvēki, kuri saka, ka mākslu nesaprot vispār. Un tas ir biedējoši, ka es daru kaut ko tādu, ko citi nesaprot," tā par savu mākslu Jura Podnieka studijas veidotajā filmā izsakās latviešu izcelsmes amerikāņu māksliniece Vija Celmiņa. Viņas darbi atrodas labākajās Amerikas mākslas galerijās un muzejos. Celmiņas darbus iepērk laikmetīgās mākslas muzeji visā pasaulē, arī Ņujorkas Mākslas muzejs MOMA. Visur pasaulē, kur māksliniece izstādās, viņa uzsver, ka ir dzimusi Latvijā, un beidzot Vijas Celmiņas darbi ir apskatāmi arī šeit – Rīgā. Personālizstāde "Dubultā realitāte" sniedz ieskatu piecdesmit gadu radošajā darbībā – no 1964. līdz 2014.gadam, kurā skatītājs var izsekot Celmiņas dažādajiem mākslas periodiem un ieraudzīt realitāti, kuru redz pati māksliniece. Ekspozīcijā ir apskatāmas Celmiņas gleznas, objekti, skulptūras, zīmējumi ogles un grafīta tehnikās, kā arī iespiedgrafikas – sausās adatas, oforta, kokgrebuma, mecotintas un akvatintas tehnikās. | ||||||||||
 Vija Celmiņa. Zīmulis. Koks, eļļa, grafīts. 1986 | ||||||||||
| "Dubultā realitāte” ir Celmiņas īstenība, ko redz arī skatītājs. Tā ir realitāte acu priekšā, kas veidojas skatītāja un mākslas darba vienotā mijiedarbībā. Okeāna viļņi, tuksneša smilts, tīmekļi, zvaigžņotās debesis ir daļa no bezgalīgā Visuma pārpilnības, kas tiek nostādīta tuvumā. Darbi izstādē ir izkāroti pulsējošā ritmā, kas atkārtojas. Lūkojoties pelēko toņu gradāciju pārbagātajās ūdens virsmās, acu skats neviļus iegrimst kaut kur okeāna dzelmē. Turpretī nakts debesis atmodina vēlmi ievēlēties vēlēšanos, saskatīt kādu zvaigznāju vai izvēlēties savējo zvaigzni, kas mirdz visspožāk. Celmiņas māksla ir ļoti smalka niansēs un instinktīvi tā atgādina par kaislību pārvarēt laika ritējumu, lai iekļautos mūžīgajā un bezgalīgajā. Izstādes eksistenciālajam vilnim nenopietnu un rotaļīgu pieskaņu dod absurdie priekšmeti – pārdabiska izmēra rozā dzēšgumija un zīmulis, kas viegli ironizē par mākslinieka profesijas darba ieročiem. | ||||||||||
 Vija Celmiņa. Bez nosaukuma (Tīmeklis 3). Akvatinta, sausā adata. 2002 | ||||||||||
| Pēdējos gados Celmiņa ir aizrāvusies ar teju vai dievišķu sāncensību, radot atrastos priekšmetus no jauna. Izstādē, līdzās oriģināliem, ir redzami divi autentiski objekti – savu laiku nokalpojusi tāfelīte un akmens, kas ir iedomu vīzija no pasaules pirmsākumiem. Māksliniece nesacenšas ar to oriģinālo radītāju, kā viņa pati atzīst, ja labi ielūkojas, var redzēt, kurš ir īstais, kurš – viņas pārradītais. Celmiņas darbi ir radīti intuitīvā un apbrīnojamā mērķtiecībā, kuru pavada sirds un prāta harmoniskā Visuma telpa. Viņas mākslā ir nedaudz liega apcere par cilvēka vientulīgo esību izplatījumā, kuru caurstrāvo garīgs spēks un iekšējā apgarotība. Vērtējot Vijas Celmiņas radošās darbības mākslinieciskos sasniegumus pasaules mākslas telpā, jāatzīst, ka par spīti bērnībā piedzīvotajām bēgļu gaitām, Vija ir dzimusi zem laimīgās zvaigznes. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
