VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Jevgēnija Petrova izstādi "Petrova suņi" [24.04.2014. 10:26] Luīze Lismane, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente 15.03.–27.04.2014. "Rīgas mākslas telpa" | ||||||||||
| Kamēr sabiedrības uzmanība ir vērsta notikumiem Ukrainā, "Rīgas mākslas telpas" Intro zālē aplūkojama ukraiņu laikmetīgā mākslinieka Jevgēnija Petrova personālizstāde "Petrova suņi”, kuru veido darbi, kas tapuši gan iepriekšējos gados, gan īpaši šai izstādei. Petrovs – Jevgēnijs, glezniecības, akvareļa un skulptūras profesionālis. Dzimis 1972. gadā, Ukrainā, īsā laikā guvis plašu atpazīstamību starptautiskajā mākslas pasaulē starp zinātājiem un ekspertiem. Pats sevi pēc aicinājuma uzskata par realitātes kritiķi, savukārt citi viņu dēvē par "nežēlīgo akvarelistu"(1) . | ||||||||||
 Jevgēnijs Petrovs. Nafta | ||||||||||
| Suns – senākajās tradīcijās gandrīz vienmēr asociējas ar mirušo valstību, kur tas bija gan ceļvedis, gan sargs. Tā radās grieķu trīsgalvainais suns Kerbers, kas apsargāja ieeju Aīdā. Elles suņi pavadīja arī nāves dievieti Hekati, kura spokojās kapos un krustcelēs un kurai tika upurēti suņi. Agresīvi tēli ir arī skandināvu elles suns Garms un Sātana melnais suns. Biežāk gan suņa saistība ar nāvi ir pozitīvi virzīta. Suns bija cilvēka palīgs šaisaulē, un tam tika piedēvētas garu pasaules zināšanas, tāpēc piemērots ceļvedis arī viņpasaulei. Nereti suns vienlaikus ir nicinājuma un uzticības simbols – to pierāda mūsdienu frazeoloģija(2) . Petrova suņi – personiski identificējoši un atmaskojoši tēli. Suņi, kas radīti mākslinieka iztēlē, izspēlējot dažādas situācijas, kas ikvienam ir sastopamas ikdienā – uz ielas, klusos un tumšos pagalmos, nostūros, pie atkritumu izgāztuvēm klīst cilvēka reiz gribēti, bet atraidīti dzīvnieki. Petrova suņi ir ietērpti lielizmēra audeklos, apbrīnojami smalki attīstītā akvareļa tehnikā un krāsu spožumā, kas sevī slēpj traģiski atņirgtus suņu žokļus ("Cīņas beigas”), melanholisku neveiklas radības skatienu ("Konteiners”) un raupju, teju taustāmi sajūtamu kažoku ("Svešiniece”). Neuzkrītoši, bet pārsteidzoši emocionāli Petrova radītie tēli kož un skrāpē skatītājam par to, ka nav pabarots, nav izvests pastaigā vai noglaudīts. Maigajos toņos klusi dus psiholoģiskais ekspresionisms, kas pat nerada nožēlu, bet izteiktu vainas sajūtu par notikumu ("Dubļi”), ko pats nebiji iepriekš pamanījis – visticamāk to jāuztver kā nelaimīgu dzīvnieku sevī ("Nafta”). Papildinoši ir tēlnieciskie darbi, nelielas skulptūras, kas turpina glezniecībā iesākto stāstu, piemēram, miniatūrie klēpju suņu tēli gandrīz no pašas ironijas cukurtrauka darbā "Delikateses”. | ||||||||||
 Jevgēnijs Petrovs. Delikateses | ||||||||||
| Kas ir Petrova suņi? Šie suņi noteikti neatstāj vienaldzīgu, tie paliek prātā pat pēc vairākām nedēļām, kad jau aizvērtas izstādes durvis. Tie neluncina asti un nesagaida tevi mājās, radot siltuma sajūtu. Autors atzīst, ka zīmē to, kas viņu kaitina apkārtējā realitātē, bet suņu gadījumā – visbiežāk sevi. Suns var kļūt par ieroci un suņa saimnieks - justies drošībā(3) . Jevgēnijs Petrovs, suņu saimnieks, ar triepienu rada stindzinošas trīsas, kas, savienojoties ar atainoto, pārvēršas zosādā. Viņa ierocis ir suņi. Tikmēr mākslinieks jūtas drošībā, bet skatītājs neaizsargāts, jo pati izstāde ir kā spogulis, kurā esi spiests ieskatīties, cerot vienreiz nesastapt spoguļattēlu. Kamēr ierocis, ierocis jau sākotnēji bija vērsts tieši mērķī. (1) makslastelpa.lv (2) Džeks Tresiders. Simbolu vārdnīca − Rīga, 2009 − 179.lpp. (3) lr1.latvijasradio.lv | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
