VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par izstādi "Nīderlandiešu vēsturiskās flīzes" [24.04.2014. 09:20] Agnese Tambaka, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente 11.04.–24.05.2014. Mencendorfa nams (Grēcinieku iela 18, Rīga) | ||||||||||||||||||||||||||
| Izstādi “Nīderlandiešu flīzes” Mencendorfa namā 2014. gada 11. aprīlī ievadīja konference “Nīderlandiešu flīzes pasaulē un Latvijā”, kurā piedalījās gan ārzemju, gan pašmāju speciālisti (1). Konferencē dzirdētais un redzētais papildināja tālāko izstādes apmeklējumu. Tika izskaidrots kādēļ Nīderlandē bija vajadzīgas flīzes un kādēļ tās rotāja, un kāda bija dekoru motīvu izvēle. Tas palīdzēja iejusties tā laika cilvēka ādā un aplūkot nīderlandiešu flīzes citādāk. Kā būtu ja tās atrastos manā virtuvē 17.gs. Hārlemā? | ||||||||||||||||||||||||||
 1.attēls | ||||||||||||||||||||||||||
| Mencendorfa nama ceturtā stāva nelielajā izstāžu zālē ir skatāmas 16.-19.gadsimta nīderlandiešu flīzes un citi mākslas darbi. Šeit aplūkojamas vēsturiskās nīderlandiešu flīzes no kolekcijām Vācijā un Nīderlandē, kā arī no mūsu pašu kolekcijām Rundāles pils muzejā un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Izstāžu zālē vitrīnās tematiski izvietotas flīzes tā, lai skatītājs varētu ielūkoties galvenajos tā laika tematos. Paraugi ir izmeklēti, lai pārstāvētas būtu gan visbiežāk zināmās zili baltās fajansa flīzes, gan balti brūnās flīzes. Flīžu rotāšanas paņēmienos ir saskatāma liela dažādība. Tās var būt pavisam vienkārši dekorētas tā saucamās ornamentu flīzes, kas visbiežāk bija tikai neliela daļa no kādas lielākas kompozīcijas, vai arī flīzes ar figurāliem tēliem, Latvijas piemēros bieži tie ir Bībeles sižeti. 17.gadsimts Nīderlandes glezniecībā bija zelta laikmets ziedu klusajām dabām, tas ir saskatāms ari šeit ― flīžu apgleznojumos. Ziedi un it īpaši tulpes ir iemīļoti nīderlandiešu motīvi. Tulpe no Osmaņu impērijas uz Eiropu pirmo reizi tika atvesta 1554.gadā. Tālāk kā brīnumains retums tā nokļuva Antverpenē, Amsterdamā un citur. Šī zieda popularitāte pieauga līdz neticamiem apmēriem. Tā tika uzskatīta par statusa nosakošu objektu, kā luksus prece. Visvērtīgākās bija raibās tulpes, ar baltiem ielaidumiem ziedlapās (mūsdienās ir noskaidrots, ka krāsu lauzumus ziedlapā radīja vīruss, kas nebūt nepaaugstina zieda vētību). Tulpju sīpola cenas bija nesamērīgi augstas (līdz pat viena gada amatnieka algai), ar tām spekulēja biržā, līdz tas noveda pie sabrukuma un ekonomiskās krīzes. Tomēr ziedu attēlojumi nīderlandiešu mākslā ir brīnišķīgi un pārstāvēti arī šajā izstādē, piemēram, flīzes ar tulpēm (1. attēls). | ||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||
| Nīderlandiežu flīžu tematikā populāras bija figurālas kompozīcijas ar medību un zvēru attēlojumiem, kādām teiksmainām būtnēm vai sadzīviskām ainām. Mednieka mīlīgais pavadonis, mazais franču buldogs, attēlots vienkārši ornamentētā flīzē (2.attēls). Interesanti, ka iemīļots motīvs uz sienas flīzēm bijis smēķējošs vīrietis. Tas tādēļ, ka kopš 16.gadsimta beigām izplatīta kļuva tabakas baudīšana ar pīpi. Kā izrādās, šī ikdienas nodarbe nākusi tieši no Nīderlandes. 17. un 18.gadsimtā pīpju smēķētāji bijuši izplatīti visos sabiedrības slāņos, flīžu piemēros var redzēt labi ģērbtu kungu ar spalvu cepurē, smēķējot pīpi (3.attēls) un ne tik glauni ģērbtu pilsētnieku vai zemnieku, nododamies tabakas baudīšanai, piesēžot uz zemes (4.attēls). Savukārt teiksmainais vienradža tēls bija ļoti populārs ne tikai flīžu motīvos. Vienradža kauli tikuši sasmalcināti un piedāvāti aptiekās kā ārstniecības līdzeklis Unicornu marinum priekš dažādām kaitēm. Tikai 18.gs. tika noskaidrots, ka ragveidīgie, savītie kauli, ko cilvēki kļūdaini uzskatīja par vienradža ragiem, patiesībā bijuši vaļu zobu asakainie ragi un tā mīts par vienradzi pagaisa. Tomēr maldīgās liecības par šo brīnumaino tēlu ir saglabājušās izstādē redzamajās flīzēs un ļauj aizsapņoties bērnu dienu pasaku pasaulē (5.attēls). | ||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||
| Izstādi papildina dažādi dekoratīvi lietišķie priekšmeti no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja un Mencendorfa nama kolekcijas. 20.gs. sākumā, līdz pat divdesmitajiem gadiem ļoti populāri bija zili apdrukāti vai izšūti tekstilizstrādājumi. To dekorēšanai plaši izmantoja tipiskos nīderlandiešu flīžu motīvus ― vējdzirnavas un kuģus, kas varēja sajaukties ar dažādiem tajā laikā populāriem jūgendstila elementiem. Brīnišķīgs ir galdiņš ar flīžu virsmu un dekoratīvie virtuves dvielīši, kuri arī ir apskatāmi izstādē. Mūsdienīgu interpretāciju par tēmu sniedz Rolfa Hillena un Patrika Bergsmas mākslas darbi, kuri tapuši, iedvesmojoties no seno flīžu motīviem. Patrika Bergsma darbiem ir neparasta tehnika, kurā fotogrāfija tiek apvienota ar gleznojumu. Kopumā tas rada porcelāna trauslumam līdzīgu noskaņu (6.attēls). Manuprāt izstāde ir burvīga. Zili baltās Nīderlandes noskaņas papildina telpā izvietotās vāzes ar tulpēm. Paskat, ārā jau ir pavasaris! Ja Jums vēl acu priekšā stāv kādā Jana Vermēra glezna, tad domās uzreiz var aizceļot uz 17.gs. Nīderlandi. Noderīgi šķita pie flīzēm piestiprinātie skaidrojumi par attiecīgā motīva izvēli un popularitāti savā laikā. Radošu nodarbju mīļotājus, īpaši ģimenes ar bērniem, Mencendorfa nams Mātes dienā 11.maijā aicina uz flīžu apgleznošanas darbnīcu, lai paši savām rokām izmēģinātu flīžu apgleznošanas amatu. Uz tikšanos flīžu rotāšanas meistarklasē! (1) Plašāku konferences izklāstu var meklēt Mencendorfa nama mājās lapā www.mencendorfanams.com | ||||||||||||||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||
