2.aprīlī Milānā tika atklāta mākslinieka Luces (Edmunda Lūča) personālizstāde "Struktūras”. Izstādi bankas Generali telpās, kas atrodas Doma laukumā, Via S.Paolo 7, iespējams apmeklēt līdz 6.maijam. Tajā eksponētie darbi pievēršas cilvēces humāno vērtību tematikai.
Luce. Fiume. Audekls, plēve, krāsa. 60 x 145 cm. 2014
Izstādē "Struktūras" mākslinieks Luce (Edmunds Lūcis) pievēršas cilvēces humāno vērtību un identitātes raksturojumu izpratnes jautājumiem. Mūsdienās arvien notiek dažādu valstu politiskie, ekonomiskie, teritoriālie un cita veida konflikti globālajā pasaules arēnā. Valstis apvienojas un iestājas dažāda veida organizācijās un savienībās. Tas raisa polemiku ne tikai vēsturiskā, bet arī tagadnes un nākotnes kontekstā. Kas notiek ar dažādu situāciju pārvērtēšanu?
Neatņemama šī procesa sastāvdaļa ir identitātes mainīgās struktūras jautājums. Ar šo izstādi tiek akcentēti riski un problēmas, kuras var saistīt ar identitātes diskursu un tā mainību daudzo procesu mijiedarbībā. Notikumi sevī nes vēsturiski nosacīto procesu un atspoguļo to saistību apkārtējā vidē. Kas notiek tad, ja tiek atklāta jauna informācija par pagātni, kā tas ietekmē tagadnes un nākotnes izpratni. Informācijas pārbagātība, kas savā ziņā raisa vienaldzību un neitralitātes maskas uzlikšanu, rada imūnus vērotājus, kuri nekļūst par aktoriem un paliek nejūtīgi pret aktuālu problemātiku. Pastāv iespēja „jaunas ādas uzlikšanai” („New skin”), caur kuru netiek saņemti ne racionāli, ne emocionāli impulsi vai signāli. Identitāte veidojas no izvēļu izdarīšanas - pielāgošanās, noārdīšanas, pārslāņošanās, „kažoka mainīšanas”. Tie ir jautājumi, kas nokļūst personālizstādes uzmanības lokā.
Mākslinieks atrod vecus, lietotus rupja audekla maisus, apdriskātas un caurspīdīgas plēves, finiera gabalus, metāla plāksnes un cita veida plastikas materiālus, kurus gan tiešā, gan pārstrādātā formā (kausēta līme, dedzinātas plēves) pēcāk izmanto savu mākslas darbu radīšanai. Šiem materiāliem, kas pielāgoti mākslinieka radošajai izpausmei, piemīt dažāda veida un formas struktūras, kas vienlaicīgi atspoguļo arī mākslinieka uzskatus un attieksmi pret mūsdienu sabiedrības neizlēmību un patērētājkultūras fenomenu.
Materiālu izvēle kalpo ne tikai kā vizuālas uzskates materiāls, kura skarbo estētiku mākslinieks akcentē, bet tas lauž tradicionālu izpratni par divdimensionālu plakni, kā arī nojauc robežšķirtni starp mākslas darba divdimensionālu un trīsdimensionālu uztveri un padara plašāku uztveres iespējamību.
Matēta, caurspīdīga, dzidra, viengabalaina vai caurumota plēve kā visai akūts sabiedriskā klimata kopskatījums un attiecību raksturojums. Cik kristāldzidra un transparenta vai tieši pretēji – bojāta – ir politisko, sociālo, ekonomisko procesu norise? Sabiedrība kā matērija, kura dažādu ietekmes faktoru dēļ mainās un attīstās.
Izstādes kuratori: Evelīna Vanaga un dott. Gianpiero Santagada