VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Edmunda Lūča darbu izstādi New Skin [12.04.2014. 09:10] Agnese Pundiņa, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente 15.03.–25.03.2014. Radošos darbu galerijas Izstāžu telpa (Rīgā, Artilērijas ielā 9) | ||||||||||
| Līdz šī gada 25.martam Radošo darbu galerijas Izstāžu telpā(1) bija iespējams skatīt Edmunda Lūča personālizstādi New Skin. Edmunds Lūcis piedalījies izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un Āzijā. Mākslinieks pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmiju un uzsācis karjeru kā gleznotājs, vēlāk pievērsies arī instalāciju veidošanai, performancēm un video mākslai. Izstādē New Skin mākslinieks pievēršas "cilvēces humāno vērtību un identitātes raksturojumu izpratnes jautājumam"(2). Nelielajā galerijas telpā bija eksponēti astoņi dažādu izmēru, formu un dažādās autortehnikās darināti mākslas darbi. Edmunds Lūcis izvēlējies ārkārtīgi daudzveidīgu materiālu klāstu, kā, piemēram, plēves un lietotus kartupeļu maisus, lai ar katra materiāla unikālo struktūru un efektivitāti paustu savu attieksmi par mūsdienu neizlēmīgo patērētāju kultūras sabiedrības fenomenu. Izstāde neļauj paust viennozīmīgu viedokli, pat ja ir pagājušas vairākas nedēļas kopš apmeklējuma brīža. No vienas puses, tverot to caur izstādes aprakstu, katrs darbs kļūst daudznozīmīgs un piesātināts ar informāciju par globālajām cilvēces problēmām. No otras puses, ja noņemtu no sienas izstādes aprakstu un pieliktu tā vietā kādu citu tekstu, kurā tiek pausta, piemēram, politiskā ideoloģija, skatītāju izpratne par mākslas darbiem kardināli mainītos. Edmunda Lūča darbi ir abstrakti, līdz ar to ir svarīgi zināt izstādes koncepciju, lai vispār spētu saprast mākslas darbu pausto ideju. Neskatoties uz visām idejām, ko skatītājs cenšas ieraudzīt mākslas darbos, katrs darbs ir unikāls un veido savu auru. Kaut vai iepriekš minētie kartupeļu maisi, kas ir par pamatu uzkrāsotiem, abstraktiem ķermeņu siluetiem. Tie rada kompilāciju starp veco un jauno – pamata bāze, uz kuras ir uzkrāsots kaut kas jauns un skaists. Bet tas nemaina faktu, ka ir redzami oriģinālie, fabrikās masveidā uzspiestie, uzraksti. Šajā mirklī nāk prātā izstādes apraksta fragments: "Daudzi uzliek "jaunu ādu” (new skin), caur kuru netiek saņemti ne racionāli, ne emocionāli impulsi. Pielāgošanās, noārdīšana, pārslāņošanās, "kažoka mainīšana” – tie ir jautājumi, kas nokļūst personālizstādes uzmanības lokā.”(3) Tas liek atgriezties sākuma punktā, kurā rodas jautājumi par pašiem darbiem un ideju, kuru iespējams izlasīt pie galerijas sienas: vai darbi spēj pastāvēt bez apraksta un apraksts bez darbiem. Šajā izstādē diemžēl kuratores izstādes priekšraksts nomāc darbus, neļaujot tiem veidot personiskas, nepastarpinātas attiecības starp mākslinieku un skatītāju. Tajā pašā laikā izstāde nospēlēja savu lomu, kā informācijas nesējs, paužot globāli problemātiskus jautājumus, kā arī liek skatītājam aizdomāties par laikmetu, kurā dzīvojam, strādājam un eksistējam. (1) Radošo darbu galerija ir mākslinieku preču veikals, kā ietvaros izveidota telpa mākslinieku darbu izstādīšanai. Telpa ir neliela, bet veidota pēc lightbox principa. (2) Vanaga, E. (2014). Edmunda Lūča personālizstāde New Skin. Sk. 30.03.2014.: www.facebook.com/events/555312267901077 (3) Turpat. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
