Par Liepājas profesionālo mākslinieku biedrības "Mākslas kolēģi" vizuālās mākslas izstādi "Pavasara atmoda" [12.04.2014. 08:51] Anda Bērziņa, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente 28.03.–18.05.2014. Liepājas muzejs, Lielā zāle
1.attēls. Izstādes kopskats
2.attēls. Izstādes kopskats
3.attēls. Vika Štrauha. Bērns ar telpaugu. 2011
4.attēls. Benita Bitāne. Rīts
Apmeklējot vējaino pilsētu Liepāju, neviens vien, dodoties pa Kūrmājas prospektu uz jūras krastu, ceļā ir pamanījis savdabīgu neogotikas stila celtni. Šis interesantais nams ir Liepājas muzejs,(1) kurš nesen piedzīvojis iespaidīgu rekonstrukciju gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Restauratori ir pastrādājuši godam, un šobrīd apmeklētāji ēkā var izbaudīt gandrīz vai visus neostilus, kas bijuši aktuāli pagājušā gadsimta sākumā. Taču ne tikai pats muzejs ir apmeklējuma vērts. Interesenti šeit regulāri tiek iepriecināti ar dažādām ekspozīcijām, un šobrīd kā svaigākā ir apskatāma Liepājas profesionālo mākslinieku biedrības „Mākslas kolēģi” vizuālās mākslas izstāde „Pavasara atmoda”.
Nosaukums jaunajai izstādei ir gana garš, varētu pat teikt pārāk garš, un uzzinot, ka visi mākslinieki nemaz nevar sevi saukt par profesionāļiem, manuprāt, arī lieks.(2) Tomēr ir apsveicami, ka Liepājas mākslinieki ir apvienojušies un par prieku visiem mākslas baudītājiem radījuši savu pirmo kopizstādi. Ekspozīcijas nosaukums „Pavasara atmoda” ir saistīts ne tikai ar astronomiskā pavasara iestāšanos, bet arī nes gana simbolisku nozīmi, proti, biedrība, kuras dibināšanās laiks ir tikai šī gada janvāris, pati ir vēl pašā augšanas procesa sākumā. Kā teicis jaunās mākslinieku apvienības vadītājs Pēteris Taukulis: „Taču biedrība noteikti augs, jo ir ļoti demokrātiska un atvērta.”(3)
Izstādē, kas ir apskatāma muzeja lielajā zālē, ir aplūkojami 60 darbi, ko radījuši 34 mākslinieki. Ekspozīcijas koptēls izdevies pavasarīgi jautrs, gaišumu dod plašā telpa un vairums darbi, kuri veidoti dzidros, pastelīgos toņos (1.attēls). Savukārt enerģiskāku asumu izstādes koptēlā ienes košās krāsās darinātie mākslas darbi, kuri izvietoti uz tikpat spilgta krāsojuma paneļiem (2.attēls). Ekspozīcijas saskanību, diemžēl izjauc darbu dažādais līmenis, visai ticami, ka iemesls tam varētu būt gan atšķirīgā profesionālā izglītība, gan katra konkrēta mākslinieka attieksme. Ir arī veiksmīgi un uzrunājoši darbi, pie kuriem rodas vēlēšanās pakavēties.
Oriģināli, varētu pat teikt naivi šķelmīgi, Vika Štrauha ir portretējusi mazo puiku gleznā „Bērns ar telpaugu” 2011 (3.attēls). Darbā saskatāma gan naivismam tik specifiskā skrupulozā sīkdetaļu izstrāde, gan klasiskajos baroka portretos raksturīgais – tumšais, neitrālais fons, uz kura izteiksmīgi izceļas mazais modelis.
Nav iespējams ātri paiet garām Liepājas vecmeistares Benitas Bitānes gleznai „Rīts” (4.attēls). Tajā māksliniece attēlojusi jūru savos īpašajos, viegli spalvotajos otas triepienos, izraisot skatītājos sajūtu par spirgtu pavasari jūrmalā.
7.attēls. Izstāžu darbi, fonā Ilzes Karlsones glezna "Pelēks” (2014), priekšplānā Herberta Erba vāžu grupa "Ledus laikmets” un šķīvju komplektu "Oreons”
8.attēls. Maruta Eistere. Rīta kafija ostā
Savdabīgs, gaisīgās noskaņās ir Gintas Stavrovskas darbs „Iešūpošanās” (5.attēls). Raisot burvīgas asociācijas par pavasarīgām pastaigām un šūpošanos Liepājas jūrmalas parkā.
Gaišas sajūtas rada pastelīgi vieglās Lindas Stepītes eļļas gleznas „Katram savs” un „Telpa” (6.attēls), kurās jaušams pagājušā gadsimta sešdesmitos gados specifiskais glezniecības stils. Īpaši pirmajā audeklā saskatāmi Leo Kokles sieviešu portretos raksturīgie otas triepieni.
Veiksmīga saskaņa izdevusies starp Ilzes Karlsones oriģinālo darbu „Pelēks”, kurā māksliniece eksperimentējusi ar gleznas plakni, un Herberta Erba darinātajiem lietišķās mākslas priekšmetiem, konkrēti ar vāžu grupu „Ledus laikmets” un šķīvju komplektu „Oreons”(7.attēls).
Pakavēties lika Marutas Eisteres glezna „Rīta kafija ostā” (8.attēls). Šajā darbā māksliniecei ar trauksmaini impresionistiskajiem triepieniem izdevies audeklā panākt to maķenīt bangojošo sajūtu, kāda pārņem jebkuru indivīdu atrodoties Liepājā, tuvumā pie ūdeņiem.
Spilgti un savā stilā pārliecinoši ir vecmeistara jeb Liepājas „klasiķa” Alda Kļaviņa darbi „Oranžs vakars pie ezera” un „Ančas upes zaļie mati”. Mākslinieka rokraksts ir gana spilgts, lai gleznas nenomāktu košais karmīnsarkanais paneļa fons (9.attēls). Līdzīgi spilgtas krāsas ieraugāmas Ivonnas Kalitas darinātajā portretā „Karīna” (10.attēls), kurā jaušama Anrī Matisa vai mūsu pašu Ģederta Eliasa fovisma perioda darbu ietekme.
9.attēls. Izstādes kopskats, uz karmīnsarkanā paneļa Alda Kļaviņa gleznas "Oranžs vakars pie ezera” un "Ančas upes zaļie mati”
10.attēls. Ivonna Kalita. Karīna
Uzteicami, ka izstādē bez darbiem eļļā ir arī mākslas darbi akvarelī, pastelī, grafikā un fototehnikā. Smalkas, gandrīz vai filigrānas ir Agneses Matisones grafikas „Pavasara taustiņi Kasparam” un „Klusums kliedz”. Kaut gan pēdējais darbs vairāk asociējas ar rudenīgāku noskaņu. Savā rokrakstā izturēta ir Irīna Tīre ar pastelīgi maigajām fotogrāfijām „Veltījums aktrisei Indrai Briķei, Krodera balvas laureātei” un „Senais termometrs”. Diemžēl veiksmīgi nofotografēt šos smalkos darbus neizdevās. Tādēļ, ja radusies interese par izstādi „Pavasara atmoda”, ir jāatrod laiks līdz maija vidum apmeklēt Liepājas muzeju.
Atsaucoties uz Gintas Stavrovskas gleznas nosaukumu, jaundibinātajai mākslinieku biedrībai „Mākslas kolēģi” jānovēl – lai izdodas iešūpoties, un turpināt iesākto! Tomēr, lai gan svaigi izveidotā apvienība sevi postulē kā demokrātisku, kas ir ļoti apsveicami, veidojot izstādi, man kā skatītājam būtu vēlēšanās redzēt darbus, kuri atlasīti, ievērojot stingrākus mākslas vērtēšanas kritērijus. Tas tikai veicinātu augstvērtīgāku izstādes koptēlu un vairāk spētu iepriecināt un pārsteigt mākslas mīļotājus.