Par izstādi "Mikolajus Konstatins Čurļonis un Rūdolfs Pērle" [24.03.2014. 10:08] Anda Bērziņa, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente 15.02.–23.03.2014. Mākslas muzejs "Rīgas Birža"
Romantiķu tikšanās Doma laukumā
Atpūtināt acis no spilgtās pavasara saules var, apmeklējot izstādi „Mikolajus Konstatins Čurļonis un Rūdolfs Pērle”, kura no 15. februāra ir apskatāma Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Lielajā zālē, Doma laukumā 6. Jau pie ieejas apmeklētājus sagaida paskaidrojums, ka telpas aptumšošana veikta ar nolūku pasargāt mākslas darbus no izbalēšanas. Šajā gadījumā ekspozīcijas zāles noēnošana ir jāapsveic kā gana veiksmīga, jo, neskatoties uz šīs rīcības pragmatiskiem apsvērumiem, izstādē ir izdevies radīt to mistisko, noslēpumaino noskaņu, kas parasti pavada simbolistus un viņu darbus.
Ekspozīcija iesākas ar muzejnieku sagatavotu īsu un konkrētu lietuviešu mākslinieka Čurļoņa biogrāfisko aprakstu, kā arī ar norādi, kā ieteicams virzīties, apskatot mākslas darbus. Sākumā šīs bultas palīdz izsekot Mikolaja Čurļoņa radošajai attīstībai. Apmeklētāji var iepazīties ar mākslinieka agrīnajiem darbiem, t.i. 1905. gadā darinātajām maza formāta grafikām, kuras pārsteidz ar savu smalko trauslumu. Turpinot apskati norādītajā virzienā uz labo pusi, mākslas baudītāji nokļūst ekspozīcijas viduspunktā, kur simboliski satiekas abi mākslinieki, jeb, precīzāk sakot, viņu darbi. Un šeit interesentiem var iestāties zināms apjukums. Proti, apmeklētājs ierauga Rūdolfa Pērles biogrāfijas datus un gleznas, ko Pērle un Čurļonis darinājuši savas dzīves pēdējos gados. Viss it kā būtu loģiski, šie darbi gan pēc stila, gan pēc sižeta ir tuvi viens otram, abos saskatāma mītiskā fantāzijas pasaule. Visai ticami, tāda arī ir bijusi izstādes iekārtotāju doma – eksponējot izcelt līdzīgo abu mākslinieku daiļradē. Tomēr ir mulsinoši redzēt latviešu mākslinieka daiļradi ačgārnā secībā, t.i. sākt apskati ar viņa vēlīnajiem darbiem un turpināt iepazīties ar jau agrāk radīto veikumu. Tādēļ skatītajiem visieteicamāk ir ļauties mākslas baudīšanai, neievērojot katras konkrētas gleznas vai grafikas radīšanas gadu.
Ir uzteicama ideja novietot soliņu labirinta iekšpusē pretī Čurļoņa gleznām „Zibens” un „Pērkons”. Šie ir vieni no spēcīgākajiem ekspozīcijā darbiem. Izstādes iekārtotāji, dodot iespēju pie tiem pameditēt, ļauj apmeklētājiem vairāk izjust gan pašu gleznu emocionālo vēstījumu, gan ekspozīcijas kopējo noskaņu. Diemžēl, Čurļoņa mūzika, kas ideāli papildinātu darbu baudīšanu, zālē neskan. Ir sadzirdamas fragmentāras skaņas no blakus telpas, kurā tiek pārraidīta filma par izcilā lietuviešu mākslinieka un mūziķa daiļradi. Taču, jāsaka, šīs pārraides atskaņas ir vairāk traucējošas nekā papildinošas. Vēlams būtu, ja izstāžu zālē atrastos vairāk par vienu „meditācijas” soliņu, jo turpmākajos ekspozīcijas līkločos šādas ekstras vairs nav pieejamas. Tomēr, šīs iebildes ir tikai tādas mazas kritiskas piezīmes, jo kopumā izstāde ir veiksmīgi iekārtota.
Turpinot mākslas darbu apskati aiz Rūdolfa Pērles biogrāfijas, apmeklētāji tiek iepriecināti ar iespaidīgu daudzumu šī mākslinieka darbiem. Ekspozīcijas loka centrā ir ieraugāmas viņa slavenākās gleznas „Dzīvības ceļš”, „Saulīt vēlu vakarā” un „Kuģi”, kas vienkopus būtībā veido Pērles daiļrades kodolu. Pretī šiem eļļas audekliem ir izkārtoti mākslinieka 1915.gadā radītie pasteļi „Sidraba laiviņā” un „Zelta laiviņā. Ziemeļu gaisma”, kas izceļas ar izteiktu emocionalitāti un pat, var teikt, tādu kā mistisku mirgojumu. Interesi piesaista Rūdolfa Pērles grafikas, kuru vidū kā uzkrītoša asins lāse izdalās zīmējums „Saule”. Šis darbs, kurā mākslinieks uz klints fona attēlojis tādus kā mūkus, tādus kā slepenas brālības dalībniekus vērojam sarkanu sauli, izraisa dīvainas, noslēpumainas un gribētos pat teikt „rērihiskas” noskaņas. Grafikā jūt izcilajam krievu māksliniekam Nikolajam Rēriham vien raksturīgo pārpasaulīgo noskaņu. Aiz šī mistiskas pilnā darba izkārtotas grafikas ar nacionālā romantisma simboliku, darbi „Kara karodziņa rakstītāja” un „Melnā čūska”, kas nepārprotami norāda uz nemierpilno, drūmo noskaņu, kāda valdīja 1916. un 1917. gados. Savdabīgi ar sirsnību veidota nelielas formas grafika „Betlēmes zvaigzne”, kurā sajūtama Pērles līdzjūtība Bībeles personāžiem Jāzepam un Marijai. Mākslinieks tos attēlojis kā nogurušus, vientuļus ceļiniekus plašajā pasaulē.
Ekspozīcijas līkloča kreisajā pusē apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt Rūdolfa Pērles izdaudzinātos ziedu akvareļus. Darbi „Rozes” 1911. un „Rozes” 1914. neliek vilties, tie fascinē ar melanholisko noskaņu, ar maigām, plūstošām toņu pārejām, gluži vai sataustāmu ziedlapiņu trauslumu. Akvareļos jūt mākslinieka mīlestību uz ziediem, kas visai ticami sakņojas no Pērles jaunību dienu prakses dārzniecībā. Kā papildinot lirisko noskaņu, pretī rožu attēlojumiem izkārtotas romantiskas ainavas „Parks”, „Dzirnavas”, „Jelaginas sala”, visas darinātas oforta tehnikā un ir agrīnā posma darbi. Savdabīgu, dzirkstošu akcentiņu mākslas darbu plejādē ienes 1907.gada jūgendstilā ieturētais zīmējums „Kaķi”, kurā mākslinieks ar labdabīgu humoru atainojis kaķu tikšanos.
Ekspozīcijas loka otrajā pusē aplūkojami Čurļoņa vēlīnie darbi „Buru laiva”, triptihs „Pasaka” un „Pasaka par cietoksni”. Visi šie temperas gleznojumi izstaro lietuviešu māksliniekam vien raksturīgo mistisko burvību, kas tik labi sasaucas ar mūsu Pērles emocionāli liriskajiem, fantāziju pilnajiem darbiem. Šī sapņainība par teiksmaino ideālpasauli sasaista abus romantiskos māksliniekus, kuriem bija tik grūti iejusties 19 un 20.gs. mijas pragmatiskajā dzīvē.
Noslēgt izstādes apmeklējumu var Boses zālē, izbaudot Čurļoņa 1905. gadā veidotās fotogrāfijas albumam „Anapa”. Ekspozīcijā gan aplūkojamas darbu fotokopijas, tomēr arī tajās ir saskatāms ar cik izcilu mākslinieka aci tvertas ainavas un zvejnieku dzīves ainas. Šī izstādes daļa ar darbiem, no kuriem strāvo Čurļoņa cieņpilnā sajūsma dabas varenības priekšā, atstāj gaišu, lirisku noskaņu. Fotokopijas ir kā labs nobeigums, lai aizietu no ekspozīciju telpām ar romantisku garastāvokli. Iespējams, tāds arī bija šīs izstādes kuratoru mērķis!?