VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Frančeskas Kirkes izstādi La Fiesta [07.03.2014. 21:18] Anda Bērziņa, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente 13.02.–10.03.2014. Galerija "Māksla XO" | ||||||||||
| ||||||||||
| Ikviens pelēcīgo dienu vienmuļību krāsaināku var padarīt, apmeklējot Frančeskas Kirkes personālizstādi „La Fiesta” galerijā „Māksla XO”. Mākslas telpā Elizabetes ielā 14 ir aplūkojamas astoņas mākslinieces šogad radītās gleznas. Jau pārkāpjot izstāžu zāles slieksni, apmeklētājs sastapsies ar piecu interesantu indivīdu acu skatieniem (1.attēls). Darbi ar intriģējošiem nosaukumiem „Sieviete – Klauns”, „Vilijs Mūns”, „Vāka meitene – afterparty”, „Nigēras puisis” un „Kajapo zēns” burtiski uzlūko skatītāju no ekspozīcijas telpas kreisās puses. Īpaši uzrunājošs skatiens šajā rindā ir pirmajam portretam „Sieviete – Klauns” (2.attēls). Izstādes apmeklētājam paliek noslēpums, kas ir attēlotā persona. Varbūt pati māksliniece? Galvenais, glezna runā ar skatītāju. Zem spocīgās klauna parūkas, grima un jokdaru sarkanā deguna manāma skaista sieviete, kura vērīgi un ironiski uzlūko mākslas baudītāju. Šeit jūtama Kirkei tik raksturīgā smalkā zobgalība, kura bijusi manāma jau mākslinieces agrāk radītajos darbos. Tā ir ieraugāma gleznās „Afrodīte ar izmežģīto potīti”, „Ikars”, kā arī citos eļļas darbos, kas bija apskatāmi personālizstādē „Privātā mitoloģija” Rīgas galerijā 2006. un 2007. gadu mijā. Atšķirībā no minētās ekspozīcijas, kur gleznu pamatā izmantoti antīkie tēli no vecmeistaru darbiem, izstādē „La Fiesta” Frančeska Kirke ir vairāk pievērsusies sava laikmeta cilvēkiem. Interesanti, ka māksliniece attēlojusi indivīdus no dažādiem pasaules nostūriem. Uzmanību piesaista personāži no eksotiskām valstīm, t.i. portreti „Nigēras puisis” un „Kajapo zēns” , kuri ieraugāmi zāles kreisajā pusē ekspozīcijas rindas beigās. Lai gan abus puišus māksliniece attēlojusi lūkojoties uz apmeklētāju, tomēr reizē tos rādījusi it kā sevī iegrimušus, uz sevi vērstos skatienus nejūtošus. Šādas eksotisko valstu pārstāvju atturīgās, varētu pat teikt rezignētās sejas grimases bieži ir ieraugāmas žurnāla „National Geographic” fotogrāfijās. Aplūkojot darbus tuvāk no mākslinieciskās puses, var tikai priecāties par gleznotājas meistarību. Mazā kajapo cilts indiāņu zēna spalvotajās galvas un kakla rotās saskatāms pūkains vieglums, kas panākts ar izteiksmīgiem, gaisīgiem otas triepieniem. Līdzīgu pārliecinošu materialitāti var ieraudzīt arī sievietes – Klauna švammīgajā parūkā un barokālajā balti gofrētajā apkaklē, kurā gandrīz vai sataustāms čaganais, iestīvinātais audums. Turpinot pulksteņrādītāja virzienā apskatīt ekspozīciju, nevar nepamanīt darbu „La Fiesta I”. Tajā Kirke ar sev jau ierasto ironiju apspēlējusi vecmeistara Albrehta Dīrera grafiku „Četri Apokalipses jātnieki.” 15.gadsimtā tik draudīgajiem četriem tēliem – mērim, karam, badam un nāvei, gleznotāja rotaļīgi pievienojusi klaunu sarkanos degunus. Arī pašu gleznu māksliniece izraibinājusi ar krāsainiem, konfeti papīriņiem līdzīgiem bumbulīšiem, radot audeklā jautru, aušīgu noskaņu. Šādas draiskas izjūtas manāmas arī pārējos darbos ar līdzīgiem nosaukumiem „La Fiesta II” un „La Fiesta III”. (3.attēls) Un nav jau pārsteigums iepriekš minētajos audeklos redzēt krāsainu rotaļīgumu, jo jau paši to virsraksti, kas tulkojumā nozīmē karnevālu, pēc būtības izsaka noskaņu, ko skatītājiem gribējusi nodot māksliniece. Kā Frančeska Kirke pati izteikusies izstādes anotācijā, šoreiz viņa vēlējusies attēlot dzīves svinētājus, un galvenais no dažādām kultūrām. Gleznotāja atklāj, ka viņu iedvesmojuši personāži no valstīm, kur cilvēki, dzīvojot zem nabadzības sliekšņa, atļaujas priecāties un pucēties. „Visās kultūrās ir tieksme pēc nemirstības, tomēr visi arī kaut zemapziņā saprot, ka nav mūžīgi, un tieši tāpēc cilvēki vēl jo vairāk svin.” Atspoguļojot šīs prieka izpausmes gan kā mūžīgu, gan kā mirklīgu procesu, māksliniece atzīstas, ka varējusi arī sevi sapurināt pelēcīgajās februāra dienās. Šeit labi redzama mūžsenā patiesība – dāvinot otram prieku, arī pats dāvinātājs to saņem pretī. Katrs, kurš arī jūt vajadzību pēc krāsaina uzmundrinājuma, izstādi „La Fiesta” var paspēt apmeklēt līdz 10.martam. Spirgtākai sevis sapurināšanai vēlams ierasties košo gleznu ekspozīciju aplūkot rīta pusē, jo tad tiek atskaņota enerģiskāka, karnevālistiskām noskaņām pieskaņotāka mūzika no grupas The Souljazz orchestra albuma „Solidarity”. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
