VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Par izstādēm Mūkusalas mākslas salonā [07.03.2014. 21:10]
Monika Šavša, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente
"Karnevāls" 23.01.–22.03.2014.
"Laikabiedri" 21.02.22.03.2014
 
Mūkusalas mākslas salonā ar krāšņu maskarādi un svinībām tika atklāta vecmeistara Induļa Zariņa (1929–1997) izstāde “Karnevāls”, pie viena arī uzsaucot tostu mākslinieka 85 gadu jubilejai.

Izstādes nosaukums var kādam viņa daiļrades pazinējam likties kā paradokss, atceroties Zariņu kā vienu no nozīmīgākajiem sociālistiskā reālisma sižetu atainotājiem, kas pavēra gleznotājam spožu karjeru. Tomēr tā nebūt nav - kā minēts izstādes anotācijā, paralēli oficiālai un prasītai tematikai pastāvēja arī Zariņa “alter ego”, jeb “otrā es” glezniecība, kurā viņš sevi apliecināja ar gluži citām mākslinieciskām prioritātēm - kā spožs tonālās glezniecības meistars, izcils kolorists, filosofs un dzīves baudītājs. Šajos darbos Zariņš izmantoja beļģu un franču modernisma paņēmienus, kas vēl jo vairāk liek secināt, cik spēcīgas radošās saiknes mūs vieno ar šo rietumu zemju māksliniekiem. To parādīja arī Rīgas Biržas namā 2013.gadā notikusī izstāde “Iespaidi un paralēles”(1).

Mūkusalas mākslas salonā skatāmi Zariņa radošās dzīves pēdējās desmitgades (1980–1990) darbi, kuros meistars pievēršas elēģiskām ceļojumu kompozīcijām ar simboliskiem tēliem un kultūrvēsturiskiem pilsētu motīviem.

Uz neitrāli pelēkā sienas fona darbi patiesi izceļas ar savām ekspresīvajām krāsām, lielajiem laukumiem, spēcīgu triepienu, nevilšus radot patiesu vēlmi virpuļot pa zāles plašo telpu, no viena darba pie nākamā. Gleznās atainota gan Kuldīgas pilsēta, gan vēršu cīņas Spānijā un zirgu skriešanās sacīkstes, gan dažādu svētku ainas un dzīvespriecīgi skati uzsaucot skaļu “vivat!” nakts dzīvei. Tās visas vieno košās un spilgtās krāsas. Zariņš tā, šķiet, parāda mākslā savu dzīves karnevālu - lomu mainīšanu un sabiedriskās iekārtas apgriešanu, un nebeidzamo vēlmi ceļot un sapņot. Darbi liekas mūsdienīgi un laikmetīgi - ne pavisam neatgādina mākslu un dzīvi aiz “dzelzs priekškara”. Ne velti mākslinieka dēls Kaspars Zariņš piebilda, ka tēvs tieši tāpēc arī gleznojis elēģiskus un dzīvespriecīgus darbus, lai mūsu mākslas vēsturē neiekļūtu tikai kā režīma atspoguļotājs. Viņš esot bijis ne tikai romantiķis, bet arī pietiekami dzīvesgudrs vīrs.(2)

Kā komentārs par pieminēto “dzelzs priekškaru”, izstādes otrajā stāvā izlikti Zariņa laika biedru - Borisa Bērziņa, Edgara Iltnera, Henrija Klēbaha, Viļa Ozola un Ritas Valneres darbi. Visi minētie gleznotāji vienlaicīgi mācījās un reizē uzsāka savu māksliniecisko darbību. Šādi mākslas salons nepārstāj skatītājus priecēt, turpinot izstāžu ciklu “20.gs otrās puses lielmeistari”.

Ekspozīciju papildina teksti no mākslinieku biogrāfijām, lai sniegtu plašāku un skaidrāku priekšstatu par padomju laika dzīvi un mākslu. Mākslinieku vārdi ir skaļi, viņu personības spilgtas, tāpēc sākotnēji jutos ļoti pārsteigta par izstādīto darbu nelielo skaitu, līdz ar to teksti patiesi palīdzēja novērtēt gleznas un vēl jo vairāk izprast skarbos dzīves apstākļus, kādos tie tapa. Padomju laiks joprojām diktēja māksliniekiem savus noteikumus, liekot viņiem iekļauties noteiktajās paradigmās, kas oficiālajā mākslas zinātnē ieguva nosaukumu “skarbais stils”. Minēto mākslinieku paaudze atrada iespējas iepazīt aktuālo rietumu mākslu, kas noveda pie jauniem formāliem meklējumiem, tā attīstot un modernizējot latviešu glezniecību.

Padomju laiks tā arī nespēja lauzt viņu rokrakstu un stilu. Klusās dabas, ainavas un figurālās kompozīcijas, kas tolaik bija tā saucamie “neoficiālie glezniecības žanri”, spilgti parāda mākslinieku spēju atbrīvoties un nenest ideoloģisko slodzi. Redzamie darbi tomēr atklāj pārsteidzoši lielo drosmi un nebeidzamo uzticību mākslai. Spēju izdzīvot skarbo padomju laika periodu, kas tā arī nespēja atņemt un līdz galam kontrolēt viņu idejas un radošo brīvības lidojumu.


1 www.lnmm.lv/lv/mmrb/info/explore/exhibition/2013/impressions-and-parallels [skatīts 22.02.2014]

2 www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/mukusalas-makslas-salona-pretruniiga-vecmeistara-indulja-zarinja.a75759 [skatīts 22.02.2014]
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts