VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par izstādi 100% SALE [16.02.2014. 13:48] Anna Salmiņa–Salma, LMA mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un Pilsētplānošanas fakultātes 2013. gada diplomprojektu izstāde 100% SALE 24.01.–10.02.2014. RTU Radošo industriju centrs | ||||||||||
| Arhitektes Viktorijas Barinovas intervijā ar Jakobu van Reisu žurnālam "Latvijas Architektūra” (burtnīca nr.108), nīderlandiešu arhitekts skaidroja savu blīvās pilsētvides koncepciju, pamatojot to ar pārlieku lielo urbanizācijas ietekmi uz ārpilsētas zonām, kā rezultātā mazinās kontrasts starp pilsētas un lauku ainavu. Šādam viedoklim nevaru nepiekrist, īpaši redzot to, cik daudz tukšu ēku ir galvaspilsētas centrā. Taču tā vietā, lai tukšās ēkas renovētu, tiek izplesta pilsētas teritorija uz jaunas apbūves rēķina, turklāt ne vienmēr tiek izmantoti kvalitatīvi vai vizuāli baudāmi materiāli, nedomājot par to, kā vēlākās paaudzes risinās šo ēku estētiskās u.c. novecošanās problēmas. Ar šādām pārdomām devos uz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 2013. gada diplomprojektu izstādi, kas līdz 10. februārim norisinājās RTU Radošo industriju centrā. Iepazīstoties ar piedāvātajiem projektiem, kā galvenā, kopējā vadlīnija izkristalizējās jau esošā arhitektoniskā mantojuma uzlabošana. Dzīvojamās vides revitalizācija, aizmirstībā atstātu objektu (kā, piemēram, Liepājas Karosta) un padomju laikā tapušo mikrorajonu atdzīvināšana, izmantojot mūsdienīgus materiālus un dizaina koncepcijas. Pie mikrorajonu tēmas īpaši izceļams projekts, manuprāt, ir „Ziepniekkalna dzīvojamā rajona Rīgā urbānā renovācija” (Tamāra Kalantajevska), kas parāda atjautīgus paņēmienus, kā esošajā blokmāju masīvā iekļaujot jaunas struktūras, iespējams vidi padarīt pievilcīgāku un funkcionālāku. | ||||||||||
 Attēls no www.facebook.com/APFdiplomdarbi (skatīts 10.02.2014.) | ||||||||||
| Interesants rindu ēkas koncepts piedāvāts Reiņa Jansona projektā "Demilitarizētās teritorijas multifunkcionāla apbūve Karostā, Liepājā”. Tajā rindu ēkas salīdzinātas ar notīm – kamēr tā ir viena nots, multiplicēta uz vienas nošu līnijas, veidojas tikai troksnis, turklāt garlaicīgs. Tiklīdz notis nošu līnijās izvietojas zināmā secībā, top mūzika. Rindu ēku apbūvei raksturīgā monotonā vienveidība šajā projektā kliedēta, dažāda augstuma būvapjomus pamīšus krāsojot sarkanā un pelēkā krāsā, kā arī variējot to novietojumu gruntsgabalā attiecībā pret brauktuvi. Kompleksu vieno forma – divslīpņu jumts. Tieša atsauce uz iesākumā minēto redzējumu par kompaktu pilsētu atspoguļojas Alises Ārgales projektā "Koka dzīvojamā ēka Pulkveža Brieža ielā 5”. Apbūvei piedāvātais zemes gabals šobrīd ir tukšs, tajā atrodas autostāvvieta un kopējais iespaids ir ne visai pievilcīgs. Salīdzinot ar dažiem jaunajiem projektiem, kas būvniecības buma izskaņā tapuši tādās vietās, kā Teika, Jugla vai Purvciems, šajā projektā priecē piedāvātais risinājums, izmantot kompozīta kokmateriāla nesošās konstrukcijas. Tādējādi koka ēkas augstums pacelts vienā līmenī ar līdzās esošo vēsturisko mūra apbūvi, vienlaikus saglabājot kokam piemītošās estētiskās kvalitātes un lieliski iekļaujoties kopējā apbūvē. Izstādē apskatāmi 26 jauno arhitektu projekti. Kā pievienotā vērtība pieejama arī RTU Arhitektūras diplomprojektu gadagrāmata, kuras ievadā ar baudāmas humora devas starpniecību skatītājs tiek iepazīstināts ar šīs specialitātes studentu ikdienu. „Atstājam ekonomisko burbuļu pūšanu, smilšu piļu būvi un krīzes dienas aiz muguras” – tā jaunie arhitekti savā dimplomprojektu gadagrāmatas ievadā. Tieši tik optimistiska noskaņa caurstrāvo šo izstādi, ko noteikti iesaku paspēt apmeklēt katram, kuru interesē jauno arhitektu redzējums. Rīgā izstāde jau ir beigusies, taču interesenti no 2014. gada 11. līdz 22. februārim to var apskatīt Ogres Mākslas skolas izstāžu zālē. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
