Ar šo vērienīgo un tematiski tik daudzslāņaino izstādes atklāšanu, aizsākās Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu gads. Izstāde noris Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" un ir skatītājiem pieejama no 18.janvāra līdz 20.aprīlim. Ekspozīcija veidota kā veltījums Pirmā pasaules kara simtgadei, kuras izveidei izvēlētā vieta ir pat ļoti atbilstoša, jo zāle sākotnēji (1832. gadā) tika celta militārām vajadzībām – kā kara ieroču noliktava.(1)
Izstādes tēma “1914” un tās ideja ir sniegt skatītājiem ne vien ieskatu par karu, bet arī iesaistīt mūs šajā notikumā. Apzināt to, kā veselu pagrieziena punktu cilvēku dzīvē, kā tas izmainīja vienu laikmetu, tad ievirzīja jaunā, kā karš aptvēra daudzu un dažādu valstu likteņus.
Pirmais, kas pārsteidz, ir zāles jaunais izskats, kas ierastās telpas transformējis jaunās it kā papildus sekcijās, kas darinātas no raupja materiāla dēļiem, arī citur mēs varam redzēt šos materiālus kā akcentus izstādes fonam. Izstādi iekārtoja Ginta Gerharde–Upeniece, bet telpisko noformējumu – Rūdolfs Bekičs (Rudolf Bekic) un Monika Pormale.(2)
Izstāde veidota vairākās sadaļās, sākot ar ieskatu “Uz impērijas drupām”, kurā tiek rādīti Rundāles pils muzeja krājumi – arhitektūras un interjera, mākslas un sakrālo priekšmetu fragmenti,(3) kas arī ir tieši kara aculiecinieki, un liek uz traģisko notikumu paraudzīties, kā tas spēj iznīcināt veselu kultūrslāni. Lai arī zālē priekšmeti ir kārtīgi novietoti, tomēr neviļus rodas vēlme iztēloties un iejusties tajā laikā, ko mēs, iespējams, ieraudzītu, ja šie priekšmeti būtu mūsu pašu gadiem ilgi krāti un mantoti, taču tad kara dēļ viss pamests likteņa varā. Kad karš beidzās un radās izdevība vienam otram atgriezties- šīs dažas detaļas būtu viss, kas palicis pāri no tām sauktajām mājām... Rodas arī vēlēšanās sev uzdot vienu otru jautājumu – kāda ir mūsu pašu attieksme pret šīm pagātnes vērtībām – kā kādas svešas varas lietiskie avoti vai tomēr, kā veselas kultūras mantojums, kas ir zudis.
Pirmais pasaules karš lika daudziem pamest savu ierasto ikdienas dzīvi un priekšgalā izvirzīt jaunas idejas- iet un cīnīties par savu zemi, kas prasīja drosmi un spēju upurēt tam pat savu dzīvību. Tas manāms nākamajā izstādes sadaļā “Strēlnieki”, kurā iekļaujot fotogrāfijas no Latvijas Kara muzeja un dažādām privātkolekcijām, ataino to psiholoģisko virzību, kas ir tik raksturīgi karam sākoties – no jaunības maksimālisma, entuziasma un romantikas līdz cīņām par savu dzimteni.(4)
Sadaļas “Aculiecinieki” un “Cilvēks karā” sniedz skatītājiem iespēju tieši ielūkoties pagātnes norisēs caur mākslinieku pieredzi un piedzīvoto. Attiecīgo noskaņu rosina muzikāls pavadījums fonā, kas rada spēcīgu emocionālo noskaņu. Kara tematika ataino plašu emociju tēlojumu un atklāj kara aizkulises, kur valda smagas cīņas, nemitīgas bailes un pārdzīvojumi, un došanās bēgļu gaitās. Ik viens mākslinieks no sava skatu punkta pauž ne vien savus vērojumus un pārdomas, bet arī radošos meklējumus, kas, karam beidzoties, uzplauka un attīstījās tālāk. To savukārt varam novērot nākamajā izstāžu telpā – “Modernisma dzimšana”, kur varam iepazīt mākslinieku aizraušanos ar visnotaļ avangardiskiem paņēmieniem mākslā. Pēc Pirmā pasaules kara jaundibinātajās valstīs esošie mākslinieki atainoja daudzveidīgus eksperimentus. Lai arī viņus atšķir nacionālā un valstiskā piederība, ģeogrāfiskie attālumi, tomēr radošums un mākslas valoda izsakāma viņiem visiem, kā izrādās, līdzīgi un saprotami. Ekspozīcija papildināta ar pavisam nelielu skaitu mūsdienu mākslinieku darbiem ar savu skatījumu, vai tie būtu filosofiski apcerējumi par kara tēmu un tam raksturīgo divkosību, vai provocējošs un psiholoģisks vēstījums, vai arī zīmīgs atgādinājums par to, ka pat mūsdienās ir sastopamas kara liecības.
Izstādes koncepcija bagātināta ar ievērojamā franču laikmetīgās mākslas pārstāvja Kristiana Boltanska (Christian Boltanski) personālizstādi, kas ir viens no Rīgas 2014 atklāšanas nozīmīgākajiem pasākumiem. “Sirdspukstu arhīvs” un videoinstalācija “Starp laikiem”, kurā varam redzēt autora fotoportretus, kas attēlo mākslinieka sejas izmaiņas laikam ritot. Savukārt “Sirdspukstu arhīvā” Kr. Boltanskis liek skatītājiem gandrīz vai fiziski iejusties un emocionāli līdzpārdzīvot tam, ko var redzēt, dzirdēt un sajust.(5) Un iespaids ir tik spēcīgs, ka spēj izjustos pārdzīvojumus patiesi savienot ar izstādes tematiku.
Nav aizmirsti arī paši jaunākie apmeklētāji, jo ir pieejami arī nelieli viegli izklaidējoši un izzinoši uzdevumi, tāpat visi interesenti tiek aicināti apmeklēt lekciju ciklu “Māksla un Pirmais pasaules karš”.(6)
Var, protams, uzdot jautājumu, kādēļ latvieši izvēlējās sākt Eiropas kultūras galvaspilsētai veltītos pasākumus ar apceri par tik traģisku notikumu kā Pirmais pasaules karš, un vai šis tik skumjais un sāpīgais notikums ir jāceļ gaismā? Vēlos piebilst, ka ir gan vēlreiz jāapzina un jāpēta. Tā lieku reizi atgādinot sev, ka beidzoties karam un tām sekojošajām Brīvības cīņām, tomēr izcīnījām neatkarīgu un brīvu Latvijas valsti. “Pēc briesmīgiem pārdzīvojumiem dzīvos latviešu tauta un mākslā mēs runāsim nedzirdētu valodu,” savulaik sacījis Jēkabs Kazāks.
1 1914.lv/1914-izstades-virsraksts [skatīts 02.02.2014.]
2 www.arterritory.com/lv/teksti/komentars/3205-komentars_vai_riga_2014_jau_gatava
[skatīts 02.02.2014.]
3 1914.lv/1914-izstades-virsraksts [skatīts 02.02.2014.]
4 turpat
5 www.lnmm.lv/lv/lnmm/info/learn/programs/pasakumi/the-heartbeat-archive [skatīts 02.02.2014.]
6 satori.lv/notikums/5724/Lekcija_Strelnieku_attelojums_maksla_LNMM_izstazu_zale_Arsenals
[skatīts 02.02.2014.]
|