VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Neatkarīgais izstādes "Jā/NeATKARĪBA" apmeklējums Jūrmalā Baiba Ekere, Mg.phil. Jūrmalā atklāta konkursa izstāde "Jā/NeATKARĪBA”, kas veltīta Latvijas valsts dibināšanas 95. jubilejai. Konkursa žūrija šai izstādei atlasījusi 44 autoru 54 darbus, tie izvietoti gan Jūrmalas Mākslinieku namā, gan – Jūrmalas pilsētas domes vestibilā. Izstāde ar šādu nosaukumu Jūrmalā tiek organizēta jau otro gadu. | ||||||||||||||
 Baiba Cihovska. Atkarības mētelītis | ||||||||||||||
| Raugoties uz izstādītajiem darbiem no izpildījuma kvalitātes un stila viedokļa, sastopos ar lielu daudzveidību, kur saturiski darbus apvieno izstādes tēma un tas, ka dominējošā emocionālā atmosfēra ir rūpes un mīlestība pret savu valsti. Reflektējot par izstādes tēmu, daļa darbu pauž arī vieglu rūgtumu un vilšanos, ko, šķiet, visvairāk izteic Jāņa Murovska „Arī mēs esam par”. Patriotisms kā tēma viegli ļaujas ierasto stereotipu iemītajai takai un radīt ko jaunu par to ir izaicinājums kā māksla pati par sevi. Ļevs Tolstojs ir teicis, ka māksla ir viens no saskarsmes veidiem, kādā mēs varam ļaut citiem uzzināt par savām jūtām, t.i., uztverot mākslinieka darbā izteiktās jūtas, tā skatītājs spēj just to pašu. Ja šāda jūtu nodošanas procesa nav, nav arī mākslas. Šī populārā pieeja mākslai tomēr ir vienpusīga, jo skatītājā var raisīties pavisam citas izjūtas nekā darba radītājs iecerējis vai jutis, un tas pat ir vērtīgāk, ja skatītājs, teiksim, aplūkojot izstādes galvenās balvas ieguvēju darbus (Laimas Akmentiņas „Dziesma I”, „Dziesma II” un Aijas Bāliņas „Aprīlis Zaubē”) sastopas ar tikpat svarīgu notikumu kā Dziesmu svētki un Latvijas dabas skaistums, proti, apmulsumu un jautājumu, kāpēc tieši šīs tiek uzskatītas par latviešiem vislielākajām vērtībām. Nozīmīgākā izstādes darbu daļa ir izvietota Jūrmalas mākslinieku namā. Īpaši patīkamu pārsteigumu šeit ir sagādājusi māksliniece Agnese Bule ar „Kārklu latvieti”, kurā uzspridzināts pārlieku daudz lietotais latvietības nojēgums. Apbrīnu raisa turpat netālu galvenās telpas centrā novietotais Ievas Strazdiņas izcili profesionāli izpildītais stikla kausējuma darbs „Caurā laivā”. Māksliniece rosina domāt par sarežģītu, bet ne bezcerīgu situāciju, tomēr maz cerību uz šķietamu „neatkarību” no visa un visiem sniedz Baibas Cihovskas „Atkarības mētelīts”, taču, ieskatoties rūpīgāk, zem dažādiem karogiem atrodam paslēpušos pazīstamo „Latvieša sapņa” karodziņu. Šīs pašas autores otrs izstādītais mētelītis ar košu padomju simbolikas oderi („Mantojums”) vēlreiz apliecina sen zināmo, ka no savas vēstures neaizbēgt. Atkarības tēmu risina arī citi autori: Elīna Elere četru darbu kompozīcijā „Latvietis”, „Latviete”, „Sieva ar desu” un „Lielā zive”, Reinis Senkēvičs ar „Atkarība latviešiem”. | ||||||||||||||
 Jānis Murovskis. Mēs arī esam par | ||||||||||||||
| Kā atsevišķa darbu grupa jāpiemin ainavas to lielā skaita dēļ, viena no kurām konkursā ieguvusi pirmo vietu („Aprīlis Zaubē”). Tie ir seši vairāk vai mazāk reālistiski gleznoti darbi, kurus vieno izstādes tēma, kā arī četru gleznu nosaukumos figurē Latvijas toponīmi, tomēr spēcīgāk un saistošāk šķita dzimtenes mīlestības tēmas risinājums Evijas Freidenfeldes darbā „95 valziņi”. Ar dzijas pavedienu izveidots valsts karogs, ko gluži kā gaisa pūķi jāprot vadīt un noturēt mainīgajos vējos, savukārt pagājušā gadsimta tekstilmākslas tradīcijas nostalģiski uzvējoja Ilda Sīlis darbā „Visu redzošā acs”. Gluži tāpat tradicionāli un meistarīgi izpildīti darbi ir Mārītes Klušas „Ceļš”, Jāņa Rituma „Pētera baznīcas portāls”, Ineses Margevičas „Atkarība” un „Neatkarība”, Vijas Dzintares „Cerība”, Andreja Joksta „Mezgls”, Rudītes Jēkabsones „Situācija 3”, Madaras Gulbis „Priekšnojautas”, Andreja Ģērmaņa „Rēzeknes kultūras centrs – Zeimuļs”, Ilzes Mucenieces „Pārlidojot”, Ilzes Laizānes „Cīņa, neatkarība, brīvība”, Jāņa Veisa „Zīmētājs”, Ievas Bondares „Diāna” un Valda Buša „Vasara”. Profesionālie mākslinieki ir novērtējuši iespēju piedalīties konkursa izstādē, tādā veidā apliecinot savu ieinteresētību šajā mākslas norisē, kuras tēmas pieteikums pirmajā brīdī var šķist izsmelts, tomēr pagājušā un šī gada izstāde rāda pretējo. Izstādes autori pārstāv vairākas paaudzes, jaunākais – Nils Kauliņš, septiņi gadi, kas izstādē piedalās ar trim darbiem, no tiem „Ezītis miglā” izpelnījies žūrijas atzinību. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja nobalsot par kādu no izstādes darbiem, visvairāk balsu saņēmušais iegūs „Skatītāju balvu” 200 Ls, bet kāds no skatītājiem izlozes veidā saņems interesantu pārsteiguma balvu no izstādes organizatoriem. | ||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||
| ||||||||||||||
