VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Padomju mūzikas skaistums jeb kas lācītim vēderā Gundega Laiviņa, sociālās antropoloģijas studente Sergejs Kruks ""Par mūziku skaistu un melodisku!": Padomju kultūras politika, 1932-1964" (Rīga: Neputns, 2008.) | |
| Filozofa un komunikācijas zinātņu speciālista Sergeja Kruka monogrāfija iepriecina vispirms jau tādēļ, ka tā ir vērtīgs papildinājums salīdzinoši trūcīgajam oriģināldarbu klāstam sociālo, politisko un humanitāro zinātņu jomā Latvijā. Cits intriģējošs aspekts ir grāmatas tēma - padomju mūzikas estētikas atmaskošana un noteikta perioda padomju kultūras politikas kā "valsts komunikācijas, pilsoņu audzināšanas un socializācijas mehānisma" integrētas sastāvdaļas analīze. Brīvi "sērfojot" starp politoloģijas, kulturoloģijas, semiotikas, socioloģijas un antropoloģijas nozarēm, Sergejs Kruks iepazīstina ar PSRS un LPSR politiķu, partijas biedru un radošā lauciņa pārstāvju jēdzīgiem un bezjēdzīgiem, auglīgiem un neauglīgiem, nopietniem un līdz komismam absurdiem lēmumiem, stratēģijām un reakcijām mūzikas jomā, šķietami nebeidzamo varas cīniņu ar pilsoņiem. Rezultātā tapis neliels, bet ietilpīgs tālaika Latvijas sabiedrības pētījums, kas, manuprāt, atklāj noteiktu saikni arī ar mūsdienu latviešu muzikālo gaumi, kultūras praksēm un vērtību sistēmu. Grāmatu aizraujošu padara autora nepiespiestā pārvietošanās pa laika periodiem, valstīm un toreizējām republikām, regulāras atsauces uz filozofijas un socioloģijas klasiķiem. Vietām tas apgrūtina uztveri, taču kopumā darbs tikai iegūst, jo Kruka pieeja neļauj tekstā iezagties "sausam akadēmismam". Tādēļ no šīs grāmatas nevajag bīties. Gluži otrādi - tai ir potenciāls uzrunāt visdažādākos lasītājus: mūziķus un komponistus, politikas veidotājus un interesentus, sociologus un antropologus, vēsturniekus un ikvienu, kuru saista toreizējās politikas un sabiedrības attiecības, mūsdienās grūti izprotamā mākslas darbu specifika un unifikācija un, visbeidzot, dažādi aspekti, kas regulēja un ietekmēja mūsu vecāku un vecvecāku dzīvi. | |
 Sergejs Kruks. "Par mūziku skaistu un melodisku!": Padomju kultūras politika, 1932-1964.: Rīga, Neputns, 2008., 224 lpp.: il. | |
|
Darba lielākā vērtība, manuprāt, ir sabiedrības analīze no socioloģijas un antropoloģijas skatpunkta. Man pašai visinteresantākā šķita nelielā apakšnodaļa "Kultūras funkcionalitāte", kurā autors aplūko padomju sabiedrības simbolisko un sociālo kapitālu, kam laikā, kad "nekad neko nevarēja dabūt", bija milzu nozīme. Ņemot vērā, ka padomju sabiedrībā šie fenomeni bija tik izplatīti un unikāli, ļoti interesanti būtu lasīt daudz izvērstāku pētījumu šajā jomā. Grāmatas trešā nodaļa "Kultūras socioloģijas paradigmas" ir lielisks rezumējums iepriekšējās nodaļās apkopotajam faktu materiālam, kas tēmu par varas-mākslas-sabiedrības attiecībām ieved universālā un pārlaicīgā gultnē. Grāmatas pielikumā publicēts bagātīgs dokumentu un fotogrāfiju klāsts, kas ne tikai ilustrē pētījumu, bet piešķir tam realitātes un konkrētības dimensiju. Šos dokumentus noteikti ir vērts izlasīt arī tādēļ, ka daži no tiem sarežģītā sižeta un spriedzes dēļ neatpaliek no daiļliteratūras paraugiem. Kārtējo reizi jāuzteic izdevniecība "Neputns" par grāmatas noformējumu. Es ceru, ka drīz grāmatas formātā tiks laistas klajā arī pārējās pētījuma daļas par teātri, kino un tēlotājmākslu, tādējādi zīmējot pilnu ainu par mākslas gaitām Padomju Latvijā. | |
| Atgriezties | |
