VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Olafa Oša fotoizstāde "Valanda"
Zane Sīmane, bufete "Gauja"
04.10.2013 - 04.11.2013

Bufetē “Gauja”, Rīgā, Tērbatas ielā 56, skatāma fotogrāfa Olafa Oša fotogrāfiju izstāde “Valanda”.
 
 
"Lai arī Latvijā parstāvēti turpat visi fotografijas žanri, bieži vien redzam, ka, kāda žanra ietvaros, atdalot vienu autoru no cita, atšķirības nav. Turklāt dažās jomās novērojama dzīšanās pēc šeit pat Latvijā vai pasaulē valdošajiem trendiem un līdz ar to tiek aizmirsts par fotografijas būtību – raisīt cilvēkos emocijas, rosināt zinātkāri vai interesi, vai vienkārši aizkustināt. Abstrahēšos no dokumentalās fotografijas, kuras primārais uzdevums ir cits un ne mazāk cēls, vajadzīgs uz svarīgs.

Izstādē redzamo darbu sērija veidota, šķiet, vienā no mūsdienu fotogrāfijas populārākajiem žanriem – ielu fotogrāfija.

Nebūt negrasos zūdīties par fotogrāfijas plašo pieejamību mūsdienās.Tas nebūt nav nekas slikts. Taču viens aspekts tomēr ir svarīgs– ja agrāk ielu fotografija meklēja ielas stāstus un mēģināja tos pastāstīt ar attēla palīdzību, tad tagad, diemžēl, tas viss tiek atšķaidīts ar vienkāršiem ielas dzīves momentu uzņēmumiem. Tas nebūt nav slikti per se, īpaši no dokumentālā viedokļa, bet fakts tomēr paliek fakts – satura meklēšana, vēlme uzdot jautājumus sev un citiem, palikusi ēnā. Tāpēc es nevarētu sevi pieskaitīt pie pilnasinīgiem mūsdienu fotogrāfijas pārstāvjiem, ja par mērauklu tiek izvēlēta mežonīga nenozīmīgu ielu fotogrāfiju gūzma vai, bieži vien mazkvalitatīva, tomēr augstiem epitetiem pārbagāta, mūsdienu fotogrāfijas augstskolu audzekņu „problēm-seriju”ražotne, kas bieži vien bez skaista virsraksta talāk netiek. Nebūt nevēlos skanēt augstprātīgi, bet ir kritēriji, kuriem sekoju pats un tā rodas mani darbi. Augsne, tā teikt.

Savās bildēs vienmēr cenšos panākt daudzslāņainību. Vēlos radīt fotogrāfiju, kuru skatītājs var nolikt sev priekšā un, vismaz uz kādu mirkli, palikt pie tās. Vai nu vērojot apkartni un kā tā rezonē ar galveno varoni, vai arī saskatīt papildus šķautni notiekošajā, kas raisa interesi, bet tā ari paliek noslēpumā. Attēlotas attiecibas var būt dažādas – personiskas, socioloģiski aktuālas, konfliktējošas; tās var būt vienkarši emocijas vai to trūkums. Galvenais – neradīt vienkārši attēlu. Subjektīva dokumentāla fotogrāfija, kur par subjektīvismu atbild pats bildes vērotājs. Nevēlos tieši uzdot jautājumus savos darbos nevienam, taču strādāju pie tā, lai tie rastos kā atbilde uz fotogrāfijas uztveri. Par mazām lietām un svarīgām, vienkāršām vai ne tik. Ja attēls nerezonē – tad merķis nav panākts. Tai pat laikā, turpat ar bijibu, izvairos no tādām ielu fotogrāfijas klišejām kā dzīves pabērni, vizuāli atšķīrigi cilvēki un notikumi. Cenšos parādīt parasto."

Olafs Ošs
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts