VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Aleksejs Naumovs piedalījies Freskas glezniecības biennālē Itālijā
Egita Kurpniece, LMA Komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste
No 2013. gada 11. līdz 15. septembrim Itālijas pilsētā Docā norisinājās XXIV Freskas glezniecības biennāle. Kuratores Fabiolas Naldi (Fabiola Naldi) vadībā šogad biennālē jaunus sienas gleznojumus radīja pieci mākslinieki. Gleznotāju vidū bija arī Latvijas Mākslas akadēmijas rektors prof. Aleksejs Naumovs, kurš piedalīties biennālē aicināts jau otro reizi.
 
Alekseja Naumova freska
 
Pirmā pieredze Docā gūta 1995. gadā, kad prof. Aleksejs Naumovs par biennāles ietvaros radīto darbu saņēma apbalvojumu – „Zelta grifu”.

Biennāles veidošanā līdzdarbojas Boloņas Modernās mākslas muzejs (MAMbo), Docas pašvaldība un „Fondazione Dozza Città d’Arte”. Sekojot ilggadējai tradīcijai, arī šogad biennāles norisē saglabāts uzsvars uz publikas iesaisti – mākslinieki pie freskām strādā brīvā dabā, pilsētniekiem aktīvi iesaistoties un palīdzot darba tapšanas procesā. Jaunie gleznojumi tika oficiāli atklāti š.g. 14. septembrī. Latvijas Mākslas akadēmijas rektora darbs skatāms uz ēkas mūra 20. septembra ielā 64 (via XX Settembre 64). Gleznojumā atainotajā bezgalīgajā, tirkīzā zaigojošajā jūrā iezīmējas kuģu ceļi, simbolizējot satikšanos – Baltijas jūras un Vidusjūras, Docas un Rīgas, valstu, kultūru, cilvēku.

Doca ir neliela viduslaiku pilsēta netālu no Boloņas. Pilsētu unikālu padara biennāles ietvaros gadu gaitā tapušās freskas, kas skatāmas uz namu mūriem teju katrā pilsētas ielā un laukumā. Ne velti Docu dēvē par „mākslas pilsētu” un „galeriju brīvā dabā”. Mākslas piesātinātā pilsētvide ir arī viens no iemesliem, kādēļ Doca kļuvusi par ceļotāju iemīļotu galamērķi. Pirmās freskas tapušas 1960. gados – laikā, kad Doca bija nomaļa, mazpazīstama pilsēta tālu no attīstības centriem un tūrisma ceļiem. Tradīcijai turpinoties, Freskas glezniecības biennāle izaugusi pār vērienīgu, modernu mākslas notikumu, kas šogad norisinās jau 24. reizi.

Kopš tās dibināšanas biennālē piedalījušies vairāk nekā 200 mākslinieki, kas pilsētnieku acu priekšā radījuši teju simts freskas. Lai saglabātu unikālo kultūras mantojumu, vairākas freskas nu jau pārceltas uz mākslas darbu ilglaicībai draudzīgāku vidi – pilsētas pinakotēku.
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts