VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Galerija “Sidegunde” Marita Batņa, kultūras teorētiķe | |
|
Galerijas "Sidegunde" nosaukums aizgūts no Mālpils pagasta apdzīvotas vietas Sidgundes senā nosaukuma - Sidegunde. Vārda nozīme ir "sateka": pie pilskalna satek divas upes - Mergupe un Suda; tā galerijas vārds simboliski raksturo vēlmi saliedēt divas mākslinieku paaudzes. Parīzes ceļojumā dzimušo ideju attīstījuši dizainere Helēna Medne un jaunais mākslinieks Jānis Dukāts. 2007. gadā nodibināta biedrība un atvērta galerija. Tandēma lomas sadalītas tā, ka katrs strādā ar atbilstošas paaudzes māksliniekiem: Helēna Medne - ar mākslas meistariem, Jānis Dukāts - ar jaunajiem māksliniekiem. Galerija "Sidegunde" iekārtota Brīvības ielā 224 (5. korpusā) - Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas plašajā birojā, kas ikdienā nav noslogots un ir atvērts mākslas skatītājiem. Telpas, kur izvietoti darbi, izrāda galerijas saimnieki. Uzturot pastāvīgu saikni ar noteiktiem māksliniekiem, galeristi rīko izstādes, kopprojektus (tradicionāli ir plenēri Mālpilī) un uzņemas vadošo lomu projektos, sekmējot individuālu mākslinieku darbību. Galeristu izvēle ir veicināt glezniecības, tēlniecības un grafikas attīstību; nākotnes ieceres saistās ar tekstilmākslu un keramiku. Nenosaucot visus - "Sidegundes" mākslas meistarus pārstāv Biruta Delle, Biruta Baumane, Laimonis Blumbergs, Daina Dagnija, Baņuta Ancāne, Vilis Ozols, Imants Vecozols, Jānis Anmanis, Pēteris Postažs, Jurģis Skulme, Džemma Skulme, Vladislavs Grišins, Juris Dimiters. No jaunajiem māksliniekiem uzmanības lokā ir Laura Vecmane, Zane Balode, Sanda Undzēna, Maija Mackus, Reinis Liepa, Elīna Zunde, Kristīne Luīze Avotiņa, Kristīne Kvitka, Arturs Bērziņš, Atis Jēkabsons, Jānis Dukāts. Skaidrības labad jānorāda, ka "Sidegunde" nav formāla mākslinieku apvienība. | |
| |
|
Galerijas vadītāji iecienījuši tematiskās izstādes, piemēram, aizvadītā gada otrā pusē risinātas tēmas - ainava un klusā daba. Jāatzīst, ka paaudžu saspēle piedāvājumā izpaužas veiksmīgi: vērojama intriģējoši brīva klasiskuma interpretācija, darbi tiek atlasīti rūpīgi, centrējoties uz kvalitāti. "Sidegundes" izraudzītā pieeja sola regulāru tikšanos ar tās mākslinieku sniegumu, iespēju attīstīt interesi par kādu vai vairākiem autoriem, lieti izmantojot galerijas vadītāju plaši redzošo skatu. Darbi ir autoru īpašumā un iegādājami laikā, kamēr norit izstāde, kā arī dažus mēnešus pēc tam, atrodoties galerijas valdījumā. Savu darbu krājumu biedrība neveido.
"Sidegundes" vadītāju tālejošie mērķi vērsti uz mākslas skatītāja un - it īpaši - kolekcionāra izaugsmi. "Tagad būtu pareizi jāattīsta tirgus," pamato Helēna Medne. Uzstādījums tiek iedzīvināts darbībā. Telpas piemērotas lekciju kursiem: uzsāktais kultūras vēstures lekciju cikls, pieaicinot mākslas vēsturniekus, galeristu vērtējumā rit veiksmīgi. Paredzēts, ka priekšdienās tiks piedāvāts specializēts ieskats mākslas vēsturē, un kā vēlējumu var ieteikt lekcijas par ekonomiskiem aspektiem - tie nenoliedzami būtu intereses vērti piedāvājumi galerijas regulārajiem apmeklētājiem un topošajiem kolekcionāriem. Runājot par Latvijas autoru darbu cenām, Helēna Medne sliecas atbalstīt hierarhiju: mākslinieka autoritātei jāaug pamazām. Jauna autora darbu cenām, viņasprāt, nevajadzētu sniegties daudz augstāk par 1000 latiem: tas ir risks "sadegt ciparos". Jānis Dukāts vērtēšanai pēc pieredzes piekrīt daļēji, jo iespējami faktori, kas iepriekšpieņemtus kritērijus atceļ. Visumā galeristi atzīst, ka jebkuras paaudzes mākslinieku priekšstati par savu darbu novērtējumu visai atšķiras - tam jāpielāgojas. . | |
| Atgriezties | |
