VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Nosaukti Purvīša balvas 2013. gada 2. ceturkšņa nominanti Nataļja Sujunšalijeva, LNMM Reklāmas un informācijas darba kuratore Izvērtējot 2013. gada otrā ceturkšņa (aprīlis – jūnijs) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa ir nominējusi trīs autorus: Ivaru Drulli, Alekseju Naumovu un Māri Maskalānu. | ||||||||||
 Ivara Drulles instalācijas "Un tomēr viņi visi ir savienoti...” fragments no izstādes „Vasaras lasījumi” Mākslas festivālā „Cēsis 2013” (28.06.–31.07.2013). Publicitātes foto | ||||||||||
| IVARU DRULLI par darbu „Un tomēr viņi visi ir savienoti...” izstādes „Vasaras lasījumi” ietvaros Mākslas festivālā „Cēsis 2013” (28.06.–31.07.2013). Nominācijas pamatojums: „Instalācijas „Un tomēr viņi visi ir savienoti…” stāstā tiek vēstīts par kādu vīru, kas izveidojis savu visai ezotērisku teoriju par pasaules neredzamo procesu vienotā tīklojumā saturošiem mikroorganismiem. Šis science fiction žanrā veidotais konceptuālais darbs norāda uz pēdējos trīsdesmit gados pasaulē radītām teorijām, kurās iemīļota nu jau plaši akceptētā atziņa, ka cilvēka zināšanas par realitāti ir visai ierobežotas. Zinātnieki attīsta eksperimentālā ceļā nepārbaudāmas teorijas, kas apelē pie teorētiskās fizikas kvantu pētījumiem. Smalko pasauļu pastāvēšana, daudzpasauļu eksistence, hologrāfiskais visums, integrālā teorija un daudzas citas kvantu misticisma garā radītas teorijas šodien ir aizraujoša viela tiem, kurus neapmierina materiālistiski un racionāli realitātes skaidrojumi,” paskaidro mākslas zinātniece Elita Ansone. „Darbs iekustina savdabīgu „ticēt/neticēt” svārstu, atstājot pamatīgu pēcgaršu un nedodot galīgu atbildi, kādu nav arī daudzās dzīves jomās, līdz ar ko atliek paļauties vien uz pieņēmumiem. Novatorisks veikums arī Drulles iepriekšējo projektu kontekstā, pārejot no reālu faktu iemiesošanas trīsdimensiju skulptūriņās uz multimediālu fikcijas dokumentāciju,” pauž savu viedokli mākslas zinātniece Stella Pelše. | ||||||||||
 Alekseja Naumova glezna no izstādes "Pasaules pilsētas” Valmieras muzeja izstāžu namā (05.04.–04.05.2013). Publicitātes foto | ||||||||||
| ALEKSEJU NAUMOVU par gleznām „Jumti Sicīlijā. Triptihs”, „Rīga. Lāčplēša un Skolas ielas stūris”, „Parīze II”, „Krīpēni I” un „Pekina. Sarkanais mūris” izstādē „Pasaules pilsētas” Valmieras muzeja izstāžu namā (05.04.–04.05.2013). Nominācijas pamatojums: „Alekseja Naumova glezniecība ir veikla un ekspresīva. Viņa gleznas ir privātas dienasgrāmatas piezīmes. Taču kā katra dienasgrāmata arī autora vizuālie pieraksti paredz trešo personu lietojumu. Mākslinieks konsekventi glezno ainavas, precīzi tverot vietas enerģētiku. Caur izmeklētu krāsas lietojumu Naumovs nodod mums konkrētās vietas psiholoģisko noskaņu. Viņa glezniecība ir emocionāli spēcīga un reizē dekoratīva. Mākslinieks lielākoties glezno plenērā, izmantojot a la prima paņēmienu, kas ļauj fiksēt unikālas, neatkārtojamas krāsu attiecības. Tāpēc viņa jumti Sicīlijā ir izdeguši, bet krāsu spožums liek tiem no jauna uzmirdzēt,” izvēli pamato mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa. | ||||||||||
 Māris Maskalāns. Staņislavs Laizāns (77 gadi), pensionēts mežstrādnieks. Nagļi. 2010. Sudraba želatīna kopija, tonēta selēnā un sēpijā. Autora īpašums. Darbs no personālizstādes „Nagļi. LV–4631” LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (27.04.–26.05.2013). Foto: Māris Maskalāns | ||||||||||
| MĀRI MASKALĀNU par personālizstādi „Nagļi. LV–4631” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (27.04.–26.05.2013). Nominācijas pamatojums: „Izstāde ir rezultāts vairāku gadu (2009–2012) darbam, kas radies speciālās ekspedīcijās, dokumentējot Nagļu un kaimiņu ciemu iedzīvotājus. Nominācija par „tīru”, profesionālu fotogrāfa darbu, kur spilgti atklājas cilvēku raksturi. Fotogrāfs ir izvairījies no jebkura fona kā ilustratīvas piedevas, koncentrējoties uz personību atklāsmi,” izvēli skaidro mākslas eksperte Astrīda Rogule. „Autora debija fotogrāfijas laukā uzrunā ar izteikti antropocentrisku jeb cilvēka personībā centrētu pieeju bez liekvārdīgiem atribūtiem. Tā vietā sniegti komentāri, kas konkretizē fotogrāfa un fotografējamā sastapšanās apstākļus. Nolasāmo emociju gammā daudzkārt izceļama vitalitāte un optimisms, kuram, spriežot gan pēc vizuālā tēla, gan rakstītās informācijas, ir maz iemeslu; tas var likt skatītājam citādi paraudzīties arī uz savām (pseido)problēmām. Portretētie cilvēki nekādi neizstāsta par sevi „visu”, atgādinot, ka tas nav iespējams arī dzīvē un pat vistuvākajās attiecībās, kā arī aicinot vingrināt nereti noplicinātās empātijas un iztēles spējas,” papildina Stella Pelše. Kopumā šajā periodā eksperti nominācijām izvirzīja 9 vizuālās mākslas notikumus – bez jau minētajiem arī šādus: • Maijas Kurševas darbu „Harm’s beet” Mākslas festivālā „Cēsis 2013” izstādes „Vasaras lasījumi” ietvaros (28.06.–31.07.2013); • Guntara Sietiņa izstādi „Uguns siena” galerijā „Māksla XO” (25.04.–21.05.2013); • Daces Lielās izstādi „Ārpusē” galerijā „Daugava” (15.05.–21.06.2013); • Kristiana Brektes personālizstādi „Uzmācību neirozes jeb kastrācijas draudi” galerijā „Alma” (15.04.–17.05.2013); • Kristīnas Keires izstādes „Viegla daba” gleznas „Mežs”, „Krusts”, „Kukainis”, „Vieglas pārmaiņas” un „Purvā” galerijā „Māksla XO” (05.–18.06.2013); • Andas Lāces un Platona Buravicka performanci „Kokons” mākslas centrā „Totaldobže” 20.04.2013. EKSPERTI 2013.–2014. GADĀ Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla „Arterritory.com” krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece Ramona Umblija. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī. PURVĪŠA BALVA Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”. Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas realizācijā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra „INDIE” un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”. Projektu atbalsta: SIA „Alfor” | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
