VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Knuta Skujenieka un Bruno Javoiša grāmata “Kārtis” Ar VKKF atbalstu klajā laista grāmata lēģera kāršu kavas formātā – Knuta Skujenieka un Bruno Javoiša atmiņas par padomju koncentrācijas nometni Mordovijā. Uz vienas kārts puses ir Bruno Javoiša lēģera reālijas attēlojošs zīmējums, uz otras – Knuta Skujenieka teksts. | ||||||||||
 | ||||||||||
| Knuts Skujenieks ir izveidojis grāmatiņu, kas saturiski turpina „Pogā” iesākto – atstāt savu liecību par aizgājušo Latvijas padomju okupācijas laiku tā represīvajās izpausmēs. „Šim ceļojumam mani iedvesmo Bruno Javoišs, mans ilggadīgs lēģera biedrs,” grāmatas ievadā paskaidro Knuts Skujenieks. „Kāršu kavu man uzdāvināja Jānis Mētra, Kuldīgas Spēļu kāršu muzeja saimnieks. Arī bijušais lēģernieks. Es nekad neesmu bijis trumpmanis – kāpēc tad man? Tikai, lai paskatītos bildītes – kādi tur kungi, kalpi un vēl visādi sīkaliņi? Nu nē! Te dažs sešinieks ir svarā smagāks par dūzi.” „Vadādams un vadīdams skatītājus un lasītājus virtuālā ekskursijā pa 20. gadsimta 60. gadu padomju lēģeri, es negribu nevienu ne biedēt, ne tracināt. Tā ir vēstures mācība līdz šim nepieredzētā veidā. Mana lēģera biedra Bruno Javoiša talantīgie kāršu zīmējumi palīdz man līdz ar jums atkal padzīvot sen izdzīvoto dzīvi. Tā mūsu tautas atmiņai ir reta dāvana,” apliecina Knuts Skujenieks. Kopā ar Knuta Skujenieka lēģera biedriem – bijušajiem politzekiem – KĀRTIS tika atvērtas Latvijas Okupācijas muzejā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā 14. jūnijā, piedaloties plašai sabiedrībai. Par autoriem: Knuts Skujenieks Dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis. Dzimis 1936. gadā Rīgā rakstnieka Emila Skujenieka ģimenē. Studējis latviešu filoloģiju LVU (1954-1956). Beidzis M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā (1961). 1962. gadā notiesāts uz 7 gadiem soda nometnēs par pretpadomju propagandu, sodu izcietis Mordovijā. Reabilitēts 1989. 6. VI. Ilgus gadus tika aizkavēta K. Skujenieka pirmā dzejoļu krājuma izdošana. Pēc atgriešanās Latvijā pievērsies atdzejai, kļūdams par vienu no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. PEN kluba Latvijas nodaļas vadītājs (1989-1991). Tulkojis no ukraiņu, slovēņu, spāņu, serbu, maķedoniešu, grieķu, poļu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu u.c. Latvijā – viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena u.c., kā arī daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas. 2001. gadā iznāk unikāla Skujenieka sastādīta un atdzejota grāmata “Dziesma, ej viegli pa manu sirdi”, kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20. gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā. Saņēmis A. Upīša prēmiju (1987), Jātvingu dzejas prēmiju (Lietuvā, 1993), I. Franko (Ukraina, 1994), Tomasa Trānstremera (Zviedrijā, 1998), Zviedrijas rakstnieku fonda (2000), Literatūras gada balvu (2001). Apbalvots ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni (1994), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Lietuvas Lielkņaza Ģedimina ordeni (2001). 2. šķiras Atzinības krustu (2008). 2008. gadā saņēmis Baltijas Asamblejas balvu literatūrā par "Rakstiem", kas izdoti astoņos sējumos. Avots: www.literature.lv Bruno Javoišs Dzimis 1941.gadā, Gunāra Astras līdzgaitnieks, 1963.gada 5.decembrī pacēlis Latvijas brīvvalsts karogu Rīgas radiotornī, tiesāts par „pretpadomju aģitāciju" un kopā ar Gunāru Astru un Agri Šēferu Mordovijas lēģeros pavadījis septiņus gadus. Joprojām dzīvo Igaunijā, jo pēc ieslodzījumā pavadītajiem gadiem nevarēja atgriezties Latvijā. Mākslas vēsturnieks un vēstures skolotājs, tagad piestrādā par pastnieku un tulku. Runā četrās svešvalodās - igauņu, lietuviešu, angļu un krievu. Avots: žurnāls "ir" "Kāršu" cena galerijā „Neputns” Tērbatas ielā 49/51 un interneta veikalā ir Ls 4.00. Papildu informācija: tālr. 67222647, fakss 67292698, e-pasts: neputns@neputns.lv Apgāds “Neputns” www.neputns.lv (mājaslapa un interneta veikals) Reģistrācijas Nr. LV 40003364171, adrese: Tērbatas iela 49/51-8, Rīga | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
