VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Jūlija Federa darbu izstāde
Aija Brasliņa, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs. – 20. gs. 1. puse) vadītāja
24.08.2013 - 10.11.2013

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Lielajā izstāžu zālē atvērta pirmā ievērojamā latviešu ainavu gleznotāja Jūlija Federa (1838–1909) darbu izstāde, veltīta vecmeistara 175. jubilejai.
 
Jūlijs Feders. Krīta kalni. Ap 1881. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
 
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atzīmē Jūlija Federa simt septiņdesmit piekto dzimšanas dienu, rīkojot izcilā latviešu ainavu glezniecības klasiķa retrospektīvu, kas no jauna aktualizē viņa māksliniecisko mantojumu un tā izpēti.

Koknesē dzimušais gleznotājs 19. gadsimta vidū apguva profesionālo izglītību Pēterburgas Mākslas akadēmijā, specializējoties ainavas žanrā, pēc tam pilnveidoja savu meistarību Diseldorfas Mākslas akadēmijas profesora baltvācieša Eižena Dikera darbnīcā un smēlās iespaidus, apceļojot Eiropu – Vāciju, Norvēģiju un Šveici. Sākotnēji darbojies kā zīmēšanas skolotājs un fotogrāfs Jelgavā, kopš 1876. gada mākslinieks lielāko dzīves daļu aizvadīja ārpus Latvijas – Ukrainā un Krievijā. Saiknes ar dzimteni turpinājās, atgriežoties vasaras atpūtā un gleznojot vietējās dabas motīvus, kam pieder būtiska vieta viņa atveidoto ainavu ģeogrāfijā.
 
Jūlijs Feders. Parks. 19. gs. 80. gadi. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Jūlijs Feders. Rīta migla Koknesē. Ap 1900. Koks, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Jūlijs Feders. Ainava ar negaisa mākoņiem. 1873. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
 
Jūlija Federa jaunradē atbalsojas laikmeta stilistiskās tendences un meklējumi ainavas koncepcijā. Akadēmiskajā apmācībā gleznotājs iepazina sacerētas un vispārinātas ainavas principus, ko balsta vecmeistaru tradīcijas un papildina dabā studēti motīvi. Līdz 19. gadsimta 70. gadu vidum, monumentālās kompozīcijās estetizējot ziemeļnieciskās dabas dramatisko pirmatnējību un stihiskos spēkus, ainavista redzējums pakļāvās romantisma tradīcijas patosam. Pievēršoties konkrētiem ikdienišķiem motīviem, laikmetīgā reālisma ietekmē Federa 80.–90. gadu darbos, kuros ar 19. gadsimta reālista pārliecību dokumentāli precīzi un detalizēti fiksēta ainaviskā vide un plenēra efekti, triumfēja tēlojuma atbilstība objektīvai dabas patiesībai. Vēlīnā posma dabasskati pietuvojās arī 19.–20. gadsimta mijas lirisko noskaņu ainavu estētikai.
 
Jūlijs Feders. Gaujas leja. 1891. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
Jūlijs Feders. Sigulda. 1905–1907. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
 
Augsta eiropeiska līmeņa profesionalitāte, individuālā stila pašattīstībai raksturīgās pārvērtības, ainaviskie tēli, motīvu daudzveidība un gleznieciskās kvalitātes, ko akadēmiķa atstātais mantojums atklāj plašā diapazonā no episki monumentālām panorāmām līdz intīmiem, fragmentāriem studijveida darbiem, Latvijas mākslas kopainā iezīmē viņa veikuma unikalitāti, vienlaikus reprezentējot 19. gadsimta cilvēka nesteidzīgo vērojumu un pietāti pret dabu.

Izdevniecība „Neputns” sadarbībā ar muzeja speciālistiem ir sagatavojusi publicēšanai apjomīgu monogrāfisku izdevumu, kurā ietverts vairāku Latvijas mākslas zinātnieku skatījums, kas atjauno līdzšinējo Jūlija Federa biogrāfijas un mākslinieciskās darbības interpretāciju.
Izstādē eksponēta 19. gadsimta klasiķa gleznu izlase (ap 70 darbu) no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, citu muzeju fondiem un privātām kolekcijām.
 
Mākslas muzejs "Rīgas Birža"
Doma laukums 6, Rīga
o., t., c., s., sv. 10.00–18.00
pt. 10.00–20.00
pirmdienās slēgts
www.rigasbirza.lv
www.lnmm.lv/lv/amm
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts