VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Viens pats mājās Zane Onckule, mākslas kritiķe Kristaps Ģelzis. HOME VIDEO 10.12.-30.01.2009. Galerija "Alma" | |
 Skats no Kristapa Ģelža personālizstādes "Home video". Foto: Martins Vizbulis | |
|
Pasaulē, kad nav skaidrs, kam tā ir pakļauta - sliktajam vai labajam, kad sabiedrība un tās līdzšinējā pieredze izgāžas mēģinājumos nodrošināt indivīdu ar dzīves jēgu un īstajām vērtībām, varam tikai apcerēt, vai ir kāda jēga radīt šo jēgu no jauna. Cilvēki nespēj vienoties par kopīgu vīziju, un izvēlētie standarti mainās reibinošā ātrumā. Rezultātā grūti priecāties par ikdienu un just kaifu par to, ka esi dzīvs. Bet pieņemt lēmumus vajag, lai turpinātu dzīvot. Kam patiešām ir vērtība; kas ir labākais, ko varam darīt? Paradokss - jo vairāk lietu un iespēju mums tiek dots, jo vairāk saskaramies ar brīvības zaudējumu un nevaram vairs atrast vērtības, kam ticēt un kam būtu gatavi sekot. Māksla kā izdzīvošanas žests šodienas neskaidrajā pasaulē saistās arī ar Kristapa Ģelža jauno projektu. Tiek izmantota tehnika, kas pirmo reizi Ģelža darbos parādījās mākslas festivālā "Cēsis 2008". Tā ir akrila glezniecība, izstādīta fluoriscējošā gaismā, un kā īstena Ziemassvētku laika izstāde tā nāca ar uzdevumu ienest gaismu (mākslu) gada tumšākajā mēnesī. Decembris ir laiks žēlabām un depresijai, laiks būt izolētam un atrasties mājās vienatnē. Bet varbūt tomēr ne? Ģelža darbs apskata "mājas" kā kādas īpašas izturēšanās vietu, kur emocijas variējas tās iemītnieka personisko pārdzīvojumu robežās. Te var saskatīt pakal-pību, rotaļīgumu, ilgas utt. Visi darbi saistīti ar tēmu HOME (mājas), ko tikpat labi iespējams paturpināt līdz apzīmējumam ALONE (vienatne). "Mājas" jeb iespējamais glābiņš. Vieta, kur atpūsties un atgūties no publiskās un profesionālās dzīves. No otras puses, atrašanās mājās vienam nozīmē vientulību, neiesaistīšanos sabiedriskajā vai publiskajā dzīvē. HOME VIDEO ir uzvedums katra paša dzīvojamajā istabā, jo mākslinieks aptumšojis izstāžu zāli un pārvērtis to pagaidu telpā, kurā skatīties konkrētos ekrānus - dažādās krāsās izgaismotas gleznas. Spēle videomākslas valodā, nepiedāvājot pašu video, tā vietā fluoriscējošā gaismā izstādītas akrila gleznas, kuras redzam koši zilā, sarkanā, oranžā, dzeltenā tonī. Vai šajā "video" glezniecībā ir kāda darbība, kaut kāds action? Uz to daļēji norādīja un tālākam ceļojumam pa uztveres kanāliem sagatavoja galerijas pirmajā zālē izvietotais darbs "Izklaides programma" - uz daiļrunīga melna fona piestiprināta balta ģipsī atlieta Mikipeles galva. Darbības, kas notiek HOME VIDEO, ir reāli nereālas un kritizējoši izklaidējošas. Izstādē tika izmantoti dažādi atribūti (kurpes, apakšveļa, jau minētā Mikipeles galva u. c.) kā palīgi, lai atklātu mākslinieka intereses un pārdomas. Domu spēks saistās ar darbu "Pastaiga ar zilo suni", kas ir vertikāla glezna zili zaļā tonī, pie kuras lejā uz galerijas parketa grīdas bija "dāvana" no šī paša zilā suņa. Ģelzis panāk apjoma un vienotības sajūtu bez ievērojama svara un rada spriedzi starp tēlnieciski veidotu lietu (vienīgais telpiskais veidojums bez atbalstošā fona - gleznas plaknes; šajā izstādē tas bija darbs "Saule būs visu dienu": koši dzeltens objekts, māja - karkass bez sienām) un telpu kopumā. Tā ir abstrakta glezniecība ar trīsdimensionālu efektu, ko veido īpaša gaisma, kura arī skatītāju (viņa lietu un apģērbu baltos laukumus) tieši ievilina (pieskaņo un izgaismo) izstādes gaisotnē. Nobeigumā jānorāda, ka Kristapa Ģelža mākslinieciskais gribas akts, kā jau ierasts, ir spēcīgāks par materiālu, jo, nodalītas atsevišķi, HOME VIDEO sastāvdaļas (akrils, audekls, papīrs un ģipsis) zaudē nozīmi, kļūst necilas un manāmi saskumst. | |
| Atgriezties | |
