VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Kristīne Lasmane Dita Birkenšteina, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas studente Klausies | |
| Kristīne Lasmane (dz. 1981) ir Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas maģistrantūras studente. Pēdējo pāris gadu laikā viņa paguvusi piedalīties vairāk nekā desmit grupu izstādēs, skatītājiem piedāvājot ne vien grafikas darbus, bet arī instalācijas. Pirms studijām LMA Kristīne ieguvusi bakalaura grādu un vizuālās mākslas un mākslas vēstures pedagoga kvalifikāciju Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē (2008). | |
 Kristīne Lasmane. 2011 Foto no Kristīnes Lasmanes personiskā arhīva | |
| Kristīnes darbi ir ļoti personiska satura un skar fiziski un emocionāli intīmas tēmas. Viena no grafikās visplašāk apspēlētajām tēmām ir āda, kas, pēc mākslinieces domām, ļoti labi spēj atklāt individuālas ķermeņa iezīmes un raksturot cilvēku. Tiešā veidā tai pakārtotas tādas tēmas kā kailums, vecums un novecošana. Būtisku lomu radošajā darbā ieņem arī Kristīnes ģimene, nereti tieši ģimenes locekļi ir tie cilvēki, kuru vaibsti vai ādas struktūras īpatnības atklājas Kristīnes grafikās. Estampa tehnikas ir tā grafikas forma, kurā Kristīne izpaužas visbrīvāk, turklāt jaunā grafiķe augstu vērtē pašu novilkuma procesu un grafikas “dzīvo dabu”, kas neļauj līdz sīkumiem paredzēt darba rezultātu. Lai mākslas darbs nezaudētu kontaktu ar autoru un līdz ar to daļu vērtības, Kristīne Lasmane par sev būtisku uzskata strādāt patstāvīgi (neiesaistot grafikas meistaru) no skices līdz gatavai tirāžai. Darbu sērija, kurā apspēlēta tēma “āda”, ir Kristīnes bakalaura darbs “Membrāna” (2010), kurā četrpadsmit litogrāfiju ciklā, ko papildina videoinstalācija, attēloti kaili sieviešu ķermeņi, vizualizējot sajūtas, kuras rada ādas reakcija uz karstumu un pēršanos, attīroties pirts procedūru laikā. Kompozīcijas ir askētiskas, uzmanība koncentrēta uz klasisku akadēmisko pamatvērtību – plikni, bet visa “Membrānas” “sāls” slēpjas tehniskajā izpildījumā. Strādājot pie šī cikla, nav izpalikušas spēles ar grafikas tehniku atšķirībā no ierastā litogrāfijas darba procesa, kurā kompozīcijas top uzreiz uz litogrāfijas akmens; Kristīne tās radījusi uz papīra ar gumiarābika pārklājumu, no kura pārnesusi uz akmens virsmas. Izmantojot šādu paņēmienu, krāsas nospiedumi veido gleznieciskas faktūras, un vitālie krāsas sprakšķi ļauj nojaust, kā krāsnī dūc malka, un sajust kadiķu pirtsslotu radīto kņudoņu uz ādas. | |
 Kristīne Lasmane. Enerģētiskā čaula. Instalācija, papjēmašē. h 164 cm. 2012 Foto no publicitātes materiāliem Pateicība māksliniecei | |
| Kā daudzi jaunie mākslinieki, Kristīne eksperimentē ar tehnikas iespējām un izteiksmes līdzekļiem. Šie radošie meklējumi rezultējušies nosacīti par zīmējumiem dēvējamos darbos, kur zīmuļa štrihu aizstājušas metāla skavas, līdzīgi kā tas redzams franču izcelsmes mākslinieka Batista Debombūra (Baptiste Debombourg) darbā Aggravure (2007–2011), kurā skavu metāliskajai ņirboņai ir būtiska nozīme, veidojot atsauci uz manierisma gravīrām. Kristīnes darbā “Skavu čuksti” (2010) skatāma aina ar laiskiem atpūtniekiem priežu meža ielokā, kuru starpā ir arī autores vecmāmiņa un dēls, bet ar skavu vibrējošu un vizuļojošu metāla “štrihu” viņai izdevies radīt ilūziju par sausu skuju čaboņu. Iesāktajiem eksperimentiem ar skavu štrihu seko izmēros nelielu grafiku sērija ar autores tuvinieku portretiem, kur pētītas un fiksētas viņu individuālās ādas īpatnības tuvplānā. Pie šīs sērijas Kristīne strādājusi jauktā estampa tehnikā, izmantota arī frotāža, ar kuras palīdzību uz papīra pārnests metāla skavu reljefs. Tas, kā skavu frotāža uzirdina kompozīcijas, piešķirot tām savveida dzīvību, visuzskatāmāk redzams portretā “Bārda” (2010), kur sīkās skavu pēdas, mijoties ar sausās adatas veidotajiem biezajiem rugājiem, pārliecinoši materializē vīrieša bārdu. Pavisam nesen akadēmijas telpās Kristīne organizēja interaktīvu mākslas akciju “Velna dancis vecmāmiņas stāstos” (2012), kuras laikā tapa lielformāta zīmējums. Par iedvesmu kalpojušas bērnības atmiņas, kad vecmāmiņa pirms gulētiešanas stāstījusi dēkainus pasaku stāstus, kuros folkloras tēli savijās ar fantāziju. Uz grīdas tika izklāts lielformāta skičpapīrs, uz kura ar ogles un pelnu putekļiem veikli tapuši velniņu tēli, un garāmgājēji tika aicināti pievienoties dancim, lai sintipona čībiņās līdzdarbotos dejas un zīmējuma veidošanā. Akcijas norise fiksēta video. | |
 Kristīne Lasmane. Membrāna 9. Divkrāsaina litogrāfija. 64x46 cm. 2011 Foto no publicitātes materiāliem Pateicība māksliniecei | |
| Neraugoties uz grafikas specifisko piesaisti plaknei, Kristīne nebaidās strādāt arī ar telpiskiem objektiem un veidot instalācijas. Grafikas nodaļas studentu rīkotajā izstādē “Zilā zeme” Latvijas Naivās mākslas muzejā viņa piedalījās ar vienu no tām. Izstādē ar moto “Zaļā zeme… Zilā jūra… māksla kā dzīves naivums” trīspadsmit studentu projektos iztirzāti mūsdienu sabiedrības dzīvesveida modeļi un par normu pieņemtās sistēmas. Instalācija “Galds” (2012) tapusi kā atsauce uz pētnieka Kena Robinsona (Ken Robinson) izteikumu, ka mūsdienu izglītības sistēma pakļauta modelim, kas salīdzināms ar fast food restorānu: programmas tiek standartizētas, nevis pielāgotas vietējiem apstākļiem un nepieciešamībām, rezultātā, līdzīgi kā ātrās ēdināšanas sistēma degradē organismu, standartizēts izglītības modelis nonivelē sabiedrības domāšanu. Vienlaikus māksliniece velk paralēles un fast food kultūru pielīdzina sabiedrības dzīvesveidam kopumā – steidzīgais ritms neļauj lēni izbaudīt neko no tā, ko darām: ieraugi, aprij un turpini skriet. Kristīnes instalāciju veido saimes ēdamgalds, ko nosedz garš izgaismots kreppapīra galdauts. Turpinot apspēlēt jau iepriekš aizsākto tēmu par ādu, Kristīne izveidojusi instalāciju “Enerģētiskā čaula” (2012), kas jūnijā tika izstādīta LMA “Stikla kubā”, bet jūlijā bija apskatāma Ventspils “Jūras vārtos”. “Enerģētiskā čaula” ir papjēmašē atlieta mākslinieces “āda”, ko no iekšpuses izgaismo silta gaisma. Papīra masas čaulā iekodēti Kristīnei aktuāli jautājumi un pārdomas par ādu ne vien kā vitāli nepieciešamu, patstāvīgi dzīvojošu un elpojošu orgānu, kas nemitīgi tiek pakļauts neskaitāmām ārējām ietekmēm, nezaudējot spēju pašatjaunoties, bet arī kā apvalku, kurš pasargā cilvēka garīgo ķermeni. Laikā, kad sabiedrību nodarbina pasaules apdzīvotības problēmas, Kristīne pievērš uzmanību tam, cik lielu telpu aizņem cilvēks, cik – ģimene, nācija, kā tas izskatās izklājumā. Kādu enerģiju, siltumu izstaro cilvēks. Tas viss bagātina “Enerģētiskās čaulas” saturisko vērtību. | |
 Kristīne Lasmane. Membrāna 13. Divkrāsaina litogrāfija. 92x64 cm. 2011 Foto no publicitātes materiāliem Pateicība māksliniecei | |
| Varbūt neraksturīgi grafiķim – Kristīne Lasmane radošās idejas redz un plāno telpiski, tādēļ aktīvi pievērsusies iecerēm, kā grafikas mākslu atbrīvot un atdzīvināt, ienesot to ikdienas vidē. Tas liek domāt, ka turpmāk no viņas gaidāmi oriģināli mākslas darbi. | |
| Atgriezties | |
