Slēpnis ir šīs izstādes jēdzieniskais vadmotīvs. Tas uzsver jauno darbu divējādo raksturu: jautrību un skumjas, vērīgo un trakulīgo, nopietno un rotaļīgo, lielo (gleznu iespaidīgais formāts) un sīko (deminutīva lietojums – "Lāča smiekliņi”). Viens slēpjas aiz otra, kārtu kārtām, skaņu skaņām, gluži kā vārdi Ninas Simonas dziesmā Ain't Got No/I Got Life.
Daigas Krūzes glezna
Ain't got no mother, ain't got no culture
Ain't got no friends, ain't got no schooling
Ain't got no love, ain't got no name
Ain't got no ticket, ain't got no token
Ain't got no God
(..)
I got my heart, I got my soul
I got my back, I got my sex
I got my arms, I got my hands
I got my fingers, Got my legs
I got my feet, I got my toes
I got my liver, Got my blood
I've got life, I've got my freedom
I've got the life
Darbos, kas skatāmi šajā izstādē, Daiga Krūze medī to brīdi, kad bieži vien pavisam nenozīmīgi ārējie kairinājumi – zariņa pārlūšana uz takas, skujas dūriens pirkstā – izlaužas cauri ķermeņa mūriem, iekļūst slēpnī un nervu impulsu veidā piesaka sevi kā materiālu iztēles darbam. Viņu interesē brīdis, kad maņas pārtop tēlos.
Ko tu redzētu, ja varētu tikai saost, vai tikai dzirdēt? Kā izskatās bailes? Vai tavs ķermenis par apkārtējo pasauli ziņo adekvāti? Vai tu zini, kas ir tur ārā, vai tikai mini? Ieraudzītie tēli sāk dzīvot paši savu neprognozējamo dzīvi, līdz atrod galējo un precīzo veidolu. Tās nav dabas mīļotājas afektu ilustrācijas. Spilgtie, nereti dzejiskie gleznu nosaukumi nesaka priekšā, bet vedina skatītāju brist tālāk un atteikties no “pareizajiem” redzētā tulkojumiem, nonākot līdz savējam.
"Es zinu, kā uzgleznot labu bildi. Mani tas neinteresē. Māksla nerodas veiksmīgos paņēmienos, bet domas un procesa krustpunktā."
Reizēm, meklējot vizuālu impulsu darba turpināšanai, Daiga uz labu laimi izvelk un blakus skicei noliek trīs fotogrāfijas, lai tajās rastu kādu mājienu, saistošu kompozicionālu vai grafisku paņēmienu. Citreiz viena glezna ir vēstule viņas jaunajai darba dienai, un nākošie darbi ir tās atbilde un turpinājums. Spēles aspekts, viegla ironija par glezniecības monumentalitāti, mūsdienīga krāsu izjūta un dabas motīvu interpretācija ir tās takas un ceļi, pa kuriem šajā izstādē varam staigāt arī mēs.
Galerija "Alma"
Rūpniecības iela 1, Rīga
p., o., t., c., pt. 12.00–18.00
sestdien, svētdien slēgts www.galerija-alma.lv