VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Izstādi „Iekšpuse un Ārpuse” pavadošs rakstu krājums Izstādi „Iekšpuse un ārpuse” papildina viens šāds objekts - rakstu krājums ar netulkotu nosaukumu Inside and Out, kurā apkopoti sešu autoru – Patrika Ārnivāras (Patrik Aaarnivaara), Alises Tīfentāles, Maijas Rudovskas, Annjerdas Rustandas (Anngjerd Rustand), Ilianas Veinbergas un Aināra Kamoliņa – īpaši šim izdevumam radīti teksti. | ||||||||||
| Ceļojumi uz reālo un iztēloto jeb Trešās telpas meklējumi ir šī raksta krājuma fokuss – tajā ir Alises Tīfentāles stāsts par informācijas, iedomu un fantāzijas telpu, kurā Brežņeva-Andropova-Čerņenko nāve tiek piedzīvota vienlaikus ar hair-rock attīstību; Annjerdas Rustandas eseja-apcere par vietām un nevietām, un vārdiem, ko tās apzīmē; spekulācijas ap mākslas vēsturi, māksliniekiem un kritiķiem – uzturētas Ilianas Veinbergas un Aināra Kamoliņa pētījumā; un nepārliecināto kustības fantoma aprises tiek ieskicētas Patrika Ārnivāras turpat manifestam līdzvērtīgā stāstā. Fragmenti no rakstu krājumā publicētajiem tekstiem: „Šajā ceļojumā šo mazpilsētu sauksim par Nekad-zemi jeb Neverland no Metallica kompozīcijas. Saskaņā ar mūsu gida (gids vēlējās palikt anononīms) teikto, tā bija vieta, kur ielām gan bija nosaukumi, bet kur nebija cerību. Vieta, kurā nevienam nebija ne mazākā iemesla par kaut ko sapņot. Priekšnoteikums, lai mūsu gids vēlētos nokļūt pēc iespējas tālāk no turienes. Aizlidot, kaut vai tikai metaforiski, pēc Iļjas Kabakova instalācijas „Cilvēks, kurš uzbrauca kosmosā no sava dzīvokļa” parauga (The Man Who Flew into Space from his Apartment, 1985). Vai arī – vispirms pretoties un tad aizlidot, iekšējā monologā pirms aizmigšanas zem rakstainās vilnas segas konstruējot Kena Kīzija (Ken Kesey) romāna „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” cienīgus sižetus (One Flew Over the Cuckoo's Nest, 1962).” - Alise Tīfentāle „Vieta, kur es gribēju dzīvot” | ||||||||||
 | ||||||||||
| „Mūsu projekta iecere – kā jau daudzas idejas – radās sarunas rezultātā. Tagad ir grūti atcerēties precīzu sarunas saturu, vietu (kafejnīcā, pastaigājoties?) vai ierosmi, kas vedināja pievērsties jautājumam par pagātnes mākslinieku pārvērtēšanu, kritiķu lomu tajā, sliktas vai viduvējas mākslas definīcijām. Pat īpaši neiedziļinoties kultūras procesos, ir redzams, ka jaunas varas, teoriju u.tml. parādīšanās nozīmē pagātnes veikuma pārinterpretēšanu. Taču ir procesi, kas iezīmē vēl radikālākas pārmaiņas, nekā vienkārši iepriekš nebijušu interpretāciju uztsiepšana mākslas darbiem. Tie ir pārmaiņu brīži, kad uz publiskās skatuves parādās tie darbi, kas pirms tam ir bijuši piemirsti vai ignorēti. ” - Iliana Veinberga un Ainārs Kamoliņš „Pēdējie un pirmie” „Šajā šaubu laikā pārliecinātie ir izmantojuši iespēju nolemt, ka laiks ir noslēdzies, laiks vairs neko nemaina, un visas pārmaiņas kontrolē pārliecinātie. Nepārliecinātie ir vienisprātis ar pārliecinātajiem, ka sabiedrība šobrīd ir šaubu varā, kas patiesībā ir ideāli apstākļi nepārliecinātajiem, taču iznīcināt laiku un izlemt par sabiedrības progresa un pārmaiņu virzību no nepārliecināto viedokļa ir neiedomājams lēmums. Tāpēc nepārliecinātie noslēdza savu pirmo tikšanos ar vienošanos, ka viņiem jārīkojas, lai sabiedrība arī turpmāk būtu nepārliecināta.” - Patriks Ārnivāra „Kustības fantoms” Rakstu krājuma redaktores-kuratores: Maija Rudovska un Zane Onckule; salikums – apvienība OAOA (Oļa Vasiļjeva). Izdevums tapis ar Baltijas Mākslas centra (BAC) un Paths Crossing rezidences atbalstu, kuru atbalsta Eiropas Savienības programma "Kultūra". Publikācija pieejama "kim?" izstāžu zālē 2. stāvā (cena: 7 LVL) | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
