VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Kārļa Dobrāja personālizstāde "Zelta ābele Jelgavā" Jelgavā Inese Pavlova, arhitekte 08.02.2013 - 03.03.2013 Skulptūra, gleznas, zīmējumi. Ekspozīcijā iekļauti darbi no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja (9), Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas (15), Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja (9) privātkolekcijām un autora īpašumā esošie darbi (60). Izstādes atklāšana 8. februārī plkst. 18.00 Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Jelgavā, Akadēmijas iela 10. | ||||||||||
 Kārlis Dobrājs. Varmākas. Audekls, eļļa. 100x120 cm. 2013 | ||||||||||
| Ar izstādi “Zelta ābele Jelgavā” vecmeistars, gleznotājs un skolotājs Kārlis Dobrājs svin 70 gadu jubileju, atskatās uz 50 gadu radošo darbību mākslā. Pirmo reizi būs skatāma kompozīcija “Restauratori”, kura tapusi 1962. gadā, tūlīt pēc Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas beigšanas. Katrs izstādes darbs māksliniekam ir radies ar savu nostāstu, reizēm dramatisku, citreiz leģendāru, pasakainu vai viegli rotaļīgu, kā ilustrācija vai dokuments pārdzīvotajam ar jaušamu autora klātbūtni. Trīs gadu vērojumi armijā, pēc tam Sibīrijā, Taimiras pussalā, Noriļskā, Diksona salā, Dudinkā, Krasnojarskā, Baikālā, Kubā, Kubaņā, Kazahijā, Bulgārijā, divi gadi Ļeņingradā un protams Latvijā, ir devuši bagātīgu vielu saturam glezniecībā. Laika gaitā augusi meistarība, spēja savu ieceri realizēt visdažādākos žanros un veidos. 1961.g. sāk piedalīties republikas izstādēs. 1970. gadā, pēc studijām Mākslas akadēmijā dzīvo un strādā Daugavpilī. Tur izveido un nodibina LPSR Mākslinieku savienības Daugavpils nodaļu. 1977. gadā seko pasniedzēja darbs LPSR Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedrā un LPSR Mākslas fonda priekšsēdētāja amatā. Mākslinieks ar gandarījumu atceras to gadu kolēģu izveidoto, tagad zināmu kā LMS kolekciju. 1987. gadā Latvijas Universitātē nodibina Mākslas katedru un ir tās vadītājs līdz 1991. gadam. Šobrīd tā kļuvusi par LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti. No 1991. gada ar LU bijušā rektora Jura Zaķa atbalstu radošais darbs turpinās paša spēkiem uzbūvētajā studijā Rīgā, Baznīcas ielā un ir īpašs ar savu vērienu. Dalība bijušo LU rektoru portretu galerijas tapšanā LU Senāta zālē. Turpmākajos gados nāks klajā apjomīgs literārais darbs dzīvesstāts “Piemineklis Zelta ābele”. Top projekts piemineklim vara kalumā “Zelta ābele”, uzrakstīta teika Latvijas vēstures posmam no Otrā pasaules kara līdz mūsdienām. Mākslinieka dzīves gājums nav gluds. Triptihs “Rēbuss” piedzīvoja cenzūru Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajā "Rudens" izstādē 2000. gadā. Rūgtu pārdomu liecinieks ir arī triptihs ”Šausminiece un Dedzinātājs". Prātam grūti aptverams ir fakts, ka māksliniekam sava 70 gadu jubileja svināma A. L. psiholoģiska terora, fizisku izrēķināšanās draudu atmosfērā. Jaunākais darbs “Varmākas”, kurš tapis pēc Unas Lekuzes zīmējumu motīviem, ir stāsts par to kā materiālās iespējas, bezjēdzīgi kļūst par pamatu, lai vērstos pret savu bērnu: atkailinātie, Zelta āboliem piestampātie varmāku ķermeņi, nesaudzīgi aprij vērtību simbolus, bezjēgā lej apreibinošo dziru jau tā pārpildītajās rīklēs. Uz melna fona, godu un cieņu pazemojošas, dokumentālas, māksliniekam un viņa skolniecei sūtītās, īsziņas. 2013. gadā datēti, paši jaunākie, tomēr ir dzīvesprieka pilni: “Abra”, “Saules puķe”. Vecs, simtgadīgs, laika zobu nesaudzēts, pūra lādes vāks. Uz tā saules apmirdzēti augļi. Saules apmirdzēti! Bet darbs “Mana studija” ir un paliek kā himna Zelta ābelei. Simboliski – kompozīcijas centrā, mākslinieks vienīgais ar muguru pret skatītāju, ar skatu uz Zelta ābeli un mazdēlu Kārli Augustu ar ābolu paceltajā rokā. Tas ir mākslinieka mūža darbs - “Zelta ābele”. Augšāmcēlies. Līdz ar izglābto Zelta ābeli. Par godu Latvijas tautai - varonis. Viņa rokas pārtop smago zelta augļu liektajos zaros, vieno šķelto vainagu. Kāds viņa vārds? Varbūt Konstantīns, Antiņš vai Kristaps..., lai tas paliek skatītāju ziņā. Vai Latvijā Zelta ābele augšāmcelsies? “Nav zināms kura no Latvijas pilsētām tā būs. Rīga vai Jelgava, varbūt Ventspils, Daugavpils, Jēkabpils, varbūt Liepāja vai Madona, bet varbūt mākslinieka mājas parks Skultē? “Nāks tas laiks, tā augšāmcelsies”, pārliecinoši saka “Zelta ābeles autors Kārlis Dobrājs un strādā, lai savu mūža projektu pabeigtu kā veltījumu Latvijas valsts simtgadei. Kārļa Zāles veidotais piemineklis tika būvēts par tautas saziedotajiem līdzekļiem un dāvināts “Tēvzemei un Brīvībai”. Ir pienācis laiks piemineklim “Latvijas tautai” Kurš to uzdāvinās tautai valsts simtgadē? Nav zināms. Bet teika par tautas varoņdarbu neatlaidīgi turpina šo ceļu. Izstāde “Zelta ābele Jelgavā” ir tam pierādījums. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
