Nosaukti Purvīša balvas 2013 kandidāti Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Reklāmas un informācijas darba kuratore Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupa, izvērtējot 2011. un 2012. gadā nominētos 29 māksliniekus / mākslinieku grupas, kuru radošais sniegums kļuvis par zīmīgu notikumu Latvijas vizuālās mākslas ainā konkrētajā laikposmā, Purvīša balvas 2013 fināla atlasei nosaukusi astoņus kandidātus.
Andra Eglīša personālizstāde „Zemes darbi” Mūkusalas Mākslas salonā. 2011
Publicitātes foto
Andrejs Grants. Miķeļtornis. 1994. No kolekcijas „Pa Latviju”. Autora īpašums.
Foto: Andrejs Grants. Darbs no personālizstādes „Fotogrāfijas 1980–2010” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē 2011. gadā
Miķelis Fišers. Dažreiz pie manis viesojas briedis. 2012. Audekls, eļļa
Mākslinieka īpašums. Publicitātes foto. Darbs no personālizstādes "Lielviela” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" 2012. gadā
Andra Brežes darbs izstādē „Miera dzīve” galerijā „Alma”. 2012
Foto: Ansis Starks
HARIJU BRANTU
par zīmējumu izstādi „Portreti” galerijā „Māksla XO” (09.06.–05.07.2011);
ANDRI BREŽI
par izstādi „Miera dzīve” galerijā „Alma” (05.10.2012–09.01.2013);
IVARU DRULLI
par personālizstādi „Balstīts uz patiesiem notikumiem” galerijā „Alma” (28.04.–10.06.2011);
ANDRI EGLĪTI
par personālizstādi „Zemes darbi” Mūkusalas mākslas salonā (02.09.–08.10.2011);
MIĶELI FIŠERU
par personālizstādi „Lielviela” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" (29.11.2012–20.01.2013);
ANDREJU GRANTU
par personālizstādi „Fotogrāfijas 1980–2010” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (01.04.–22.05.2011);
GĻEBU PANTEĻEJEVU
par personālizstādi „Ornitoloģija” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (09.09.–23.10.2011);
KRIŠU SALMANI
par izstādi „Uzticēšanās trauslums” galerijā „Alma” (28.05.–27.07.2012) un videodarbu „Garā diena” Laikmetīgās mākslas festivālā „Survival Kit 4” (06.09.–16.09.2012).
"Ekspertu darba grupa šo lēmumu pieņēma salīdzinoši lielā vienprātībā, vien pamatīgi izdiskutējot visas kandidatūras. Kopumā pēdējā ekspertu darba grupas sēdē tika apspriestas 17 mākslinieku kandidatūras,” informē ekspertu darba grupas pārstāve Laima Slava.
Kandidātu sniegumu 2013. gada februārī vērtēs starptautiska žūrija, kuras sastāvā darbosies:
– Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore (Latvija);
– Jānis Zuzāns, LNMM galvenā atbalstītāja SIA „Alfor” valdes priekšsēdētājs (Latvija);
– Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Republikas kultūras ministre (Latvija);
– Dr. hab. art. Eduards Kļaviņš, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors (Latvija);
– Inga Šteimane, mākslas kuratore un kritiķe (Latvija);
– Viktors Miziano (Виктор Мизиано), laikmetīgās mākslas kritikas un teorijas žurnāla „Hudožestvennij žurnal” („Художественный журнал”) galvenais redaktors, mākslas kurators un kritiķis (Krievija);
– Nadežda Tockaja (Надежда Тоцкая), galerijas „Regina” direktore (Krievija);
– Akile Bonito Oliva (Achille Bonito Oliva), laikmetīgās mākslas kritiķis (Itālija);
– Irina Vītola, privātā fonda „Mūsdienu mākslas centrs” direktore (Latvija).
Purvīša balvas 2013 laureāts tiks nosaukts 2013. gada 15. februārī, atklājot visu astoņu kandidātu darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls. Izstādes kuratore Daiga Rudzāte.
EKSPERTI 2011.–2012. GADĀ
Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 7. decembrim darbojās LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska, mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš, mākslas kritiķis Jānis Borgs, Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese un mākslas zinātniece, izdevniecības „Neputns” galvenā redaktore Laima Slava.
EKSPERTI 2013.–2014. GADĀ
Šā gada nogalē darbu sāk Purvīša balvas 2015 ekspertu darba grupa šādā sastāvā:
– Elita Ansone, mākslas zinātniece, LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja;
– Ieva Kulakova, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe;
– Stella Pelše, mākslas zinātniece;
– Astrīda Rogule, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja;
– Dāvis Sīmanis, kinorežisors, teorētiķis;
– Sergejs Timofejevs, literāts, mākslas un kultūras interneta portāla www.arterritory.com krievu redakcijas galvenais redaktors;
– Ramona Umblija, mākslas zinātniece.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirzīs reizi ceturksnī. Tomēr turpmāk katrs eksperts ceturksnī varēs izvirzīt apspriešanai ne vairāk kā trīs mākslinieku / mākslinieku grupu sniegumu, un arī diskusiju rezultātā ekspertu darba grupa ceturksnī varēs nominēt balvas fināla atlasei ne vairāk kā trīs mākslinieku / mākslinieku grupu veikumu.
Jāpiebilst, ka Purvīša balvas organizatori īpaši lūdz māksliniekus savlaicīgi informēt ekspertu grupu par plānotajām izstādēm ārvalstīs, lai eksperti varētu iespējami pilnīgāk izvērtēt Latvijas mākslinieku pienesumu.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja sava laika jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.
Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 20 000 latu (ieskaitot nodokļus). Līdz šim tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuvis mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas realizācijā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra „INDIE” un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.