VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Apbrīnojamā cilvēka kļūda jeb pie kā noved iedzeršana un metināšana Alise Tīfentāle, mākslas zinātniece Toms Sakss. “Kosmosa programma: Marss” 16.05.–17.06.2012. Parka avēnijas Arsenāls, Ņujorka | |
| Kopš 2006. gada Parka avēnijas Arsenāls (Armory) darbojas kā viena no lielākajām laikmetīgās mākslas izstāžu zālēm ASV. Vairāk nekā 5000 kvadrātmetru lielā telpa ir nopietns izaicinājums, kas no mākslinieka var prasīt ārkārtēju piepūli. Līdz šim šeit, piemēram, mākslinieks Ārons Jangs (Aaron Young) radījis abstraktu zīmējumu uz grīdas, kā “zīmuļus” izmantojot motociklus, Kristians Boltaņskis izvietojis 30 tonnas lietotu apgērbu, bet Pīters Grīnevejs instalējis tādu kā memoriālu Leonardo “Svētajam vakarēdienam”. Tomēr šķiet, ka šī gigantiskā zāle ir kā radīta Arsenāla un Creative Time kopīgi organizētajai Toma Saksa (Tom Sachs, dz. 1966) personālizstādei. Tas, kas citiem par lielu, viņa kosmiskajām ambīcijām ir gluži vai par mazu. | |
 Toms Sakss. Kosmosa programma: Marss. Instalācija. Fragments. 2012 | |
| Civilie liecinieki uz Zemes un Marsa Saksa “Kosmosa programmā” ir sava daļa instalācijas un vēl jo vairāk teātra vai varbūt performances ar auditorijas līdzdalību. Pats mākslinieks visu Arsenālā notiekošo dēvē par “demonstrāciju”. Tai ir nevis skatītāji, bet gan civilie liecinieki. Mana apmeklējuma vakarā (24. maijā) civilie liecinieki pieredzēja kosmonautu sagatavošanos, skafandru uzģērbšanu, visu sistēmu pārbaudi, kosmosa kuģa pacelšanos un ceļu līdz Marsam, kosmiskā moduļa nolaišanos uz Marsa virsmas, kosmonautu izkāpšanu, virsmas paraugu ievākšanu un kosmonautu veiksmīgu atgriešanos uz Zemes. Civilo liecinieku vietas abpus milzīgajai Arsenāla zālei – balti plastmasas krēsli ar NASA logo (savukārt krēslu otrā pusē saskaņā ar teātru un opernamu tradīciju lasāmi ar mākslinieka roku rakstīti vārdi – Led Zeppelin, Maikls Džeksons utt.). Audio pavadījums – nepārtraukta misijas vadības centra (iekārtots apmēram tā kā attiecīga žanra filmās un seriālos – ar monitoriem noklātu sienu) saziņa rācijās ar divām kosmonautēm un vairākiem asistentiem. Šajā saziņā tiek lietots specifisks militāri zinātnisks žargons. Abas kosmonautes regulāri atskaitās par savu pašsajūtu un pieprasa katras darbības apstiprinājumu (“Lūdzu atļauju turpināt.” – “Atļauja tiek dota, turpiniet”), kā arī uzklausa komandas un cenšas tās izpildīt. Civilajiem lieciniekiem tiek izsniegts biežāk lietoto akronīmu saraksts. SAC ir The Smiths audiokasete (Smiths Audio Cassette), VC – vizuālais apstiprinājums (Visual Confirmation), VDS – degvīna piegādes sistēma (Vodka Delivery System), MRL – marsiešu izpētes laboratorija (Martian Receiving Lab), RBR – sarkanās pupiņas ar rīsiem (Red Beans & Rice) utt. Vispirms – visu sistēmu pārbaude. Tango Sierra (T. S. jeb Toms Sakss) no MCC (Misijas vadības centra jeb Mission Control Center) pieprasa VC par kosmosa kuģa iekārtu statusu, un liecinieki var pārliecināties, ka tiešām viss ir kārtībā ar visām sistēmām, ieskaitot šampanieša ledusskapi, sveces, bibliotēku un Ela Grīna (Al Green) audiokaseti. Seko pacelšanās (pie kāda no eksponātiem asistents darbina miniatūru raķetes modeli videokameras priekšā), un Zeme jau attālinās (virs vertikāli nostiprinātas videokameras tiek pacelta rotaļu bumba ar kontinentu attēliem, kurai fonā – atvērts melns lietussargs kā viss Universs). Mākslinieks neļauj aizmirst, ka demonstrācija kaut kādā mērā ir arī izklaidējošs šovs: kamēr komandieris un daži asistenti monitoros saspringti vēro kosmiskās raķetes izraušanos no Zemes gravitācijas, personāls laipni piedāvā iegādāties popkornu un minerālūdeni. Kad misijas būtiskākās daļas ir noslēgušās veiksmīgi, virs MCC monitoru sienas izgaismojas uzraksts “aplausi”. Savukārt pirms kosmonautu izkāpšanas liecinieki tiek pacienāti ar alumīnija folijā ievīstītiem grauzdētiem zemesriekstiem, kas tiek gatavoti HNDS (“Karsto riekstu piegādes sistēmā” – Hot Nuts Delivery System) un izdalīti no satriecošas dārza ķerras ar NASA logo. | |
 Toms Sakss. Kosmosa programma; Marss. Instalācija. Fragments. Misijas vadības centrs MCC, fonā piezemēšanās izbraukumu modulis LEM. 2012 | |
| Kad no MCC saņemta atļauja izkāpt no kosmiskā moduļa, pirmie darbi ir novietot videokameru, kas fiksēs darbības uz Marsa virsmas, un visredzamākajā vietā nostiprināt ASV karogu. Viens no galvenajiem uzdevumiem – ievākt paraugus, un šim nolūkam tiek mērķtiecīgi izzāģēts aplis Arsenāla dēļu grīdā un mēģināts nostiprināt bīstama izskata urbim līdzīgu instrumentu. Tā kā tas ilgstoši neizdodas (un daļa skatītāju atstājuši zāli jau pirms krietna brīža), Tango Sierra dod atļauju uz ātru roku uzlasīt metāla kārbā ar NASA logo dažus brīvstāvošus kartona “akmeņus” un skaidas un steidzami atgriezties. Pēc veiksmīgas izkļūšanas no glābšanas kapsulas, ko rotaļu helikopters izceļ no okeāna, abas kosmonautes tiek vestas triumfējošā braucienā, Tango Sierra un misijas centrā asistents paspiež roku civilajiem lieciniekiem pirmajās rindās, un visi tiek ielūgti uz glāzi šampanieša, pie kuras var tikt, izejot caur karantīnas kabinetu. Kosmoss, sports un garīgums Mākslinieks atzīst, ka allaž bijis zinātniskās fantastikas fans – galvenokārt tāpēc, ka šis žanrs vēsta par dzīvi uz Zemes.1 Tad kāpēc Marss? Iespējams, arī kosmosa izpētes attīstībā var saskatīt paralēles ar ASV vēsturi un tā dēvēto amerikāņu nepārprotamo sūtību, kas pamatoja un attaisnoja balto, kristīgo imigrantu un kolonizatoru neatlaidīgo virzību Rietumkrasta virzienā. Šo aspektu uzsvērusi arī viena no izstādes organizētājām – Creative Time vadītāja Anna Pasternaka: “[Izstāde] godina katru misiju un katru lidaparātu, kas jelkad ticis sūtīts kosmosā, tai pašā laikā paturot prātā amerikāņu kovbojisko jaunatklājēja garu un pārliecību, ka ir pieņemami sačakarēt jebkuru citu vietu pat tad, ja pašu mājās ir nepatikšanas.”2 Sakss uzskata, ka viss Apollo pasākums bija aukstā kara performance par godu Padomju Savienībai un vienlaikus arī amerikāņu pašapliecināšanās – “divdesmitā gadsimta mākslas projekts”3 un “propagandas izrāde”4. Šī über-performance saskaņā ar Saksu “vēstīja par Amerikas cerībām un bailēm. Mēness ekspedīcijas rezultējās niecīgā praktiskā ieguvumā, ja salīdzina ar milzīgajām izmaksām, un to īstais mērķis bija aukstā kara kultūras un politikas izrāde. Saskaņā ar Saksa teikto šis aspekts ievietoja tās tajā pašā nelietderīguma un garīguma kategorijā, kur atrodas māksla.”5 Vai nav pienācis laiks tai pašā kategorijā ievietot arī sportu? Ir pietiekami daudz analoģiju – gan sportā, gan (Saksa) mākslā pieauguši vīrieši un sievietes veic darbības, kuras šķietami ir neproduktīvas un bezjēdzīgas, tai pašā laikā abos gadījumos atrodas auditorija, kas ir ar mieru maksāt, lai vērotu šīs darbības. Varbūt vienīgi sportā ir mazliet vairāk garīguma nekā mākslā – atliek tikai iedomāties valsts himnas atskaņošanas mirkli pirms izšķirošām sacensībām vai to pacifistiska patosa pilno diskursu, kas valda Olimpisko spēļu publiskajā telpā. Katru piektdienas rītu izstādes norises laikā Sakss ar saviem asistentiem ieradās Arsenālā, visi uzvilka baltas sporta kurpes, baltus šortus un baltus T kreklus ar uzrakstu “Tas neizgāzīsies manis dēļ” un stundu enerģiski vingroja. The New York Times kritiķis Rendijs Kenedijs norāda, ka Saksa Marsa misiju var uztvert arī kā “jaunas sekulāras reliģijas” (?) sastāvdaļu.6 Lai arī diskusijas, kurās vienlaikus tiek pieminēta reliģija un laikmetīgā māksla, parasti izraisa aizdomas, Kenedijs nav vienīgais, kas ielaižas šajā bīstamajā avantūrā. Linda Jablonska The New York Times Style Magazine paudusi viedokli, ka Saksam “zinātne ir vienīgā patiesā reliģija un “Kosmosa programma: Marss” ir viņa pašdarinātais templis”7. Pats Sakss gan runā tikai par rituālu, nevis reliģiju: “Rituāls ir būtiska mūsu kosmosa programmas sastāvdaļa. Mūsu galvenais rituāls ir darbs, bet kokteiļi, kafija un cigaretes ir veids, kā cilvēki sazinās cits ar citu.”8 | |
 Toms Sakss. Kosmosa programma: Marss. Instalācija. Fragments. 2012 | |
| Zinātne un tehnika Saksa galvenie darba materiāli ir papīrs, putukartons, saplāksnis, skrūves, līmlente, sadzīves tehnika, instrumenti un ikdienas priekšmeti. Uzraksti tiek rakstīti ar melnu flomāsteru mākslinieka rokrakstā. Gadījumiem, kad mākslinieka prombūtnes laikā kāds uzraksts jāizgatavo asistentiem, Saksa darbnīcā ir viņa rokraksta tabula precīzai atdarināšanai.9 “Te nav nekādu augsto tehnoloģiju. Mūsu kosmosa programma ir dārga, lēna un šaubīga. Tāpēc tā ir brīnums,” saka mākslinieks.10 Toties nav nekāds brīnums, ka ar Saksa mākslas teoretizē¬šanu nodarbojas neviens cits kā Džermano Čelants (Germano Celant, dz. 1940), Arte Povera teorētiskais tēvs. Viņš slavinājis līmlentes un putukartona lietojumu Saksa darbos, norādot, ka abi materiāli kontrastē ar izsmalcinātības un ilgmūžības konceptu, kas ir pamatā tradicionālam mākslas darbam.11 Citi kritiķi arī novērtējuši faktu, ka Saksa darbos uzsvērts fiziskās formas, materiāla, matērijas pārākums pār abstraktām idejām.12 Tomēr jāatzīst, ka ideja jebkurā gadījumā ir tas, kā vārdā cilvēki dodas kosmosā vai rada mākslu. Atklāsmi piedzīvoju, noraugoties, kā abas kosmonautes nopūlējās, smagajos skafandros un milzu aizsargcimdos darbojoties ar ļodzīgā rāmī iestiprinātu motorzāģi (pirmkārt jau to iedarbināt izdevās tikai pēc tam, kad tika izsaukts asistents no Zemes) un vēl neveiksmīgāk ar apšaubāma paskata urbi, rācijās nepārtraukti komunicējot ar Misijas vadības centru. Daudz kas no tā, kas ir “hai-tek”, slepens un dārgs, un paredzēts pārcilvēciskiem mērķiem cēlas idejas vārdā, nereti apstājas vai aizķeras neparedzētu apstākļu un vēl biežāk tā sauktās cilvēka kļūdas priekšā. Gan īstā kosmosa misijā, gan mākslas izstāžu zālē. Turklāt pat tad, ja tā nav īsta kļūda, bet vienkārši kaut kas nesanāk tā, kā sanāca testa režīmā. Tas attiecas uz neskaitāmiem mazāk nopietniem un atbildīgiem uzdevumiem, ko veicam katru dienu, – tik bieži taču kādam kaut kas nesanāk pie auto vai velosipēda stūres, darbā vai izklaidē, vingrojot vai iepērkoties, dārzā pie loku un salātu dobes vai virtuvē pie plīts. Cilvēks ir spējīgs kļūdīties bezgalīgi, nesasniegt iecerēto vai sa¬sniegt nepilnīgi. Bet tas neliedz tiekties pēc pilnības. Arī Sakss ir perfekcionists – neoficiālu padomdevēju statusā viņš uzaicinājis arī pāris īstu NASA inženieru, kas esot atzinīgi novērtējuši mākslinieka spēju “nodoties intelektuālai, konceptuālai spēlei”13. Saksam bija nepieciešama palīdzība golfa ratiņu pārveidošanā par transportlīdzekli, ar kādu Marsa pētnieki varētu pārvietoties pa sarkanās planētas virsmu. Ieplānotās lietišķās pusdienas esot pārtapušas par “fantastisku nakti, veltītu iedzeršanai un metināšanai”14. Kas gan var būt jautrāks par to? Viss sākās ar skrūvgriezi Pārlūkojot līdzšinējos Toma Saksa darbus, vispirms jāatzīmē viens no visagrīnākajiem – “Divdesmit piecu centu skrūvgriezis” (Quarter Screw, 1989), kas cienīgi tiražēts vairākos eksemplāros. Nosaukums raksturo pašu priekšmetu – tas ir skrūvgriezis ar monētu roktura vietā. Rakstnieks un mākslinieka draugs Malkolms Gledvels (Malcolm Gladwell) ar šo skrūvgriezi atver visu Saksa daiļrades noslēpumu glabātavu. Skrūvgriezis – praktisks instruments un mākslas darbs vienlaikus? Turklāt “tas ir kapitāls (divdesmit piecu centu monēta), saistīts ar darbu (skrūvgriezi), un kapitāls (kā vienmēr) visu vada, kamēr darbaļaudis dara darbu”15. Starp citiem Saksa agrīnajiem darbiem – tādiem kā, piemēram, no iepirkumu ratiņiem izgatavots krēsls (Shopping Cart Chair, 1993) un necauršaujamas autiņbiksītes (Bulletproof Diaper, 1994) – īpaša loma ir pašdarinātiem šaujamieročiem (sākot ar 1995. gadu). Šajā laikā ASV ļoti aktuālas bija politiskās diskusijas par šaujamieroču izplatības samazināšanu. Mērija Būna (Mary Boone), kuras galerijā Ņujorkā Sakss bija izstādījis virkni pašdarinātu ieroču, izstādes atklāšanas vakarā tikusi arestēta par nelikumīgu šaujamieroču un munīcijas glabāšanu. Starp šī perioda Saksa darbiem atrodams arī elektriskais krēsls (W.W.J.B.D. (Electric Chair), 1999). Čelants norāda, ka “tā funkcionalitāte (..) akcentē faktu, ka nāve nav ikona vai tēls (kā domā Vorhols), bet gan patiess fakts, ko vienmēr iespējams realizēt”16. Šis (teorētiski) funkcionējošais objekts, kura vienīgais mērķis ir realizēt Čelanta minēto ultimatīvo faktu, brutalitātē un tiešumā pārspēj Saksa darinātos ieročus. Tam ir tikai viens mērķis. Interesanti, ka nāves mašīnas ideja regulāri atgriežas mākslā. Tā, piemēram, pavisam nesen skandalozu slavu iemantoja jaunais lietuviešu dizainers un mākslinieks Julijons Urbons (Julijonas Urbonas) par darbu “Eitanāzijas karuselis” (Euthanasia Coaster,2010). Salīdzinājumā ar Saksa elektrisko krēslu šis ir tikai nekaitīgs un neliels modelis, bet, uzbūvēts reālā izmērā, tas paredzēts it kā patīkamai un pat eiforiskai eitanāzijai, kur visu darbu padaragravitācija un inerces spēks. Urbona gadījumā baisākais var šķist racionālais teorētiskais aprēķins, kas iemiesots eleganti vienkāršā formā.17 Kā attālu analoģiju Saksa pašdarinātajiem ieročiem Čelants min kustības Arte Povera mākslinieka Pino Paskali (Pino Pascali, 1935–1968) ieroču skulptūras. Taču atšķirību ir vairāk nekā līdzību: Paskali ložmetēji un lielgabali, izgatavoti no atrastiem priekšmetiem, imitēja īstu ieroču izskatu, bet nebija spējīgi izšaut. Saksa šaujamieroči, izgatavoti no atrastiem priekšmetiem, bieži vien it nemaz neizskatās pēc īstiem ieročiem, toties ir pilnīgi funkcionāli. Vardarbību, kas ir šaujamieroču galvenā funkcija, Sakss turklāt asociē ar patērētājkultūras zīmolu fetišismu, piemēram, izgatavojot “Hermès” rokasgranātu (Hermès Hand Grenade, 1995). Tai sekoja daudzi tikpat atbaidoši un vienlaikus aizkustinoši darinājumi – piemēram, Chanel motorzāģis (Chanel Chain Saw, 1996, 1999), Prada tualetes pods (Prada Toilet, 1997), Chanel giljotīna (Chanel Guillotine, 1998), glītas Chanel, Hermès un Tiffany & Co kārbiņas ar nosaukumu “Indes gāzes dāvanu komplekts” (Giftgas Giftset, 1998; Gift – inde (vācu val.), dāvana (angļu val.)). Taču plašāko sabiedrības uzmanību izpelnījās koncentrācijas nometnes makets Prada cepures kastē (Prada Deathcamp, 1998) izstādē Ebreju muzejā Ņujorkā. Darbs lielākoties tika pārprasts. Toms Sakss skaidro: “Uzaugot Konektikutā, būt ebrejam nenozīmēja būt ebrejam. Tas bija vairāk saistīts ar iepirkšanos. Ebreju skolā galvenā tēma nebija jūdaisms un tā vēsture, bet gan holokausts. Tā bija kā holokausta skola. Tā ka [šis darbs] nepauda manu vienaldzību. Bērnībā es visu laiku dzirdēju: “Neļauj tam atkārtoties.” Bet mūsu rituāli nebija ebreju rituāli, tie bija iepirkšanās rituāli. (..) Prada koncentrācijas nometne nav darbs par holokaustu – es gribēju parādīt, ka iepirkšanās ir kļuvusi par reliģiju. Mēs labprātīgi stājamies rindā uz mūsu dvēseļu gāzes kamerām, kamēr viņi krauj mūsu ķermeņus patērnieciskuma elegantajās krāsnīs. Tas ir fašisms, nevis mode. Prada ir zīmols, kas to pārstāv tikpat labi kā jebkurš cits. Tās ir skaistas lietas cilvēkiem, kam nav stila.”18 Tai pašā laikā Sakss norāda, ka nekādā gadījumā nav pret modi vai zīmoliem kā tādiem. Ar Prada modes namu māksliniekam izveidojusies veiksmīga sadarbība (Fondazione Prada Milānā sarīkoja vērienīgu mākslinieka personālizstādi 2006. gadā). Tikpat veiksmīga bijusi sadarbība ar Nike, kuras rezultātā katrs interesents var mēģināt pasūtināt Toma Saksa dizainētus Nike sporta apavus par 385 ASV dolāriem, kā arī tērpus un akseksuārus.19 Viens no līdz šim vērienīgākajiem Saksa darbiem ir Nutsy’s (Deutsche Guggenheim, Berlīne, 2003) – neesošas, bet ļoti iespējamas mūsdienu pilsētas visaptveroša simulācija, kurā starp daudz ko citu darbojas arī McDonald’s ātrās apkalpošanas stends. Saksa iedvesmas avots ir McDonald’s vēsture un uzņēmuma dibinātāja Reja Kroka (Ray Kroc) biogrāfija.20 Tajā Kroks figurē kā izgudrotājs un jaunatklājējs, kas pirmkārt un galvenokārt bija ieinteresēts tehnoloģijās. Viņa mērķis bija ražošanas standartizācija, pašas produkcijas īpašības viņu interesēja vismazāk. Lai mērķi sasniegtu, Kroks ķēries pie jaunu iekārtu izgudrošanas: “Kroku interesēja nevis ātrās uzkodas, bet gan veids, kā tās tiek gatavotas. Viņš bija inženieris, nevis pavārs, un bigmaks ir tas, ko jūs saņemat, ja ielaižat inženierus virtuvē.”21 Tieši šī Kroka “dari pats” ētika fascinē Saksu. Viņš var uzbūvēt jebko, turklāt darba (darināšanas) pēdas tiek eksponētas kā viens no galvenajiem efektiem. Ja izmantotas skrūves, tām jābūt redzamām. Ja kaut kas ir līmēts, līmes pēdām jābūt redzamām. Gledvels to dēvē par “postindustriālu objektu amatniecisku atdarināšanu”, kas nevis parodē vai kritizē šos objektus, bet gan “humanizē” tos.22 Saksa metodes attāli atgādina Tomasu Demandu (Thomas Demand) un viņa izcili rūpīgo darbu pie interjeru un ēku maketiem no papīra. Tomēr arī šajā gadījumā atšķirību ir vairāk nekā līdzību: Demands rada pasauli tikai tāpēc, lai to nofotografētu (pēc tam maketi tiek iznīcināti). Savukārt Sakss savu pasauli izveido un lieto. Demands rada brīnišķīgu ilūziju – amatnieciskā puse tiek rūpīgi slēpta. Sakss, gluži pretēji, to uzsver. Var arī mēģināt saprast, vai Sakss ir tikpat traks kā Metjū Bārnijs. Katrā ziņā abiem māksliniekiem kopīgas varētu būt radošās ambīcijas, interese par vaļiem un sportu (piemēram, Sakss izgatavojis milzu vali (Balaenoptera Musculus, 2006), bet Bārnijs iedvesmojies no vaļu medību rituāliem (Drawing Restraint 9, 2005)). Tāpat var saskatīt līdzības ar Tomasa Hiršhorna 90. gadu darbiem, lai gan Hiršhorns vēlāk izvēlējies iet daudz radikālākas kritikas ceļu.23 Zelta rokas bez “īsta” darba Saksa kosmosa iekarošana aizsākās 2007. gadā ar personālizstādi Gagosian Gallery Beverlihilsā. Tajā Sakss izspēlēja Apollo 11 ekspedīciju uz Mēnesi. Toreiz kritiķi rakstīja, ka Saksa kosmosa programmu var apbrīnot, bet tā “pretojas kontemplācijai” un turklāt esot pielīdzināma Vorhola “Brillo kastei”, lai gan nesa-sniedzot tos pašus filosofiskos augstumus.24 Var jau gan diskutēt par to, kādi filosofiski sasniegumi varētu piemist “Brillo kastēm”, turklāt šķiet, ka Vorhola un Saksa domāšanu un darbus šķir gaismas gadi. Vorhols goda vietā iecēla masu patēriņam paredzētu produktu, savukārt Sakss daudz vairāk uzmanības pievērš produkta ražošanas procesam jeb darbam kā tādam (“Darbs ir tas, kas mani notur pie pilna prāta,” teicis mākslinieks25). Darba un darbošanās ētika ir Saksa audzināšanas pamatā. Mākslinieks atminas, ka viņa vecvectēvs, ebreju imigrants no Austrumeiropas, ieradies ASV bez graša kabatā kā daudzi citi un visu mūžu strādājis, strādājis, strādājis. Savā ziņā Sakss turpina ģimenes tradīciju un ar katru nākamo izstādi apliecina, ka nekas nav vērtīgāks par godīgu, kārtīgu roku darbu. Kā bildis Gledvels, var rasties iespaids, ka “Sakss būtu vardarbīgi izlauzies no divdesmitā gadsimta, lai atgrieztos deviņpadsmitajā”, attālinoties no izglītības un karjeras iespējām, kas liktos pašsaprotamas viņa pārtikušajai un veiksmīgajai ģimenei, un pievienojoties melnstrādnieku pulkam.26 Sakss sācis savas darba gaitas kā galdnieks superslavenā arhitekta Frenka Gērija koka mēbeļu darbnīcā Losandželosā. Vēlāk pārcēlies uz Ņujorku, kur dzīvokļa saimniekam īres maksas vietā metinājis rezerves kāpnes un labojis liftus, un atradis tehniskā darbinieka darbu lielveikalu tīklā Barney’s. Viņa darbs bijis demontēt dekorācijas un iztīrīt un pārkrāsot skatlogu nišas. Un lielveikala skatlogs arī atnesa viņam pirmo ievērību – kad Barney’s atļāva Saksam iekārtot skatlogu pēc saviem ieskatiem, tapa “Hello Kitty Betlēme” (Hello Kitty Nativity, 1994), kurā bez Hello Kitty lellēm darbojās arī Bārts Simpsons un kuru vainagoja McDonald’s logo. Gledvels raksturo Saksa radošo darbību kā “pirmspostindustriālu. Tā attiecas uz ražošanas personisko aktu laikā, kad visi pārējie ir aizņemti ar patērēšanas bezpersonisko aktu.”27 Ja pievēršas šim Saksa darbu analīzes aspektam, tajos var saskatīt zināmu utopisku, ideālistisku vīziju par pasauli pirms Marksa, pirms darba darītāja traģiskās atsvešināšanās no darba, darbarīka, darba rezultāta un citiem darba darītājiem. Vai arī gluži vai prerafaelītisku novēršanos no masveidīgas ražošanas un patērēšanas cikla. (Vai Saksam par godu varētu darināt terminu “pirmsmarksistisks”?) Tomēr darbs ir vienīgā lieta, ko Sakss uztver bez jebkādas ironijas. Viena no “Kosmosa programmas” sastāvdaļām ir “Indoktrinācijas stacija” (Indoctrination Station). Tajā skatāma arī Saksa darbnīcas asistentu instruktāžas nolūkiem izgatavota videofilma, kurā tiek postulēti Saksa darbnīcas baušļi. Aizkadra balss svinīgi paziņo: “Rūpīgi seko šim kodeksam, un varbūt tu netiksi atlaists.”28 1 Lundborg, Zinta. Tom Sachs lifts off for Mars propelled by booze, opium. www.bloomberg.com/news/2012-05-17/. 2 Cit. pēc: Nathan, Emily. Space Jam. Artnet, 2012, May 15. 3 Satorius, Katherine. Tom Sachs. ArtUS, 2008, No 21, p. 24. 4 Budick, Ariella. Tom Sachs: Space Program: Mars, Park Avenue Armory, New York. The Financial Times, 2012, May 22. 5 Kennedy, Randy. From Earth to Mars, at the Armory. The New York Times, 2012, May 9. 6 Turpat. 7 Yablonsky, Linda. Man on a Mission. The New York Times Style Magazine, 2012, May 17. 8 Cit. pēc: Lundborg, Zinta. Tom Sachs lifts off for Mars propelled by booze, opium. 9 Kessler, Jon. Sachs, Tom. Tom Sachs. Bomb, 2003, No 83, p. 71. 10 Cit. pēc: Nathan, Emily. Space Jam. 11 Celant, Germano. Tom Sachs: the militarization of consumerism. In: Tom Sachs. Ed. Germano Celant. Milano: Fondazione Prada, 2006, p. 23. 12 Satorius, Katherine. Tom Sachs, p. 25. 13 Kennedy, Randy. From Earth to Mars, at the Armory. 14 Turpat. 15 Gladwell, Malcolm. Tom Sachs: everyday art. In: Tom Sachs, p. 31. 16 Celant, Germano. Tom Sachs: the militarization of consumerism, p. 25. 17 Darbs tika eksponēts izstādē Human+ “Zinātnes galerijā” (Science Gallery) Dublinā 2011. gada pavasarī. Vairāk par šo projektu sk. www.julijonasurbonas.lt/p/euthanasia-coaster/. Pateicos Normundam Kozlovam par norādi uz šo darbu. 18 Tom Sachs – Germano Celant: Interview. In: Tom Sachs, p. 146. 19 Sk.: http://nikecraft.com/. 20 Sk.: Love, John F. McDonald’s: behind the arches. New York: Bantam Books, 1995. 21 Gladwell, Malcolm. Tom Sachs: everyday art, p. 33. 22 Turpat. 23 Sk.: Gardner, Anthony. De-idealizing democracy: on Thomas Hirschhorn’s postsocialist projects. ARTMargins, 2012, vol. 1, No 1, p. 29–61. 24 Satorius, Katherine. Tom Sachs, p. 24. 25 Tom Sachs – Germano Celant: Interview, p. 43. 26 Gladwell, Malcolm. Tom Sachs: everyday art, p. 35. 27 Turpat. 28 Instruktāžas filma “Darba kodekss” (Working to Code, 2010, rež. Vens Nīstets (Van Neistat)) skatāma YouTube (www.youtube.com/watch?v=49p1JVLHUos) vai meklējiet Tom Sachs + Working to code. | |
| Atgriezties | |
