Iztaujājot fotogrāfijas "melanholisko dabu”, varētu minēt daudzu fotogrāfijas teorētiķu pievēršanos aspektam, ka tā ir cieši saistīta ar apziņu par laiku, t.i., fotogrāfija „ienes” skatītāja ikdienā kaut ko, kas ir pagājis, zudis – mirklīgs un saistīts ar nāvi. Runājot par fotogrāfijas vērojuma psiholoģiskajiem aspektiem, visupirms jāmēģina saprast – kas parādās attēlā? Vai tas, ko mēs redzam ir zīme, kā labpatiktu domāt semiotiska redzējuma pārstāvjiem, vai tomēr attēlā sastopamies ar kaut ko citu – ģimenes albumā redzam ģimenes locekļus, drauga attēlā – draugu?
Piedalās: fotogrāfs Alnis Stakle, filozofs Kārlis Vērpe, psihologs un fotogrāfs Ivars Austers, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Astahovska un LMC direktore, kuratore Solvita Krese.
Ieeja – bezmaksas. |
