VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Bez nosaukuma II
Kaspars Groševs, mākslinieks

Klausies

 
Dean Blunt & Inga Copeland – Black Is Beautiful
(Hyperdub, 2012)

Rakstīt par mūziku laikam nav pārāk aizraujoši. Vārdu, lai aprakstītu to vai citu skaņu, nav pārāk daudz, jaunās tehnoloģijas vairs diez ko nerada muzikālus apvērsumus, savukārt dziesmu teksti, ja tādi vispār ir, reti sniedzas tālāk par neskaitāmas reizes atkārtotām bezjēdzīgām frāzēm. Bet galvenokārt tas nav pārāk aizraujoši, jo visi jau visu zina. Protams, šie apgalvojumi ir krietni vien pārspīlēti, tomēr, lai noklausītos, piemēram, visu Frenka Zapas diskogrāfiju, nav nepieciešami mēnešiem ilgi meklējumi – atliek atrast pareizās interneta vietnes, legālas vai ne pārāk, mazliet papētīt mākslinieka biogrāfiju un, ja sirdsapziņa spiež, par atrasto mūziku arī attiecīgi samaksāt. Starp citu, Zapa ir viens no daudzajiem mūziķiem, kam piedēvēts slavenais izteikums: “Rakstīt par mūziku ir gluži kā dejot par arhitektūru.”1
 
Hype Williams albuma Black is Beautiful prezentācijas koncerta plakāts
 
Ja nu kāds tomēr nezina: Dīns Blants ir austrumlondonietis, Inga Kouplenda – krievu izcelsmes igauniete, tie nav viņu īstie vārdi. Līdz šim abi bija zināmi kā iespējamie grupas Hype Williams dalībnieki, savukārt grupas nosaukums nozagts no samērā zināma hiphopa videoklipu režisora pseidonīma. Maldinošas ir arī grupas dalībnieku nedaudzās intervijas, kurās viņi allaž izvairās no skaidrām atbildēm, kā arī daudzie Blanta un Kouplendas video, kas vairāk atgādina amatieru video ar aprautām absurdām ainiņām, kurās nekas daudz nenotiek, piemēram – Kouplenda septiņas minūtes mazgā matus savam grupas biedram. Savukārt savā jaunākajā ierakstā grupa atteikusies no Hype Williams nosaukuma, iespējams, draudošas tiesvedības dēļ. Bet šos dažus teikumus visdrīzāk izlasīsiet teju katrā sacerējumā par Blanta un Kouplendas daiļradi – grupas stingri ievērotā atteikšanās jelko paskaidrot par savu mūziku uzskatāmi atspoguļojas par mūziku rakstošajos medijos.

Apzinātā klusēšana iezīmē visdrīzāk apzinātas izvēles. Īsie, nereti pat aprautie skaņdarbi, kuros sasūkusies pilsētas elektroniskās mūzikas vēsture, veidoti gluži kā postkonceptuāla mākslas darba sastāvdaļas. Tāpat kā šķietamā vienaldzībā un marihuānas dūmos kaltētā magnētiskās lentes šalkoņa. Pat laikā, kad daudzi atgriežas pie aizmirstām tehnoloģijām, apskrambātiem analogiem sintezatoriem un “autentiskas” skaņas, Ingas Kouplendas čerkstošā balss un duļķainais muzikālais pavadījums skan tikpat draņķīgi kā pagultē atrasta piecpadsmit gadus veca kasete. Tomēr izplūkātā skaņas kvalitāte sasien ne vien Black Is Beautiful iekļautos 15 skaņdarbus, bet arī pārējo Hype Williams daiļradi, kas klejo pa apskrambātām disku matricām, vinila platēm un noklīdušiem improvizācijas sesiju ierakstiem.2 Izplūdusi Kouplendas iedziedāta krievu popdziesma, kas, iespējams, reiz kaut kur dzirdēta, saplūst ar palēninātiem vienlīdz neskaidras izcelsmes balss fragmentiem un ļodzīgām sintezatoru skaņām.

Līdz ar Black Is Beautiful izdošanu internetā parādījās arī divi bez maksas pieejami ieraksti – Dīna Blanta skaņdarbs The Narcissist II3 (kam, bez šaubām, nemaz nav pirmās daļas), kā arī Kouplendas un Blanta gandrīz pusotru stundu garais ieraksts The Attitude Era4. Bez liekas kņadas abi ieraksti pēkšņi iekļuva komunikācijas ķēdē, kurā pirmavotu atrast šķiet gandrīz neiespējami. Hiphopa kultūras pirmsākumos, kad autortiesību aizstāvji vēl snauduļoja, nenojauzdami par jaunajām mūzikas tendencēm un tehnoloģijām, skaņdarbi nereti gandrīz pilnībā balstījās uz “zagtām” mūzikas cilpām. Arī The Narcissist II skan pēc zagtu fragmentu kolāžas, lai arī konkrētus pierādījumus tam nav viegli atrast. Tajā savijas filmu dialogi, drūmas atmosfēras un laiska dziedāšana, kas skan gandrīz attālināti no izstieptajām mūzikas cilpām. Blanta iztēlotās īsfilmas izlocītie Soundcloud skaņu viļņu zigzagi atklāj tikpat daudz kā uzraksts ar melnu marķieri uz CD matricas. Iespējams, izvēle publicēt ierakstu Soundcloud mūzikas kratuvē, kurā ik dienas tiek ielādētas tūkstošiem stundu mūzikas, ir tikpat apzināta izvēle kā klusēšana.
 
Dean Blunt: The Nacissist II. 2012
Hype Williams koncerts Losandželosā
Hype Williams: Black is Beautiful. 2012
 
Savukārt The Attitude Era izskatās kā no ierakstu studijas nozagts “melnais materiāls”, kur skaņdarbu nosaukumi atgādina pagaidu versiju pierakstus vai atzīmes par tehnisko apstrādi. Iekļauts arī, spriežot pēc nosaukuma, noraidīts remikss kādai grupas Slugabed dziesmai, kas ilgst vien divas sekundes. Skaņdarbi nav sanumurēti (internetā klīst vismaz trīs iespējami dziesmu saraksti), to kvalitāte un skaļums ievērojami atšķiras, un vispār tas ir tīrākais datorpedanta murgs. Kā līnijas pieķēpātā bloknotā, skiču pieraksti šajā izlasē it kā atklāj ko vairāk par Hype Williams virtuvi, tomēr patiesībā nekas nekļūst skaidrāks. Abi ieraksti apmulsinājuši cilvēkus, kuru kaislība ir visu lietu klasifikācija. Pilnīgi iespējams, tas ir sākums vēl vienai “Vikipēdijas” redaktoru cīņai, līdzīgi kā gadiem ilgam “labojumu ķīviņam” par to, vai Brazīlija angliski rakstāma ar “s” vai “z”.5

Lai arī ieraksta nosaukums Black Is Beautiful (melnais ir skaists) patapināts no Amerikas melnādaino atmodas kustības, bet ieraksta vāciņu rotā populāra afroamerikāņu žurnāla logotips, tā iespējamais politiskais konteksts palicis gandrīz nepamanīts. Albumā, kurā skaņdarbiem nav nosaukumu, bet teksti parādās vien izplūdušās kaverversijās, trūkst papildu norāžu jelkādai grupas (politiskai) nostājai. Tas gan neliedz meklēt norādes un slēptus vēstījumus, piemēram, maniakālajā Blanta smaidā, melnādainajam vīrietim atpakaļgaitā iekāpjot pa dzīvojamās istabas logu. Tomēr ieraksta nosaukumā minētais Melnais drīzāk liek domāt par Maļeviča Melno un tam līdzi nākošo brīvību, kas mijas ar dziļu izmisumu. Brīvību, kuru, runājot par Deivida Linča filmām, apraksta pats Blants: “Tajās ir tā visaptverošā brīvība, kas ļauj kaut ko noskatīties, to uzsūkt un izmantot dotās privilēģijas no tā izlobīt kaut ko pavisam citu un paša iztēlotu.”6

1  quoteinvestigator.com/2010/11/08/writing-about-music/
2 Vairākus ierakstus, kuros piedalās arī citi iespējamie Hype Williams dalībnieki, iespējams uzmeklēt Archive.org vietnē zem nosaukuma Bo Khat Eternal Troof Family Band.
3 Ierakstu iespējams lejuplādēt http://soundcloud.com/cplnd.
4 Saite uz šo ierakstu darbojās vien pāris nedēļas pēc grupas intervijas The Guardian, tomēr to joprojām iespējams uzmeklēt interneta ārēs.
5 Prāvs “Vikipēdijas” “labotāju karu” saraksts atrodams http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Lamest_edit_wars.
6 Blanning, Lisa. Hype Williams Transcript. The Wire, 2011, February, No. 324.

 
Atgriezties