VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Pastaiga priežu mežā jeb Tarkovskis iesācējiem Sanita Grīna, kino žurnāliste Par izstādi “Spogulis spogulim. Veltījums Andrejam Tarkovskim” Rīgas Kino muzejā un Tarkovska filmu programmu kinolektorijā “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” kino Splendid Palace no 20. novembra. | ||||||||||
 Andrejs Tarkovskis. Foto no ģimenes arhīva | ||||||||||
| Rīgas Kino muzejs, ko ir vērts uzmeklēt vecpilsētas ieliņu labirintā, jo tā izstādes – veltījumi kino grandiem – jau vairākus gadus piedāvā nemainīgi augstu kvalitāti gan noformējuma, gan satura ziņā, no 20. novembra ļaus nokļūt pasaulslavenā režisora Andreja Tarkovska (1932–1986) poētiskajā aizspogulijā. Iedvesmojoties no filmas “Spogulis”, mākslinieks Sergejs Svjatčenko veidojis fotokolāžas, kas laikmetīgi interpretē un reflektē par filmas tēmu – laika uztveri, atmiņu un sapņu, pagātnes un tagadnes līdzāspastāvēšanu apziņā. Izmantojot filmas kinovalodai līdzīgu strukturālo piegājienu, tapuši darbi, kam piemīt sapņa neizskaidrojamā daba un psiholoģiska izaicinājuma potenciāls, kas uzrunā emocionāli un rosina iztēli. Iespējams, krievu režisora, kinomākslas ģēnija Tarkovska vārds vienam otram būs svešs – galu galā, kopš viņa pāragrās nāves jau dzimusi un uzaugusi vesela paaudze. Tādēļ komplektā ar izstādi iepazīties ar četrām režisora filmām zinošu gidu – kino kritiķu un zinātnieku – pavadībā varēs kinolektorijā “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” kino Splendid Palace no 20. novembra līdz 11. decembrim. Šī nu ir reize, kad riskēt noskatīties nepazīstamu filmu – jo Tarkovska pasaulē tiešām vislabāk doties tās takuziņu pavadībā. | ||||||||||
 Kadrs no Andreja Tarkovska filmas "Spogulis" | ||||||||||
| Pie Holivudas kino atrakcijām radušām acīm Tarkovska filmu ainava liksies nepierasta, pat vienmuļa, taču vienkāršība ir mānīga, un viņa filmās var viegli apmaldīties kā priežu mežā. Ir dziļi jāieelpo, jānomierina satrauktais prāts un jāpierunā sevi sēdēt pavisam mierīgi, lai sāktu atklāties brīnumi. Lūk, vējā viļņojas zāle, atkal un atkal, tāpat kā vakar un tāpat kā rīt. Lūk, trīs skudras dodas ekspedīcijā uz taciņas malā pamestu tukšu konservu bundžu, nopietni vēcinot taustekļus. Raspodiņā sakrājies šķidrums virmo un kustas kā dzīvs. Un cik maiga ir gaisma, kas iespīd izcirtumā! Šīs, protams, ir tikai līdzības. Lai gan dabai un četriem elementiem – zemei, vējam, ūdenim, ugunij – Tarkovska filmās ir nozīmīga vieta, un viņš rosina domāt arī par cilvēka un dabas attiecībām, centrā ir cilvēka iekšējā pasaule. Dabas norises ir metafora, dvēseles pārdzīvojumu atspoguļojums. Te istabā snieg sniegs un varoņa māti un sievu tēlo tā pati aktrise, pat bez īpašām grima atšķirībām, bet mīlestība fiziski paceļ virs zemes. Mēs nonākam savādā pasaulē, kur sapņiem, vīzijām, atmiņām ir tādas pašas tiesības kā īstenības un tagadnes notikumu kadriem, kas virza sižetu, un tikai skatītāja vērīgums ļauj nošķirt citu no cita. Režisors neticēja montāžai, atšķirībā no sava slavenā tautieša Sergeja Eizenšteina, bet uzskatīja, ka kino unikāla īpašība ir ļaut izjust laika ritējumu. Tarkovska filmām raksturīgi ilgi panorāmas kadri, kuros kamera kustas gandrīz nemanāmi, kā elpa. Tuvplāna portretos kamera kļūst par emociju mikroskopu, kas nesaudzīgi un pētoši ielūkojas aktieru sejās, liekot justies mazliet neērti, mazliet pagodināti būt tik tuvu klāt bailēm, izmisumam, mulsumam, cerībai. Šādu pieredzi mūslaiku kino piedāvā arvien retāk un retāk, steidzot satilpināt divās stundās arvien vairāk ārēju notikumu, un aizmirstot par iekšēju refleksiju, kas tik svarīga Tarkovskim. Kinolektorijā varēs noskatīties filmas “Spogulis” (1975), “Stalkers” (1979), “Solaris” (1972), “Upurēšana” (1986), kā arī Larsa fon Trīra agrīno darbu “Mēdeja” (1988) pēc Eiripīda traģēdijas motīviem, kas tapis spēcīgā Tarkovska estētikas ietekmē. “Spogulis” ir režisora visintīmākais darbs, kurā daudz biogrāfisku motīvu un režisora paša lasījumā skan viņa tēva Arsēnija Tarkovska dzeja. Tarkovskis apcer laika dabu, tā nelinearitāti mūsu apziņā, kur atmiņas, tagadne un sapņi eksistē blakus. “Stalkers” tapis pēc fantastu brāļu Strugacku distopiskā romāna “Pikniks ceļa malā”: Zemi ir apciemojuši citplanētieši, atstājot aiz sevis bīstamo un vilinošo Zonu. Tarkovska filmā ceļš uz vietu, kur piepildās vēlmes, kļust par ceļojumu dziļi sevī. Arī “Solaris” veidots pēc fantastikas romāna, tāda paša nosaukuma Staņislava Lema darba. Te saskarsme ar cilvēkam nepazīstamu saprāta formu ir impulss galvenajam varonim pārskatīt attiecības ar savu sirdsapziņu. Režisora pēdējā filma “Upurēšana”, kas tapusi, viņam jau zinot par savu nāvējošo slimību – plaušu vēzi, ir stāsts par pasauli mirkli pirms apokalipses, un par cerību – pat ja viena paaudze sajūk prātā, nākamajai ir vēl ir iespēja padarīt šo pasauli labāku. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
