VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Tēlniecības kvadriennāles organizatoru paziņojums Mēs, Tēlniecības kvadriennāles Rīga 2012 – “Integrācijas anatomija” organizatori, vēlamies izteikt savu sašutumu par radušos situāciju, kurā Rīgas būvvalde nav devusi savu piekrišanu un saskaņojumu darbu izvietošanai pilsētvidē. | ||||||||||
 | ||||||||||
| Šķiet, ka Rīgas Dome uzskata, ka iedzīvotājiem nav jāsastopas ar mūsdienīgiem un sociāli aktīviem darbiem, kas runā par mums pašiem. Mēs, organizatori, sabiedrību uztveram kā dzīvu, domāt un spriest spējīgu organismu, kas bez karuseļiem pie Raiņa Esplanādē ir pelnījis redzēt arī kvalitatīvu mākslu. Mākslinieku darbi, kurus plānojām izvietot Rīgas pilsētvidē, ir rūpīgi atlasīti, strādājot vairāku gadu garumā. Izvēlētie mākslinieki ir pārstāvējuši savas valstis pasaules nozīmīgākajos mākslas notikumos, kā piemēram Venēcijas, San Paulu biennālēs un Dokumenta un Manifesta izstādēs. Latvijas pārstāvji Ernests Kļaviņš un Ginters Krumholcs ir prestižās "Purvīša balvas" nominanti. Noraidot šo mākslinieku darbus, paceļas jautājums, vai Rīga ir morāli tiesīga būt par Eiropas Kultūras galvaspilsētu 2014. gadā?! Tēlniecības kvadriennāle Rīgā notiek jau 40 gadus ik pēc 4 gadiem, un savu darbu pie 2012. gada festivāla esam uzsākuši jau 2008. gadā. Divu gadu laikā, vēršoties pie Rīgas Domes gan Nila Ušakova personā, gan citiem, neesam panākuši ieinteresētību sadarbībā, un ne reizi pat pienācīgu skaidrojumu tam, kāpēc Eiropas nozīmes pasākums tiek ignorēts. Tēlniecības kvadriennāle RĪGA Rīgas Domes ignoranci veiksmīgi aizpildījusi ar privātāmākslas mecenāta, SIA "Alfor" Jāņa Zuzāna personā, atbalstu. Tagad seko darbu izvietošanas aizliegums, atklāti parādot, ka sabiedrībai jūtīgus un svarīgus jautājumus labāk publiski necilāt. Laikmetīgā māksla ir sabiedrības termometrs. Precīzākais veids, kā paskatīties uz notiekošo sabiedrībā, ir redzēt, kādi kultūras procesi tajā notiek. Ja pilsētas (domes) reakcija ir aizliegums, tas nozīmē, ka tā baidās no tā, ka tiks parādīti tie augoņi, kas tiek slēpti zem tīrām drānām! Ja pilsētas vadība nespēj pateikt “jā” mākslas darbiem, kas ir gatavi atklāti runāt par mūsu problēmām, kā mēs varam runāt par darbībām, lai valsts kļūtu vienota? Būvvaldes publiski sniegtais viedoklis par darbu izvietošanas saskaņošanas grūtībām mūsu vērtējumā ir absurds – aizbildinoties ar to, ka noritēs gaismas festivāls "Staro Rīga" un no 11. līdz 18. novembrim būs “patriotiskā nedēļa”. Kāpēc šajā nedēļa mēs nedrīkstam redzēt labāko Latvijas mākslinieku darbus? Un kāpēc, apskatot “Staro Rīga” objektus, pilsētnieki nedrīkstētu redzēt pāris kvadriennāles darbus? Šoreiz sanācis tā – ja nevaram pasaulē izskanēt ar Eiropas mēroga mākslas pasākuma norisi, izskanēsim ar to, ka to aizliedz. Nevilšus rodas jautājums, vai Rīga grib kļūt par kultūras pilsētu vai tikai piesaistīt tūristus ar to, ka šeit pirms 500 gadiem izpušķoja pirmo egli?! “Deputāti nāk strādāt rīdzinieku labā” – tā nupat, 2. oktobrī intervijā Latvijas radio teica Rīga vicemērs Andris Ameriks. Domei aizliedzot izstādīt Latvijas un Eiropas labākos māksliniekus, šis izteikums skan kā rūgts farss. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
