VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Mākslas vilciens "Cosmic Underground" Reinis Druvietis, "Rain Project" producents "Cosmic Underground" ir dažādu atzītu Eiropas mākslinieku veidots 10 vagonu vilciens, kas laikā no 2012. gada 20. septembra līdz 11. novembrim šķērsos Eiropu no Igaunijas līdz Portugālei, apstājoties tādās citu projekta dalībvalstu stacijās kā Tallina, Rīga, Viļņa, Bigošča, Poznaņa, Legņica, Vroclava, Jelenia Gora, Varšava, Toruņa, Caldas da Rahinha, Lisabona un Guimaraes. Rīga vilciens piestās 24. un 25.septembrī. | ||||||||||
| Septembra sākumā Tallinas centrālajā stacijā mākslinieki izveidoja 10 vagonus ar instalācijām, spēles telpām, katru no tiem tematiski veltītu kādai poļu rakstnieka Staņislava Lema grāmatai vai stāstam. S.Lema darbs "Atgriešanās no zvaigznēm" arī kalpo kā projekta galvenais moto. Latviju, veidojot instalācijas divos vagonos, pārstāv mākslinieki Gints Gabrāns un Elīna Cērpa. Divu mēnešu ilga ceļojuma laikā mākslas vilciens šķērsos Eiropu no Tallinas līdz Guimaraes. Katrā pilsētā, kurā tas apstāsies, notiks brīnišķīga mākslas izrāde. Tā tiks rādīta 14 pilsētās, 5 valstīs – Igaunija, Latvja, Lietuva, Polija un Portugāle. Tā scenārijs balstās uz audiovizuālajām instalācijām, teātra uzvedumiem un dzīvo mūziku. Tā ir laika multidimensionāla pieredze, kurā sastopas zinātne un māklsa. Šī projekta mērķis ir sasaistīt cilvēkus, neskatoties uz vēstures, kultūras un valodas atšķirībām. Eiropas dzelzceļa infrastruktūra kļūst par līdzekli, kas veicina dialogu un vienlīdzību. Starptautiskais mākslas vilciens „Cosmic Underground” savieno austrumus ar rietumiem, parādot, ka Eiropai nav robežu. Šo lielā mēroga mākslas projektu koordinē “B61 Instytut” (Polija), kā arī Tallinas gaismas festivāls Valgus festival (Igaunija), biedrība Make Art un producentu grupa Rain Project (Latvija), Casa Bernardo producentu grupa (Portugāle), sadarbojoties ar visu iesaistīto valstu satiksmes ministrijām, vēstniecībām, dzelzceļu kompānijām, sadarbības partneriem un mediju pārstāvjiem. Projektam ir piesaistīts Eiropas savienības programmas “Kultūra” finansējums, kas sedz pusi projekta izdevumu, kā arī Eiropas komisijas atbalsts. Latvijā mākslas projekts notiek ar VAS Latvijas Dzelzceļš atbalstu. Vilciena sastāvs ieradīsies Rīgā 2012. gada 24. septembra rītā un dosies tālāk 25. septembra naktī, abu dienu vakaros izrādot piecas izrādes Latvijas Dzelzceļa stacijā pie 12. perona. Lai apskatītu starptautisko mākslas vilcienu „Cosmic Underground”, ziedojiet tam stundu sava laika, un jūs tiksiet iesaistīts neaizmirstamā kosmiskā un avangardiskā zināšanu un iztēles laboratorijā. Biļešu skaits ir ierobežots, tās ir bezmaksas. Izrāde notiek angļu valodā un netiks tulkota latviski. Vairāk informācijas: cosmicunderground.eu Mākslinieki: Mariusz Lubomski (PL), Eva Tallo (EE), Ello Liiv (EE), SOFA (music band, 4 persons, PL), L.U.C (PL), Jan Świerkowski (PL), Dominik Smużny (PL), Stefan Kornacki (PL), Tomasz Cebo (PL), Łukasz Milewski (PL), Justyna Ptaszyńska (PL), Tomasz Wojtaniec (PL), Grzegorz Pleszyński (PL), Joachim Sługocki (PL), Radosław Smużny (PL), Krystian Wieczyński (PL), Łukasz Ignasiński (PL), Maciej Cegłowski (PL), Andre Banha (POR), Raul Kurvitz (EE), LokaalRaadio (EE), Flo Karaseu (EE), Gints Gabrāns (LV), Elīna Cērpa (LV), Nelson Guerreiro (POR), Pedro Bernardo (POR). Starptautiskā mākslas vilciena "Cosmic Underground" izrāžu laiki: 24.septembrī - 17.01, 18.31, 20.01, 21.31 un 23.01 25.septembrī - 17.01, 18.31, 20.01, 21.31 un 23.01 | ||||||||||
 Būvējot "Cosmic Underground" Tallinā. 2012 | ||||||||||
| Ginta Gabrāna "Aļģu skulptūra, kurai palīdz augt skatītāju izelpotais CO2", 2012 Darbs radīts sadarbībā ar mikrobiologu Jāni Liepiņu. Skaņa – Kaspars Groševs. Šajā gaismu izstarojošajā instalācijā notiek simbiotisks process. To „baro” paši skatītāji, un process balstās uz viņu cilvēcisko stāvokli. Aļģu kolonija, izmantojot fotosintēzi, aug no apmeklētāju izelpotās ogļskābās gāzes un rada skābekli. Tā rada vienotu dzīvības sistēmu kopā ar skatītājiem fiziskas līdzāspastāvēšanas pamatlīmenī. Ceļojot pa Eiropu, ar šo mākslīgo saistību tiek parādīts, kas ir izšķirošais šajā „dzīves pasaulē” (Lebenswelt) saspringtās situācijās pretēji (vai saskaņā ar) kultūru atšķirībām un vēsturiskiem saspīlējumiem. Vagona grīda tiek pārvērsta par pāris centimetru dziļu baseinu ar vienšūnas zaļajām aļģēm, kas ultravioletā (UV) spektra gaismā fluorescē sarkanā krāsā. Telpā gaisma cikliski mainās no spilgti baltas līdz UV gaismai, attēlojot elpošanas procesu (UV gaisma ir fotosintēzei nepieciešamā spektra gaisma). Fotosintēzes procesa laikā aļģes vairojas no apmeklētāju izelpotās ogļskābās gāzes un rada no tā skābekli. Citiem vārdiem sakot, tas ir kā cikls starp aļģēm – skābekli un cilvēku – ogļskābo gāzi. Jo vairāk apmeklētāju nāk apskatīt instalāciju, jo vairāk viņi piegādā aļģēm nepieciešamo ogļskābo gāzi. Aļģes vairojas, un sarkanā fluorescence kļūst spilgtāka un spēcīgāka. Ja skatītāji nenāk, tās izolētā telpa nosmok, un mirusī zaļā aļģu masa vairs neizstaro sarkano krāsu UV gaismā. Sarkano fluorescenci rada zaļais pigments hlorofils (grieķu: χλωρος, chloros — "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa"), kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās. Hlorofils piedalās fotosintēzes procesā. 1980. gadu beigās veiktajā eksperimentā atklājās, ka no kosmosa var noteikt dzīvību uz Zemes ar Galileja instrumentu palīdzību. Pēc iegūto datu apstrādes žurnāls „Nature” 1993. gadā publicēja rakstu, kur kā pirmā dzīvības pazīme tika minēta spēcīga gaismas absorbcija redzamās gaismas sarkanās krāsas frekvencēs (sevišķi virs kontinentiem). To izraisīja augos esošais hlorofils. Vienšūnas aļģes (cianobaktērijas), kas tiks izmantotas šajā instalācijā, ir radniecīgas tiem zaļajiem augiem, kas pirms 2,5 miljardiem gadu, saražojot skābekli, radīja atmosfēru, zilās debesis un attīstīja citas dzīvības formas. Gints Gabrāns (dz. 1970) ir atzīts Latvijas mūsdienīgās mākslas mākslinieks, kura galvenās darbības jomas ir zinātniskās pētniecības instalācijas, jaunās tehnoloģijas, videoinstalācijas un vides objekti. Viņš ir pārstāvējis Latviju 26. Sanpaulu biennālē 2004, Venēcijas biennālē 2007, 4. Maskavas biennālē 2011, ieguvis Baltijas Hansabank mākslas balvu 2005, kā arī piedalījies daudzās citās izstādēs. Elīnas Cērpas (LV/NL) “Deportācijas neredzamība" Darbs radīts sadarbībā ar Nayi Sinan (TR/NL) un Alexander Hopster (NL) Skaņas instalācija koka vagonā ar elpošanu, kas transformē mirkli un uzsāk ceļojumu laikā un telpā. Elpas simfonija, kurā tiek izmantoti elementi no Sūfiju un latviešu pagānisma elpošanas rituāliem. Šis darbs ir veltījums visām deportētām būtnēm, vibrācijām un emocijām – dvēseles deportācijai, mīlestības deportācijai, skaņas deportācijai, domu deportācijai, gribas deportācijai, nācijas deportācijai, iespējas deportācijai, ķermeņa deportācijai, deportācijai uz Sibīriju, miera deportācijai, biljoniem koku, kas tiek deportēti katru gadu, vienam miljonam dzīvnieku, kuri tiek deportēti katru stundu... Elīna Cērpa saka: "Šis darbs ir veltījums visām deportētām būtnēm, vibrācijām un emocijām. Dzīvojot ārpus Latvijas ilgāku laiku, ceļojot un tiekoties ar dažādiem cilvēkiem es secināju, ka ārpus Austrumeiropas daudzi tikpat kā neko nezina par notikumiem, kas risinājās šajā teritorijā laikā no 1941.-1949. gadam, kad tūkstošiem cilvēku tika izsūtīti uz Sibīriju. Es meklēju iespējamās atbildes par mūsu mūžam pacietīgo klusēšanu? Kādēļ mēs esam tik kautrīgi būt skaļi? Latvietis pēc dabas ir romantiķis, cauri gadsimtiem. Mēs esam radikāli savā sirsnībā un naivumā. Kad latviešus sūtīja uz Sibīriju vagonos, kas bija domāti kokmateriāliem, oglēm un lopiem, viņi patiesībā tika deportēti ne tikai fiziski, bet arī ārpus sevis uz kādu citu brutālā kosmosu. Šeit var saskatīt līdzību ar Staņislava Lema varoņiem, kuri arī ceļoja uz citām realitātēm, lai izdzīvotu, meklētu un paliktu sevis tuvumā. Es meklēju veidus, kā runāt par mūsu vēsturi netieši. Netieši tādēļ, ka notikumi, kas ir risinājušies pagātnē, sāpju un zaudējuma ziņā ir neaprakstāmi, līdz ar to cieņas pilnākais veids, kā par to runāt, ir abstrakti. Iegrimstot šai tēmā ar katru dienu dziļāk, es nolēmu to vērst plašāk un tai piešķirt citus slāņus un dimensijas, jo katru brīdi šajā pasaulē kāds ar varu tiek izsūtīts no savām mājām, ķermeņa un sirds." Darbs “Deportācijas neredzamība” ir veidots sadarbībā ar Nayi Sinan, arābu flautas spēlētāju, dziedātāju un dzejnieku no Turcijas. Skaņas instalācija ir elpojoša simfonija, kas ir Sūfiju un latviešu pagānisma rituālu sajaukums. Elīna Cērpa ir dokumentalā teātra režisore, veidojusi vairākas izrādes Jaunajā Rīgas teātrī, performanču māksliniece, amatierfotogrāfe un profesionāla domātāja. Pēdējos četrus gadus Elīna dzīvo Nīderlandē. Viņa devās prom no Latvijas, lai atrastu jaunu ieejas punktu idejai par teātri. 2011. gadā viņa absolvēja Dasarts, maģistratūru teātra mākslā, eksperimentālā teātra laboratoriju. Starp viņas skolotājiem ir kazu gani no Izraēlas tuksnešiem, Amsterdamas centrālās stacijas tualetes uzkopējs, teātra režisors Roberts Vilsons un daudzi citi labi un apmulsuši cilvēki. Pēdējos trīs gados viņa veido izrādes, kas ir divu mākslas disciplīnu - teātra un fotogrāfijas savienojums. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
