Starptautiska grafikas izstāde "Mecotintas laiks" Guntars Sietiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras vadītājs 13.09.2012 - 28.10.2012
No 2012. gada 13. septembra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā izstādē "Mecotintas laiks" (Time of the Mezzotint) apskatāmas pasaulē slavenu mākslinieku mecotintas.
Vija Celmiņš. WEB Nr. 5. 2009. Mecotinta. Privātkolekcija. Foto: Jānis Pipars
Mecotinta sava samtaini melnā rakstura un procesa laikietilpības dēļ tiek uzskatīta par elitāru grafikas tehniku. Radusies 17. gadsimta vidū kā tobrīd unikāls tonālās izteiksmes veids, mecotinta savu uzplaukumu jeb tā dēvēto Zelta laikmetu piedzīvoja gadsimtu vēlāk.
Interese par mecotintu mūsdienu grafikā atdzima 20. gadsimta beigās. Jāpiemin izcilā mākslinieka Mauritsa Kornelisa Ešēra (Maurits Cornelis Escher; 1898–1972) un Jozo Hamaguči (Yozo Hamaguchi; 1909–2000) ietekme uz saviem sekotājiem, kā arī mecotintas īpašās popularitātes vilnis 20. gadsimta 70. gados, kas saistāms ar pastiprināto interesi par fotoreālismu, kam šī grafikas tehnika bija ļoti piemērota.
Šodien vārds „mecotinta“ jau ir izgājis ārpus profesionālajā mākslas vidē lietotās terminoloģijas. Ja ne katrs no miljoniem datoru lietotājiem pasaulē zinās par mecotintas tehnikā radītajiem šedevriem 18. gadsimtā, daudzi būs vismaz dzirdējuši par datorprogrammas Adobe Photoshop piedāvāto attēlu apstrādes filtru – mezzotint.
Mūsdienu digitālo tehnoloģiju attīstība savā ziņā no jauna ir veicinājusi mākslinieku interesi par klasiskajām grafikas tehnikām, tai skaitā mecotintu.
Tomēr šobrīd pasaulē nav daudz mākslinieku, kuri konsekventi strādā mecotintas tehnikā. Būtisks faktors, kas ne vienu vien no tās attur – tas ir laiks. Laiks, kas ir nepieciešams, lai izveidotu pat neliela formāta darbu, dažreiz pat vairākkārt pārsniedz laiku, kas vajadzīgs darba realizācijai kādā citā grafikas tehnikā. Tāpēc arī radās iecere savstarpēji sadarboties un pēc pašu mākslinieku iniciatīvas organizēt kopīgas starptautiskas izstādes. Pirmā notiks Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā.
Projekta iniciatori ir amerikāņu mākslinieks, Vroclavas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas pasniedzējs Kristofers Novickis un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras vadītājs Guntars Sietiņš. Izstādē piedalās 11 mākslinieki: Katsunori Hamaniši (Katsunori Hamanishi; Japāna), Masataka Kurojanagi (Masataka Kuroyanagi; Japāna), Jukka Ventinens (Jukka Vänttinen; Zviedrija), Kristofers Novickis (Christopher Nowicki; Polija/ASV), Antti Ratalahti (Antti Ratalahti; Somija), Ads Stijnmans (Ad Stijnman; Holande), Fan Mins (Fan Min; Ķīna), Majla Zeneli (Majla Zeneli; Vācija), Jareks Jedrzejovskis (Jarek Jedrzejowski; Polija), Juris Petraškevičs (Latvija) un Guntars Sietiņš (Latvija). Lielākā daļa darbu Latvijā tiek izstādīti pirmo reizi. Katrs autors pārstāvēts ar 3-4 darbiem. Paredzams, ka projekts turpināsies Polijā, ASV un Ķīnā.
Slavenais japāņu mākslinieks Katsunori Hamaniši (dz. 1949) pamatoti tiek dēvēts par mūsdienu grafikas klasiķi. Hamaniši Tokijas Universitātē studēja glezniecību un tēlniecību, saglabājot interesi par telpiskumu melnbaltajās mecotintu sērijās 20. gadsimta 70. gadu beigās un vēlākajos krāsainajos estampos. Izstādē skatāmas trīs Hamaniši mecotintas no sērijas „Logi“, kurās redzami tradicionālās japāņu arhitektūras un dārzu elementi, klasiskās japāņu estētikas simbioze ar Rietumu mākslas iezīmēm. Hamaniši darbi atrodas lielāko pasaules muzeju kolekcijās — Britu muzejā (The British Museum) Londonā, Metropolitēna mākslas muzejā (Metropolitan Museum of Art) un Modernās mākslas muzejā (Museum of Modern Art) Ņujorkā, ASV Kongresa bibliotēkā (Library of Congress) Vašingtonā, Nacionālajā mākslas muzejā Osakā un daudzos citos muzejos Japānā, ASV un Eiropā. Hamaniši vairākkārt ir saņēmis Grand Prix dažādās starptautiskās grafikas biennālēs un triennālēs.
Japāņu mākslinieks Masataka Kurojanagi (dz. 1961) ir studējis Tokaji Universitātē (Tokai University) Kanagavā. Autors izmanto tehniku kā starpnieku starp dokumentālu precizitāti un enigmātisku vēstījumu ar sakrālu rituālu atblāzmu.
Ķīniešu mākslinieka no Tjandziņas Fana Mina (dz. 1963) darbi līdz šim vairāk ir izstādīti Ķīnā, Korejā un Japānā, viņa samtaina melnajās mecotintās cilvēku atkarību forsmažorās situācijās apliecina marionešu figūras, kas balansē starp politisku aktivitāti un maģisku darbību. Fans Mins studējis glezniecību Džī Lina Mākslas koledžā (Ji Lin Art College of the Arts), bet grafiku – Hong-ik Universitātes skolā (School of Hong-ik University) Korejā.
Zviedru mākslinieka Jukkas Ventinena (dz. 1954) iecienīts motīvs ir ēnā grimstošas pagājušā gadsimta sākumā celtu dzīvojamo namu kāpņu telpas, kas skatītājā rada veselu virkni dažādu asociāciju. Ventinens ir studējis Zviedrijas Karaliskajā Mākslas akadēmijā (Royal Swedish Academy of Fine Arts) Stokholmā. Viņa darbi skatāmi Skandināvijas valstu nacionālajos muzejos, Britu muzejā Londonā.
Somu gleznotājs un grafiķis Antti Ratalahti (dz. 1964) ir studējis Somijas Mākslas akadēmijā (Finnish Academy of Fine Arts) Helsinkos un 1991. gadā ieguvis maģistra grādu Čelsijas Mākslas un dizaina koledžā (Chelsea College of Art and Design) Londonā. Mākslinieka interešu lokā ir vulkānu izvirdumi un kara kuģu katastrofas. Rīgā ir skatāmas četras kompozīcijas no sērijas „Drupas” (2010).
Kristofers Novickis (dz. 1950) ir studējis Toledo Mākslas koledžā Spānijā un Vašingtonas Universitātē (University of Washington) Sietlā, ASV. Autora kompozīcijās no sērijas „Entropija“ kaut kur blakus vientuļajām, uz lauka pamestajām un cilvēkiem šodien vairs nevajadzīgajām mašīnām sēž kāds ceļotājs laikā – melns krauklis, kas Amerikas indiāņiem ir svētuma simbols. Vai šis ceļotājs laikā būtu pats Novickis?
Holandiešu mākslinieks un teorētiķis Ads Stijnmans (dz. 1957) veido abstrakcijas. Īpašu gleznieciskumu viņa strukturālai skaidrībai piešķir Chine-collé tehnikā uzspiests tonāli niansēts rīspapīrs. Ads Stijnmans absolvējis Hāgas Karalisko Mākslas akadēmiju, sarīkojis vairākas personālizstādes, to skaitā Ņujorkā un Tokijā. Mākslinieks ir sarakstījis vairākas grāmatas par grafikas vēsturi. 2012. gadā izdota Stijmana monogrāfija „A History of Engraving and Etching Techniques: The Development of Manual Intaglio Printmaking Processes”.
Poļu mākslinieks Jareks Jedrzejovskis (dz. 1975) absolvējis Vroclavas Mākslas akadēmiju Polijā. Jedrzejovskis ir klasiskās reālisma skolas pārstāvis, viņa mecotintām raksturīga detalizēta attēlojamā objekta precizitāte.
Majla Zeneli (dz. 1980) ir studējusi Vroclavas Mākslas akadēmijā Polijā un Halles Mākslas un dizaina Universitātē Vācijā. Pašlaik albāņu izcelsmes māksliniece dzīvo un strādā Berlīnē. Savās krāsainajās mecotintās Zeneli veido abstraktu telpu. Viņas neliela izmēra darbi ir drukāti no vairākām klišejām, eksperimentējot arī ar klišeju atkārtotu drukāšanu vienā kompozīcijā, panākot daudzslāņainību, krāsu piesātinātību un jaunu realitātes kārtību.
Juris Petraškevičs (dz. 1953) un Guntars Sietiņš (dz. 1962) – abi ir beiguši Latvijas Mākslas akadēmiju un šobrīd ir tās profesori. Izstādē mākslinieki parāda savus jaunākos darbus. Mainīgā laiktelpa uzrunā Sietiņa optiski līdzsvarotajās kompozīcijās, kamēr Petraškevičs tehnikā meklē figurālu ekspresionismu.
Kā īpašu dārgumu jāmin izcilās latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņš (dz. 1938) trīs mecotintas no Jāņa Zuzāna kolekcijas, kas papildina izstādi. Vija Celmiņš ir studējusi Džona Herona Mākslas institūtā (John Herron Art Institute), 1965. gadā ieguvusi maģistra grādu Kalifornijas Universitātē Losandželosā. Plašāku atzinību māksliniece ir iemantojusi ar monohromajām gleznām un zīmējumiem. 20. gadsimta 90. gados Vija Celmiņš veidojusi mecotintu sēriju „Zirnekļa tīkls”. Autores darbi atrodas Metropolitēna mākslas muzejā, Modernās mākslas muzejā (Museum of Modern Art) un Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejā (Whitney Museum of American Art) Ņujorkā, Vašingtonas Nacionālajā galerijā, kā arī Pompidū centrā (Centre Georges Pompidou) Parīzē. 2009. gadā māksliniece saņēma Rosvitas Haftmanes balvu.
Vija Celmiņš. Concentric Bearings c. 1984. Akvatinta, sausā adata, mecotinta.
Privātkolekcija. Foto: Jānis Pipars
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls"
Torņa iela 1, Rīga, LV-1050, Latvija
o., t., pt., 12:00–18:00
c. 12:00–20:00
s., sv. 12:00–17:00
pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās valsts svētku dienās. www.lnmm.lv