VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Tehnoekoloģijas – ikdienas tehnoloģiju vides dzīļu apgūšana Ēriks Kluitenbergs, mediju teorētiķis | |
| Šodien tehnoloģijas vairs nevar tik vienkārši uzskatīt par tādu citādo, kas pastāv kā pretstats bioloģiskajām vai sociālajām attiecībām. Ikdienas gaitās mēs neizbēgami saskaramies ar dažādām komplicētām mūsdienu dzīves tehnoloģiju sfērām, kas pieprasa jaunu, lielākā mērā ekoloģiski orientētu izpratni par cilvēku un tehnoloģiju savstarpējām attiecībām. Pēc analoģijas ar tā dēvētās dziļās ekoloģijas kustību filozofs Deivids Rotenbergs (David Rottenberg) nācis klajā ar ideju par “dziļajām tehnoloģijām”, kur lietotājs un tā konteksts tiek sasaistīts ekoloģiskā, simbiotiskā veidā.1 Līdzīgi ideja par tehnoloģiju ekoloģiju2 “apdzīvošanu” vērš uzmanību uz to, cik liela ir mūsu saistība ar vidi (materiālo, dabisko, tehnoloģisko), kā arī mūsu atkarība no tajā pieejamajiem resursiem (materiālajiem, enerģijas, bioloģiskajiem, kultūras). Mūsu spējai izdzīvot uz šīs planētas ir nepieciešams prasmīgi apgūt šos nosacījumus, kas neizbēgami sniedzas pāri individuāli personiskai pieredzei. | |
| |
| Tehnoekoloģiju koncepts šajā gadījumā tiek attiecināts uz mūsu dzīves sfēru, tādējādi aicinot rūpīgāk pārlūkot attiecības starp dabisko un mākslīgo, vai pat uz robežām, kas starp tām ir izzudušas. Tas nozīmē arī, ka tehnoekoloģijas tiek skaidrotas kā kompleksas attiecības, un mūsu skatījumu tomēr nevajadzētu ierobežot pārāk lielā mērā, aplūkojot vienīgi cilvēkus, kas darbojas ar tehnoloģijām. Fēlikss Gvatari (Felix Guattari) savā darbā “Trīs ekoloģijas” (The Three Ecologies, 1989) izsaka bažas par intensīvajām tehniskajām un zinātniskajām pārmaiņām, kas noris uz Zemes. Gvatari pievēršas šo pārmaiņu izraisītajam ekoloģiskajam disbalansam, kas savukārt noved pie vispārējas cilvēku un sociālo attiecību, un dzīvās vides ilgtspējīgas attīstības jautājumu nonivelēšanas. Vadoties pēc Gvatari, uz spēles tiek liktas attiecības starp subjektīvo un ārējo pasauli neatkarīgi no tā, vai tās ir attiecības sociālā, dzīvnieku, augu vai kosmiskā līmenī, turklāt tas viss norisinās šķietami vispārējas implozijas veidā. Gvatari brīdina, ka pastāv risks apzināties šīs pārmaiņas vienīgi daļēji un ka tas var radīt neadekvātu reakciju, kas izriet no tehnokrātiska pasaules skatījuma. Pēc autora domām, ir jāpārvērtē tas, kā mēs pašlaik dzīvojam uz šīs planētas, ņemot vērā straujās tehniskās un zinātniskās mutācijas, kā arī pašreizējo eksponentālo demogrāfisko pieaugumu. Vienīgi ētiski politisks skatījums uz attiecībām starp Gvatari izvirzītajiem trīs ekoloģiskajiem lielumiem – vidi, sociālajām attiecībām un cilvēka subjektivitāti – varētu palīdzēt ieviest skaidrību šajos jautājumos. Paradoksāli ir tas, ka šīs tehniski zinātniskās pārmaiņas ir gan pašreizējā ekoloģiskā disbalansa avots, gan arī vienīgais instruments, ar kura palīdzību iespējams risināt problēmas, ko tās rada. Tomēr, kā izrādās, mēs netiekam ar šo uzdevumu tik viegli galā. Kā norādījis Zīgfrīds Zelinskis (Siegfried Zielinski), viena no kļūdām, ko būtu nepieciešams pārvarēt, ir uzlūkot tehnoloģiju attīstību kā progresu vai arī uzskatīt pašreizējos sasniegumus tehnoloģiju jomā kā labāko iespējamo un neizbēgamo iznākumu paredzamajā vēsturiskajā trajektorijā. Savā darbā “Variantoloģija” (Variantology) Zelinskis radikāli norobežojas no jebkādām tehnoloģiju progresa vai determinisma idejām.3 Variantoloģiskajā skatījumā tiek uzsvērts, ka tehnoloģiju attīstība (un tai līdzās cilvēces attīstība) jebkurā tās brīdī noris tīri nejauši (tā var attīstīties jebkurā virzienā). Variantoloģijā netiek meklēts “pats galvenais medijs” vai “imperatīvs saplūšanas punkts”. Tā vietā tiek pētītas kādas iespējami lielākas daudzveidības un individuālās variācijas. Tiek izraudzīts noteikts periods, kurā noris kādas īpaši intensīvas un vajadzīgas darbības dažādās fiziskajās un kultūras ģeogrāfijās, pētot “mākslas, zinātnes un tehnoloģiju attiecību laika dzīles”. Un visbeidzot – pētījumos par mūsu apdzīvoto tehnoloģiju ekoloģijām jāņem vērā dažādo tehnoloģisko aparātu un sistēmu iluzorā dimensija. Šāda vairāk psihogrāfiska izpratne par tehnoloģiju dziļumiem tiecas atklāt tehnoloģijām pievienotos apslēptos psiholoģiskos slāņus, kuri, iespējams, nav pamanāmi uzreiz, – tos varētu apzīmēt kā tehnoloģiski bezapzināto, kas caurvij pieredzi, kā arī mūsu subjektīvās saiknes ar tehnoloģiju vidi. Variantoloģijā tehnoloģijas tiek aplūkotas ne vien kā ķermeņa, bet arī kā mūsu apslēptāko vēlmju paplašinājums, kā tukšuma robeža starp reālo un pastarpinājumiem, ko rada valodas sistēmas, mediji un tehnoloģijas. Tās ietvaros tiek pieņemts, ka eksistē t. s. trešais ķermenis (Klauss Teveleits (Klaus Theweleit))4, kas novieto sevi starp mums un (tehnoloģiju) objektiem. Šis trešais ķermenis parādās vienīgi mūsu mijiedarbībā ar šiem objektiem, taču to neveidojam ne mēs paši, ne objekti. Viņpus jautājumiem, kas skar izsīkstošos resursus un acīmredzamos piesārņojumus, un vides degradēšanos, ir jāmēģina radīt ilgtspējīgas attiecības starp tehnoloģijām un dzīvo vidi, ņemot vērā daudz sarežģītākus slāņus tam veidam, kā mēs apdzīvojam šobrīdējās tehnoloģiju ekoloģijas. Šāda padziļināti informējoša ētiskā un filozofiskā perspektīva ir nepieciešama, ja neesam atmetuši cerību atrast mazāk bīstamus ceļus uz nākotni. /No angļu valodas tulkojusi Linda Vēvere/ 1 www.wired.com/wired/archive/3.10/rothenberg.if.html. 2 Ēriks Kluitenbergs atsaucas uz Fēliksa Gvatari grāmatu “Trīs ekoloģijas” (The Three Ecologies), attīstot konceptu par tehnoekoloģijām. – Red. 3 http://entropie.digital.udk-berlin.de/wiki/Variantology. 4 www.debalie.nl/player/balieplayerpopper.jsp?movieid=93125&videofragmentsid=ank2. 2011. gada festivāla “Māksla+Komunikācijas” koncepcijas autors ir Ēriks Kluitenbergs. Izstādes kuratori – Raitis Šmits, Rasa Šmite, Ēriks Kluitenbergs. Festivālu organizē jauno mediju kultūras centrs RIXC sadarbībā ar Liepājas Universitātes “MPLab“(Mākslas pētījumu laboratorija). Festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, ES programma “Kultūra 2007–2013”, Mondriaan Foundation un citi. Informācija par festivālu: http://rixc.lv/11. | |
| Atgriezties | |
