VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Izstāde "Mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) vērtības" Gundega Cēbere, LNMM B. Bērziņa memoriālās kolekcijas glabātāja 07.05.2012 - 31.05.2012 2012. gada 7. maijā Eiropas Savienības mājā, atzīmējot Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklās izstādi "Mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) vērtības". | ||||||||||
 Boriss Bērziņš. Tīklu kārējas. Ap 1980. Papīrs, zīmulis. LNMM kolekcija. Skenējums | ||||||||||
| Māksla ir tā dvēsele, kas uzrunā skatītāju spriegi un uz atklāsmēm vedinoši, neatkarīgi no radīšanas laika, spēj radīt priekšstatu par reālu cilvēku – jauns tas vai vecs, par dzīves mirkļu kopumu, nes līdzi jaunus atklājumus, samērojot arī ar šī brīža aktuālajiem uzstādījumiem. Veidojot izstādi Eiropas Savienības mājā, atbilstoši 2012. gada izsludinātajiem programmas mērķiem – „Eiropas gads par aktīvu novecošanu un paaudžu solidaritāti”, izvēlēta tēma „Mākslinieka Borisa Bērziņa (1930–2002) vērtības”. Boriss Bērziņš ir viens no redzamākajiem pārstāvjiem Latvijas 20. gadsimta otrās puses kultūrainā. Mākslinieks dzimis 1930. gada 7. oktobrī Rīgā. No 1947. līdz 1952. gadam mācījies Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, no 1952. līdz 1959. gadam – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, ko beidza ar diplomdarbu „Plostnieki” Eduarda Kalniņa vadībā. Izstādēs piedalījās kopš 1955. gada. No 1961. gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Jau 1963. gadā Boriss Bērziņš sācis strādāt Latvijas Mākslas akadēmijā – vispirms par pasniedzēju vakara sagatavošanas kursos, vēlāk – Glezniecības katedrā. Pēc Eduarda Kalniņa nāves 1988. gadā pārņēmis un vadījis PSRS Mākslas akadēmijas Glezniecības radošo darbnīcu Rīgā, ar lielu interesi sekojis līdzi savu audzēkņu mākslas gaitām. Meistara darbnīca vienmēr bijusi atvērta radošām sarunām par mākslu, arī tad, kad veselības problēmas liedza pašam piedalīties notikumos. Māksliniekam bez profesora grāda Mākslas akadēmijā bijuši piešķirti nozīmīgi apbalvojumi un tituli gan Latvijā, gan ārvalstīs. 1979. gadā bija liels notikums, kad Boriss Bērziņš tapa starptautiski atzīts ar 2. prēmiju Klīvlendas 4. starptautiskajā zīmējumu biennālē Midlsboro, Anglijā, bet 1983. gadā turpat notiekošajā 6. biennālē – 3. prēmiju. 1994. gadā Boriss Bērziņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, 1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. No 1997. gada – Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. 2000. gadā saņēmis Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balvu par mūža ieguldījumu mākslā. Boriss Bērziņš bijis aktīvs un sabiedrisks, atsaucīgs un humora pilns, viņš vērojis dzīvi un mākslu, domājis, vērtējis un gleznojis, visā mūža garumā mērķtiecīgi risinot sev pašam izvirzītos uzdevumus. Miris 71 gada vecumā 2002. gada 11. februārī. Apbedīts Rīgā, I Meža kapos. Ar 2002. gada 1. februāra testamentu Boriss Bērziņš visus savus darbus novēlējis Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Bagātīgais radošā mantojuma klāsts sniedz pārliecinošu priekšstatu par meistara ražīgā mūža veikumu, kur spilgti iezīmējas viņa pasaules uztveres un mākslinieciskās domāšanas savdabība. Boriss Bērziņš savos darbos tver pašu vienkāršāko, pašu prozaiskāko notikumu un lietu emocionālo piesātinātību un dabiskumu, kas ļauj skatītājiem gan iegremdēties formu pilnības un krāsas vieliskuma apcerē, gan arī kļūt par spraigā dzīves ritma līdzdalībniekiem. Viņš nemeklē speciālas tēmas un modeļus, bet veido kompozīcijas, it kā vienlaicīgi sacerot un attīstot sižetus, kas atklāj autora tēlaino domāšanu un netradicionālo pasaules redzējumu, – tā ir dzīve ap mums, dzīve, kuras centrā ir un paliek cilvēks kā mākslinieka nozīmīgākais intereses un izpētes avots. Kaut arī katra darba pamatā ir konkrēti dzīves norišu vērojumi, sižetam Borisa Bērziņa darbos ir pakārtota nozīme, jo sadzīviskos, vienkāršos notikumus viņš ir pacēlis līdz filozofiska vispārinājuma līmenim. Un tādēļ zvejnieku dzīves ainas, svētku mirkļi ar vecu vai jaunu cilvēku figūrām, portretiskiem izcēlumiem, ikdienas priekšmeti un norises ir lietas, ar kuru starpniecību gleznotājs runā par visiem svarīgiem jautājumiem, kas ietver mūžīgās tēmas par dzīves jēgu, par cilvēku visplašākajā nozīmē, par dzīves izpratni, un viņš spēj izdarīt to, kas nepieciešams mākslas darbā – savas domas paust tik pārliecinoši, ka ir pilnīgi skaidrs: šo saturu nav iespējams atklāt ar citu formu. Nelielajai izstādei izvēlētas 4 gleznas un 12 zīmējumi no plašās Borisa Bērziņa memoriālās kolekcijas ar autora dzīves vērojumiem zvejnieku ciemā, kāpu ainavā vai mākslinieka darbnīcā. Darbos ar lielu atjautību dzīves pētīšanas procesā uztvertas smalkas nianses un visdažādākās kompozīciju sižetus raksturojošas un pastiprinošas detaļas, savukārt faktūras un formveides principiem atbilstošs kolorīts piešķir tiem maģisku pievilkšanas spēku. Eiropas Savienības mājā interesentiem izstāde apskatāma no 7. līdz 31. maijam darbdienās plkst. 10.00–18.00, sestdienās plkst. 10.00–14.00. Ieeja bez maksas. | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
