VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Bīče Kurigere Venēcijas biennāles 54. starptautiskās mākslas izstādes ILLUMInations kuratore | |
| Šīgada Venēcijas biennāles 54. starptautiskās mākslas izstādes ILLUMInations kuratore Bīče Kurigere, pilnā vārdā Beatrīče Gabriella Līvija Kurigere, absolvējusi Cīrihes Universitāti. Mākslas zinātniece, kritiķe un starptautiska līmeņa mākslas izstāžu kuratore Bīče Kurigere ir viena no ietekmīgā laikmetīgās mākslas žurnāla Parkett dibinātājiem un tā galvenā redaktore. Žurnāls iznāk kopš 1984. gada, to izdod Cīrihē un Ņujorkā. Kopš 1993. gada Bīče Kurigere ir Cīrihes Kunsthalles kuratore. Vairāku nozīmīgu publikāciju autore, un kopš 2004. gada visiem citiem pienākumiem klāt nākuši arī izdevējdarbības vadītājas pienākumi žurnālā Tate etc., ko izdod Londonas Teita galerija. Viņas priekšgājēji biennāles izstādes kuratora statusā bijuši Daniels Birnbaums, Roberts Storrs, Frančesko Bonami un leģendārais Haralds Zēmans. Uz “Studijas” jautājumiem Bīče Kurigere atbildēja ar e-pasta starpniecību. | |
 Bīče Kurigere | |
| Studija: Kas, jūsuprāt, ir Venēcijas biennāle skatītājiem un māksliniekiem? Un ko tā šoreiz nozīmē jums? Bīče Kurigere: Manuprāt, biennāle ir nozīmīga institūcija, kas ar laikmetīgo mākslu iepazīstina ļoti plašu sabiedrības daļu. Man tā ir arī izdevība padomāt par apslēptajām iespējām un spēlēties ar šo sarežģīto un prasīgo izstādes instrumentu. Studija: Vai ekspozīciju veidojat, izvēloties konkrētus un jau esošus mākslas darbus? B.K.: Nē, cenšos mudināt māksliniekus veidot jaunus darbus, un lielākā daļa no tiem tiešām ir darbi, kas radīti biennālei. Studija: Vai jums ekspozīcijā ir kāds “svarīgākais, centrālais, mīļākais” mākslas darbs? B.K.: Lai provocētu, vēlos parādīt trīs gleznas, kuru autors ir 16. gadsimta gleznotājs Džakopo Tintoreto. Taču, izņemot tās, es negribētu īpaši izcelt citus darbus izstādē. Studija: Kas ir jūsu autoritātes mākslā? B.K.: Ik dienu jaunas autoritātes!... Studija: Vai uzskatāt sevi par pamanāmu vai nepamanāmu personu mākslas vidē? B.K.: Gan – gan: dažreiz esmu pamanāma, dažreiz ne. Studija: Kā mākslinieks varētu nokļūt jūsu redzeslokā? B.K.: Ar kvalitāti vai vismaz to, kas, manuprāt, uz to ved. Studija: Kas ir šodienas mākslas spēcīgākie izteiksmes līdzekļi? B.K.: Kompleksā un gudrā veidā radīts pārsteigums. Studija: Kura ir šobrīd jaudīgākā māksla? Kas to par tādu padara? B.K.: Intelekts un nozīmīgums. Studija: Vai mākslai ir nacionālā piederība? Kāda tai ir nozīme šodienas pasaulē? B.K.: Nē, nacionālā piederība var būt māksliniekam, nevis mākslas darbam. Taču šodien šie piederības jautājumi kļuvuši sarežģīti un daudzšķautņaini. Studija: Kāpēc, jūsuprāt, identitātes problemātika ir tik aktuāla pēdējā laikā? Vai iemesls tam varētu būt apokaliptiskas priekšnojautas? B.K.: Neraugos uz to pesimistiski – kamēr šo jautājumu risina ļoti tolerantā veidā. Taču ir cilvēki, kas, skatot kultūras makdonaldizāciju, runā par šausminošu scenāriju. Studija: Ikkatrai dzīvai sistēmai ir robežas. Vai to pašu varētu teikt par mākslas vidi? B.K.: Protams. Tikai jājautā, kāds ir atvēlētais laikposms – 200 gadi? 20? 2000? / No angļu valodas tulkojis Jānis Aniņš / | |
| Atgriezties | |
