VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Taustiņu kombinācija - dzīves sajūtas simbols Stella Pelše, mākslas zinātniece | |
| Ēriks Božis (dz. 1969) jau stabili pieskaitīts latviešu mākslas “otrās paaudzes” konceptuālistiem, kuru izpratnē “mākslas darbs spēj pārliecināt ar ikdienišķo, kam vajag būt pietuvinātam dabiskajiem apstākļiem un apveltītam ar dokumentālu precizitāti un sadzīviskumu”1. Taču Boža objektu un instalāciju gadījumā noteikti izceļami reizēm delikāti maskēti kļūdas un nobīdes momenti, kas liek izjautāt apkārtējās pasaules uztveri. Viņa pamanāmākie darbi spēlējušies ar mērogiem pilsētvidē, izmantojot paaugstinātas telefona kabīnes (“Vietējām sarunām”, 1995) vai dažāda augstuma parka soliņus (Bench Up, Bench Down, Visbija, 2000). Savukārt mikrolīmenī veidotas putekļu neredzamo struktūru vizualizācijas (Dust Design, 2006), kolekcionētas maizes iepakojuma lentītes, norādot uz derīguma termiņiem – preces “dzīves” īslaicīga¬jiem nogriežņiem (Best Before, 2007). Darbs “Sargājošās debesis” no personālizstādes “Instrukcija” (2008) ar sašķiebtajiem iekaramajiem griestiem – iedomātajām debesīm, zem kurām norit biroja darbinieku rutinētā dzīve, – tika arī izvirzīts Vilhelma Purvīša balvai (2009). | |
 Ēriks Božis. Spied! Spied! Spied! Instalācija. Koks, stikls, plastmasa. 120x90 cm. 2003 | |
| Boža miniatūrā instalācija “Spied! Spied! Spied!” ir dabiska lieluma datora taustiņu kombinācija krusta formā. Tā pirmoreiz eksponēta izstādē “Adaptācija” Rotermana sāls noliktavas galerijā Tallinā 2003. gadā. Par aplūkojamo darbu pieejams arī visai izsmeļošs paša mākslinieka komentārs: “(..) krustiņš no datora taustiņiem kā ticības un reizē darba un piepūles simbols, parafrāze par to, kas šodien ir tā glābēja poga vai ātrās iedarbības tehnoloģijas, uz ko visi tik nekritiski liek savu piepūli un cerības. Simbols tādai protestantiskai darba kultūrai – ticībai, ka, jo vairāk piepūles ieguldi, jo lielākas izredzes tapt glābtam, sevis pierādīšanai caur hard-working jeb svētības gūšanai caur pēc iespējas lielāku ieguldīto darbu. Man pašam patīkama ironija bija tā, ka darbs par to hard-working ir radīts bez jebkādas piepūles. Sviedru tajā darbā nav vispār. Tagad tās vairs nav spēles ar fiziskās pasaules lietu uztveri, bet šodienas dzīves sajūtas simboli.”2 Taustiņu krusts norāda uz datoru kā informācijas laikmeta galveno darbarīku; zināma kritiska nots, mērķēta uz pelnīšanas un patērēšanas vāveres riteni, te varētu tikt saskatīta. Protams, reālas alternatīvas cilvēciskās eksistences apliecināšanai caur darbu (tā monotonais vai jaunradošais raksturs jau ir cita tēma) diez vai ir ieraugāmas, lai gan populārie meklējumi dzīves tempa piebremzēšanā, mirkļu, ēdienu un attiecību lēnā izbaudīšanā var norādīt zināmu virzienu. Otrkārt, šaubas par tehnoloģijām kā universālu visu problēmu risinājumu (demokrātijas galīgo uzvaru, līdzdalības nodrošināšanu, hierarhiju likvidēšanu) ir vēl viens darba semantiskais slānis. Taustiņu izvēle, kam darbā ar datoru ir sava konkrēta loma, papildina darba uztveres laukus ar plašāku tulkojumu klāstu, it kā ejot atpakaļ no šauri tehnoloģiskajām funkcijām pie universāli cilvēciskajām nozīmēm: centrā ir Home (mājas, drošā vieta), pa kreisi – Esc (iziešanas, izbēgšanas ceļš, atkāpšanās, eskeipisms, ko var aplūkot visdažādākajos aspektos), pa labi – Ctrl (kontrole kā psiholoģiska nepieciešamība un viens no pasaules funkcionēšanas pamatmehānismiem), lejupvirzienā sekojošie End (rindas beigas) un Delete (nodzēst) var atgādināt par visa pārejošo raksturu, savukārt augšupvērstā bultiņa aicina domāt par kāpumu un attīstību, lai ko arī tas varētu nozīmēt individuālā plānā. 1 Bužinska, Irēna. Neredzamais cilvēks Ēriks Božis. Studija, 1998, Nr. 3/4, 25. lpp. 2 Astahovska, Ieva. User’s Guide vai Loser’s Guide. No: Ēriks Božis: Instrukcija: Izstāde 29.02.– 30.03.2008. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2008, 15. lpp. | |
| Atgriezties | |
