VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Izstāde "Ars viva 2011/2012 – Sprache / Language / Valoda" Inga Šteimane, kuratore 18.02.2012 - 22.04.2012 Karls Otto Apels, vācu filosofs un viens no laikmetīgā postmodernisma veidotājiem, uzskata, ka mūsdienu domāšanas fundamentālais pamats ir lingvistiskā apvērsuma prezumpcija. Tas ļauj uzlūkot valodu kā cilvēciskās būtības pamatu un vienlaikus apjaust laikmetīgā postmodernisma klasiskās un romantiskās vibrācijas (Apels citē Helderlīnu, lai pievienotos apgalvojumam, ka mēs sākamies ar sarunu). Lai gan tūlīt jāpiebilst, ka orientācija uz valodas formu mūsdienās piedāvā visdažādākās rotaļas ar cilvēcisko būtību, balstoties uz valodas rotaļām. Tāpat valoda mūsdienās dzīvo tik daudzu un dažādu kontekstu tīklojumā, ka kontekstualitātes intuīcija fenomenu izprašanā ieņem kādreizējās zinātniskās skaidrības vietu. | ||||||||||
 "ars viva 2011_2012 Valoda" laureāti No kreisās: Eriks Bingers, Filips Goldbahs, Jirgens Štāks | ||||||||||
| Savukārt valoda ir fundamentāla tēma mākslas interpretācijai kopš vēsturiskajiem 20. gadsimta avangardiem, kurus turpina neatslābstošas inovācijas attēla un teksta kombinācijās. Valoda, dažādi teksti parādās mākslas darbos ciešā saistībā ar sociālās telpas nozīmes palielināšanos mākslā. Valoda, verbālu un arī neverbālu zīmju saprašana palīdz uztvert un saprast telpu. Vēl vairāk, mūsdienu valodas teorijas ļauj attiecināt jēdzienu „valoda” uz jebkuru zīmi, kas izsaka nozīmi. Raugoties no tādā skatupunkta viss – arī mūzika, glezniecība vai arhitektūra – ir valoda. Un vienlaikus – mentāla telpa. Izvēloties valodu par virsrakstu, laikmetīgās mākslas balvas „ars viva” veidotāji uzsver mākslas un valodas jēgpilno mijiedarbību mākslas vēsturē un laikmetīgajā mākslā. Visi trīs „Ars viva” balvas laureāti un izstādes „Ars viva 2011/2012 – Sprache / Language / Valoda” dalībnieki – Eriks Bingers, Filips Goldbahs un Jirgens Štāks – katrs savā veidā strādā ar valodu, pētot valodas iespējas vizuālajā mākslā, valodas sociālo lomu un vienlaikus pārbaudot arī vizualitātes robežas. Visu trīs autoru darbos ir pamanāms kāds kopīgs elements – valoda kā performance, kas ļauj iekļaut autorus laikmetīgajā orientācijā uz valodas formu (Apels). Svarīgi piebilst, ka autori strādā gan ar fiziski mērāmo valodas formu (runāts vārds, tā audioiedarbība, frekvence, rakstu zīmju izmērs, daudzums), gan ar valodas estētiskajām formām tās apzīmējošās funkcijas ietvaros. Darbos ir daudzslāņaini fiziskās un mentālās iedarbības salikumi. Eriks Bingers ir dzimis 1976. gadā Vekšē (Växjö), Zviedrijā. Studējis kompozīciju un elektroakustisko kompozīciju Stokholmas Karaliskajā mūzikas koledžā (Kungliga Musikhögskolan) un Berlīnes Mākslu Universitātē (Universität der Künste). Savos darbos, kas veidoti kā videolekcijas, performances un instalācijas, Eriks Bingers izmanto jau esošus muzikālus darbus, fragmentus, videoierakstus, filmas un dokumentālus materiālus. Mākslinieks parāda, kā popkultūra – mūzika un vizuālā kultūra – izmanto valodu. Viņš atrod negaidītus kontekstus un veido kritisku komentāru. Savās valodas studijās mākslinieks balstās uz runātu vārdu, uz cilvēka balsi, kuru viņš aplūko kā mītu radīšanas un manipulāciju instrumentu medijos. Dažkārt Bingers aplūko skaņas iedarbību uz cilvēka ķermeni, atsaucoties uz iracionālas ievirzes psihologu teorijām par cilvēka smadzeņu funkciju senatnē („Trešais cilvēks”). Tas piešķir Bingera darbiem zinātniskās fantastikas dimensiju, bet kritiķis Stīvens Konors pat apgalvo, ka „Bingera darbi padara mūs par rēgiem, kas pazuduši mašinērijā”. Speciāli izstādei „Rīgas mākslas telpā" ir tapis jauns video, kurā Bingera komponētās „Variācijas par Keisija & Finča tēmu” atskaņo labākie Latvijas mūziķi. Eriks Bingers savas “Variācijas” skaidro atraktīvi: „Reiz mans CD atskaņotājs saniķojās un dziesmas fragmentā, kas nemitīgi atkārtojās, pēkšņi pamanīju dziļāku jēgu. Dziesmu vārdi parasti kļūst par „buramvārdiem”, ko klausītājs gribot, negribot dzied līdzi. Atkārtojums manā uztverē lieliski atspoguļoja, kā mūzika pārvērš klausītāju mehāniskā rotaļlietā. Es nospriedu, ka būtu interesanti likt veselam ansamblim tā „lēkāt”. Turklāt šī Keisija un Finča dziesma kļūst par hedonistisku himnu ar saviem a-ha, a-ha un „that's the way I like it...”. Filips Goldbahs ir dzimis 1978. gadā Ķelnē, studējis mediju mākslu Ķelnes Mediju mākslas augstskolā (Kunsthochschule für Medien Köln), kā arī mākslas vēsturi, socioloģiju un filozofiju Ķelnes Universitātē (Universität Köln). Filips Goldbahs savos darbos pievēršas valodas un medija mijiedarbībai, tam, kādu iespaidu uz objektu un mediju atstāj saskarsme ar valodu rakstveidā. Mākslinieka interesi atspoguļo daudzveidīgi paņēmieni – viņš pārraksta filozofiskus traktātus ar zīmuli uz balta papīra mikrorokrakstā (“Mikrogrammas”), viņš atrod un reproducē attēlus ar rakstu zīmēm („Fototipija”). Dokumentējot vienlaikus gan rakstīšanu, gan valodas un teksta izzušanu, Goldbahs fotografē tāfeles universitāšu auditorijās, kur var redzēt nodzēsta teksta pēdas („Tāfeles”). Izdzisušais teksts kļūst par attēlu, kas piedāvā “iztēloties vēsturi kā sarežģītu zīmju un to atstāto pēdu veidojumu ” (kritiķis Bernds Stīglers). Savukārt Donaldu Džadu Goldbahs izmanto kā valodu, kā gramatisku sistēmu, ar kuras palīdzību pārvērst nevienam vairs nevajadzīgu reklāmu cienījamā objektā. Jirgens Štāks (Juergen Staack) ir dzimis 1978. gadā Brandenburgas apgabalā, bijušajā Austrumvācijā. Mācījies pie Tomasa Rufa (Thomas Ruff) Diseldorfas Mākslas akadēmijā. Savos darbos Štāks arvien nonāk pie fotogrāfijas iespēju robežām, tā pētot attēla robežas vispār. Viņa konceptuālo darbu centrā ir fotogrāfijas atveidošana ar valodas palīdzību jeb attēla pārtulkošana valodā, kas vienlaikus dod arī skaņu. Bieži vien neļaujot skatītājam redzēt sākotnējo attēlu, bet tikai tā tulkojumus, Štāks izmanto valodu, lai būvētu citu attēlu. Darbu sērijā „Transkripcija. Attēls” fotogrāfijas saturs (fotogrāfijā redzamais) kalpo par pamatu attēla lingvistiskai reprodukcijai un tālāk – abstrakta grafiska attēla veidošanai no kodētiem skaņu datiem. Pie Jirgena Štāka darbiem gribas citēt filosofu Anrī Lefebru, par to, ka zīmei un apzīmēšanai piemīt destruktīvs spēks, jo tai ir abstrakcijas spēks, ar kuru var radīt jaunu, no dabas pirmsākuma atšķirīgu pasauli. „Tieši šajā apstāklī slēpjas Logosa kā visu varu un autoritāšu pamatojums,” apgalvo Lefebrs un marksistiski piebilst, ka te slēpjas arī Eiropas zināšanu, tehnoloģiju, industrijas un imperiālisma izaugsme. Toties Jirgens Štāks ar Logosa palīdzību ir radījis to, pēc kā var ilgoties katrs konceptuāls mākslinieks – formulu, ar kuru var radīt daudzas un dažādas īstenības. Ikviens ir aicināts izmēģināt formulu Jirgena Štāka interaktīvajā instalācijā „Skatītājs un attēls, Vuhana” Ikgadējo laikmetīgās mākslas balvu „Ars viva” jau piecdesmit astoto reizi piešķir Vācu ekonomikas Mākslas un kultūras asociācija (Kulturkreis der deutschen Wirtschaft im BDI e.V.), kura ietilpst asociāciju apvienībā pie Vācijas Industriju Federācijas. Kulturkreis atbalsta mākslu un kultūru kopš 1951. gada un tā misija ir veicināt sabiedrību, kurā māksla tiek uzskatīta par būtisku resursu. Kulturkreis ir Vācijas vecākā institūcija, kas apvieno un koordinē uzņēmēju finansiālo atbalstu mākslai. Vairāk nekā 400 Kulturkreis biedru vidū ir ne vien privātpersonas, bet arī vadošie Vācijas uzņēmumi. Kulturkreis biedru finanses tiek virzītas arhitektu, mākslinieku, literātu un mūziķu atbalstam. Kulturkreis kā ekonomikas un mākslas starpnieks rosina savus biedrus kļūt par filantropiem, kultūras sponsoriem, kolekcionēt mākslu un atbalstīt starptautiskus projektus. SIA „Rīgas nami” Rīgas pilsētas izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa” ir „Ars viva 2011/2012 – Sprache / Language” ārzemju partneris, tāpēc skatītājiem ir unikālā iespēja iepazīties ar Vācijas labāko jauno mākslinieku darbiem. Izstādes „Ars viva 2011/2012 – Sprache / Language / Valoda” kuratore Rīgas mākslas telpā ir Inga Šteimane. Telpas mākslinieks – Kristians Helvings. Vācijā „Ars viva 2011/2012 – Sprache / Language” izstāde notika Folkwang muzejā Esenē (09.10.2011.–15.01.2012.), kuratore Sabīne Marija Šmita. Vasarā izstāde būs skatāma Modernās mākslas muzejā Weserburg Brēmenē, kurators Pīters Frīze (23.06.2012.–20.09.2012.). Izstādi „Rīgas mākslas telpā" producē un atbalsta: SIA „Rīgas nami", Vācijas ekonomikas Mākslas un kultūras asociācija (Kulturkreis der deutschen Wirtschaft im BDI e.V.), Gētes institūts Rīgā (Goethe-Institut Rīgā), Allianz Kulturstiftung. | ||||||||||
| "Rīgas mākslas telpa" Kungu iela 3, Rīga o., t., c., pt. s., sv. 11.00–18.00 pirmdienās slēgts www.makslastelpa.lv | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
