VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Lindas Stepītes personālizstādi "Laimīga diena" [24.02.2012. 09:55] 15.02.–03.03.2012. Galerija "Daugava" LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentes viedoklis | ||||||||||
| Elīna Pastare, 3.kursa studente Līdz 3. martam galerijā "Daugava" ir apmeklējama Lindas Stepītes izstāde "Laimīgā diena". Tās ietvaros iespējams aplūkot mākslinieces eļļas gleznas, mazu formātu akvareļus, kā arī lielāku izmēru darbus, kuros izmantota jaukta tehnika. Linda Stepīte ir mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā un 1996. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu. Vairākus gadus viņa ir piedalījusies dažādās grupu izstādēs, taču pirmā personālizstāde notikusi pavisam nesen – 2011. gadā. Kopš 1997. gada māksliniece strādā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, kur ieņem direktora vietnieces amatu, kā arī pasniedz zīmēšanu un gleznošanu. Izstādē "Laimīga diena" eksponētajos mazformāta akvareļos saskatāmi nosacīti gleznoti seju veidoli. Tie ir kā savdabīgi portreti, kuros māksliniece ir fiksējusi nejaušus garāmgājējus – cilvēkus, kuriem nozīme viņas dzīvē ir bijusi tikai īsu brīdi. Darbi skatītājam sākotnēji atklājas kā spilgtu krāsu laukumu spēle, taču, ieskatoties iespējams izdalīt konkrētus sejas vaibstus. Darbu nosaukumi atklāj, kas ir šie tēli. Tādā veidā skatītājs tiek iepazīstināts ar "kaimiņu no pretējās mājas" un "uzņēmēju ar bibliotekāres izglītību". Taču šīs sejas šķiet jau kaut kur redzētas. Pateicoties tēlu universalitātei un nosacītībai, tie vienlaikus ir kļuvuši dziļi personiski. Pavisam savādākas ir galerijas otrajā stāvā izstādītās eļļas gleznas. Tajās tēlota vide, kurā cilvēka klātbūtni iespējams sajust tikai pastarpināti, caur atsevišķi izgleznotiem priekšmetiem. Telpu aizpilda mākslinieces notvertais gaismas baltums, kurā izšķīdināts viss pārējais. Darbos lieli krāsu laukumi mijas ar smalki veidotām detaļām un plašu triepienu nomaina izsmalcināts zīmējums. Tas viss atstāj sapņa vai vīzijas iespaidu, kad svarīgākā paliek tikai sajūta. Kā visspilgtākie ir jāatzīmē lielformāta darbi, kuros izmantotas gan eļļas krāsas, gan akvarelis. Tajos ir apvienojies eļļas gleznās notvertais gaismas ēteriskums un mazajos, savdabīgajos portretos ietvertais krāsainais dzīvesprieks. Māksliniece arī šeit izmanto nosacītas formas, izvairoties no jebkādas konkrētības, izmantojot eļļas tehnikas un akvareļglezniecības atšķirības, viņa spēlējas ar krāstoņu niansēm, laukumu attiecībām un telpu. Šķiet, notverot kādu konkrētu mirkli, viņai ir izdevies saglabāt tā gaistošo raksturu, un tomēr parādīt tā nozīmi, jo daudzi mirkļi veido vienotu veselumu. No daudziem acumirkļiem veidots veselums. Tāds arī ir iespaids par Lindas Stepītes izstādi galerijā "Daugava". Grūti pateikt, kurš no notvertajiem mirkļiem man galerijas telpas liek atstāt kā pilnīgi apmierinātam skatītājam, neatrodot kādas nepilnības vai neatbildētus jautājumus. Iespējams, tas ir kontrasts starp drūmajiem laikapstākļiem aiz galerijas sienām un pavasarīgo, dzīvespriecīgo noskaņu darbos. Bet varbūt tā ir mākslinieces no ikdienas dzīves fragmentiem būvētā pasaule, kas pārliecina, ka tieši tas, kā mēs uztveram lietas, nevis, kādas tās ir savā objektīvā būtībā, var katru dienu padarīt par laimīgu. | ||||||||||
 Linda Stepīte. Divas. Audekls, akvarelis, eļļa. 150x180 cm. 2010 Foto no Lindas Stepītes personiskā arhīva | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
