VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS
|
|
|
Kur iegādāties? Iegādāties iepriekšējos Nr. Par mums
| Magones Šarkovskas izstāde "Viena pati izstādē" Galerija "Supernova" 21.05.2009 - 22.06.2009 No 21. maija līdz 22. jūnijam Supernovā (Krāmu ielā 3, Rīgā) skatāma Magones Šarkovskas personālizstāde "Viena pati izstādē". | |
 Magone Šarkovska. Bambusi. 2009. | |
|
SUPERNOVA: Tavs vārds. Kāds ir tā stāsts? MAGONE (MAGONE ŠARKOVSKA): Mamma. Viņai vēl joprojām patīk tās nezāles. Bet īstenībā, tas ir normāls latviešu vārds. S: Studēji trīs gadus scenogrāfos un tad pēkšņi pārgāji uz gleznotājiem? M: Kad iestājos scenogrāfos mums bija jāraksta, kāpēc vēlos studēt scenogrāfiju un man bija viens teikums - iemācīties domāt. Pirmie uzdevumi bija ļoti labi, treniņš, piemēram, kā parādīt jūru, nerādot ūdeni. Bet, kad ej tālāk un nonāc pie 5 Latvijas teātriem un saproti, ka tev nav vietas nevienā no tiem, jāsāk meklēt alternatīvas. Grūti atrast cilvēkus ar kuriem komunicēt, tāpēc aizgāju uz gleznotājiem, jo faktiski dari to pašu, tāpat domā, tāpat attiecies pret lietām, bet audekls tev ir vienam pašam, nav īsti jāatskaitās. Brīvība. S: Un kā ir? M: Tīri tehniski tā ir pašmācība. Strādā, strādā un saproti kā lietot eļļu, lakas, sikatīvus, krāsas, kādas auduma struktūras ir tev piemērotākas. Uzvelku rupju audeklu, sāku gleznot un rauju nost, jo vienkārši nepatīk. Tad pienāk pasniedzējs, nokomentē darbu, es apskrienu 3 reizes apkārt akadēmijai un turpinu, tās reizes bija visvērtīgākās. S: Kas tālāk? Vai glezniecībai sekos kaut kas cits? M: Man patīk video. Ļoti patīk. Esmu ļoti apmierināta ar savu tikko samontēto video. Tikpat labi varētu ņemties telpā. Skatēs eksponēju savu velosipēdu ar boa, tas bija viens no maniem aktiem. es jau to visu turpinu. Patīk grafika. Mākslinieks ir tas, kurš jebkurā tehnikā vai mēdijā spēj izpausties. S: Tava valoda ir lakonisms. M: Tā ir Andra Freiberga skola, kaut gan es nezinu, vai tīri askētiska, jo tā mana iecere krievu lakatu uztaisīt par pļavu, ir tāāāda eksplozija, nu nekāda lakonisma. Tās vairāk ir asociācijas, skaties uz lietu un procesu. Tā ir spēle un tu spēlējies. S: Vai tevi neinteresē pati lieta, bet vairāk norādes aiz tās? M: Arī. Kaut gan man patīk arī tas pašvērtīgais bambusu skaistums. Viss ir procesā, nepārtraukti visu salīdzinu ar to informācijas bagāžu, kas man ir. Jo tā lielāka, jo vairāk vari izvilkt no vienas mazās lietas. Tāpat kā kāpņu telpa un tajā uzkrāsotās pumpas. Es staigāju pa kāpņu telpām un mani fascinē, ka cilvēki var vispār kaut ko tādu veidot un darīt. Tie punktojumi ir rastrs, gluži kā mūsu redze, acs, kas veido attēlu sakopojot to vienā veselā no punktiem vai Photoshopa filtrs. Tāpēc rastru telpā ieliku plakani. Lai skatītājs pamežģa acis! S: Ar savu attieksmi radi iespaidu par cilvēku, kas varbūt neapzināti, bet tomēr labprātīgi iziet uz konfliktiem. Piemēram, akadēmijā atļaujies negleznot aktus. Visi glezno, tu neglezno. M: Bet man nepatīk to gaļu gleznot! Cilvēks ir nevis miesa, bet tas, ko tas rada, kā attiecas, kā interpretē. Galu galā, tā ir konceptuālās glezniecības meistardarbnīca un man ir sava attieksme pret pasauli un lietām. Darīt kaut ko tikai tāpēc, ka vajag? Nu nē! Tu esi tikai šodien. Un man nepatīk to laiku patērēt darot lietas, kas man nepatīk. Kursa biedri man saka, ka taisās īrēt modeli. Es atbildu, ka man vajadzētu piemaksāt, lai es to darītu, un tā dāsni.. Es jau to varu izdarīt. Viss. Ejam tālāk, domājam, kāpēc es to daru. Cīņa- tas jau ir ļoti skaisti. Visi lielie vārdi ir izgājuši ellei cauri (smejas). Zīmēšana mums ir matemātikas vietā. Telpas uztvere ir ļoti svarīga. Bet ja tu to jau vari izdarīt, tad jāiet uz priekšu. Kad esi pagaršojis no citas burciņas, un ir iegaršojies, atpakaļ jau negribi. Bet visumā viss ir labi. S: Vai domā par skatītāju? M: Tā ir komunikācija, bet noteikti nekas pamācošs, nekas stāstošs, jo reāli viss jau ir bijis. Dažādību piešķir jaunas kombinācijas no vecajiem klucīšiem, veids kā pasniegt visikdienišķākās lietas. Es nevaru piešķirt iztēli skatītājam, tai jau ir jābūt. S: Ja tās nav, tad ir prieks vismaz par krāsām. M: Tu veido darbu, darbs veido tevi. Krāsu psiholoģija. Tas trakais darbs ar norobežojošajām lentām darīja mani traku, jo sarkanais salikumā ar balto ir visnervozākais iespējamais krāsu salikums. Opārts. Savukārt Ojāra Pētersona bambusi un Ellas Fidžeraldas "Sunshine Of Your Love" ir diametrāli pretējs darbs. Vajag iemīlēties! Man tīra krāsa un formu skaidrība nozīmē kvalitāti. Skaidri zināt, ko vēlies. S: Tavs ideālais gleznu izmērs? M: Dažādi. Balti audekli ilgi nestāv, vienmēr atrodas ko uzmālēt. Idejas, idejas, idejas! S: Ak, ideja. Kāda ir šīs izstādes ideja? Kad prasījām, tu uzrakstīji vienu teikumu. M: Nav tēmas, ir veids, kā attiecos. Dažādi motīvi, katru no tiem var attīstīt un turpināt tālāk. Kāpņu telpa, akti, ornamenti, konceptuālie. Tā ir iepazīšanās izstāde, arī pašai vajag saorganizēties. Daudz dažādas lietas, pēc tam tās varēs aiziet daudzos virzienos. Smadzenes scenogrāfos uztrenētas. Domāt un redzēt. Par ideju pārbagātību, kas mani pārņem šobrīd, neuztraucos. Ar laiku piezemēšos, bet šobrīd gan bieži vien rokas no tām trīc. S: Pastāsti vēl kaut ko. M: Mani interesē ornaments, pats par sevi. Tā man liekas vispatiesākā un īstākā pasaules ilustrācija, kad viss nāk un viss atkārtojas. Mainās paaudzes, viss no sākas no jauna. Viss ir ritmā. Ornaments ir tas, kas to vizualizē. Nav kaut kas konkrēts, nav tie smagie stāsti. Cilvēkiem šeit problēmas ar to, ka cenšas pateikt tik daudz, uzskata skatītāju par muļķi, ka viņam ir jāizstāsta viss - tur sēž tas, dara to, ir tā un mēs esam tur un tur. Priekš kam? Katram ir pašam savas emociju filtrs. Teātra skola mani ir būtiski ietekmējusi, pēc tām literatūras čupām, ko esmu izlasījusi, tā esmu pārēdusies emocijas, ar savām jau grūti tikt galā, un sāk šķist, ka cilvēks to vien dara, kā vārās savās emocijās. Es jūtu.. ak, es jūtu! Bet visīstākās lietas ir vienkāršas. | |
| Galerija "Supernova" Krāmu 3, Rīga o., t., c., pt. 11.00–18.00 s. 11.00–17.00 www.super-nova.lv | |
| Atgriezties | |
