VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par izstādi "Maize. Identitāte?" [03.02.2012. 10:17] 26.01.–19.02.2012. LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" Radošā darbnīca LMA Mākslas zinātnes nodaļas studentu viedokļi | ||||||||||||||
| Marta Reihmane, LMA 3.kursa studente Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības rezultātā tapusi jau desmitā mākslas zinātnes studentu organizētā izstāde, kuras tēma šoreiz ir "Maize. Identitāte?". Izstādē 4.kursa studentes risina jautājumu par maizi kā tradīcijas iemiesotāju un tās vietu mākslā un cilvēka ikdienā. Par spīti tēmas šaurībai un konkrētībai, autorēm ir izdevies piemeklēt darbus, kas pārstāv dažādus mākslas veidus. Glezniecības darbu pārsvars patīkami atsvaidzināts ar maizi godinošiem Gustava Šķiltera sacerētiem pantiņiem rokrakstā, kas eksponēti pārējo mākslas darbu vidū, video materiāliem, kas sagaida un pavada skatītāju izstāžu zāles priekštelpā, kā arī ar noskaņu rosinošu prozas teksta fragmentu ierakstu. Jāsaka, ka galvenā – glezniecības – daļa izstādē šķiet samērā monotona un viendabīga. Gan darbu kolorīts, gan tematika ar dažiem izņēmumiem ir vienveidīgi – klusās dabas un žanriskos grupu portretus caurvij brūni pelēki zemes toņi un triepiena raupjums. Krasi atšķiras Borisa Bērziņa nepabeigtais darbs, kas uz pārējo fona liekas nepieklājīgi abstrakts un spožs, tomēr situāciju glābj Edvarda Grūbes glezna "Maize", kas funkcionē kā vienojošais elements, apvienojot sevī Bērziņa darba silti saulaino koptoni ar pārējo izstādes darbu nosvērto mieru. Nevar nepieminēt izstādes scenogrāfiju, kuru veidojis Reinis Dzudzilo – iekārtojums ir minimālistiski vienkāršs, tas atstāj vietu skatītājam gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, ļaujot tam elpot. Mākslas darbi izkārtoti tieši tik blīvi, lai būtu viegli uztverami gan atsevišķi, gan kā kopums. | ||||||||||||||
 Biruta Baumane. Trīs zvejnieku paaudzes Audekls, eļļa. 101,5x101 cm. 1976 | ||||||||||||||
| Interesanta ir priekštelpā skatāmo video darbu izvēle un ietekme uz mani kā skatītāju – ienākot pirmais jānoskatās nostalģiski aizkustinošs video par maizes ceļu no grauda līdz klaipam, tā iespaids ir pacilājošs un liek izstādi uztvert noteiktā emocionālā aspektā, domājot par maizi kā visos laikos godātu un svētu vērtību. Pēc izstādes apskatīšanas uz šāda viļņa skatītājs aizkustināts atkal nonāk priekštelpā, kur izrādās ir vēl viens video – politiska rakstura televīzijas raidījuma fragmentu montāža, kurā apvienoti vairāku sabiedrībā zināmu vīru izteikumi. Politiskā kontekstā viņi izrunā folklorizētas frāzes, kas ietver vārdu "maize", tādējādi liekot pārdomāt maizes gan kā vārda, gan priekšmeta nozīmi mūsdienās un nolaisties uz zemes no sentimentālo pārdomu augstumiem. Kopumā izstāde ir ļoti latviska – pat valdošais koptonis šķiet raksturojam mūsu tautu un tās temperamentu – zemnieciski raupju, bet ar iekšupvērstu viedumu un mieru; un, lai nešķistu pavisam garlaicīgi – arī ar kādu spilgti pārsteidzošu dzirksti. Manuprāt, autorēm izstādē patiesībā ir lieliski izdevies attēlot latvieti. Vai latvieša identitāti? | ||||||||||||||
Linda Teikmane, LMA 3. kursa studente 26. janvārī paredzētā izstādes "Maize. Identitāte?" atklāšana guva diezgan plašu atspoguļojumu, ziņojot par šo notikumu gan internetā, gan citos medijos, piemēram, avīzē "Diena". Atklāšana, kas paredz lielāko uzmanību veltīt izstādes prezentācijai varētu būt labāk noorganizēta, jo, sākoties ar nokavēšanos, riskē zaudēt daļu pirmā momenta nozīmes, kad izstāde no skatītāju puses jau ir apskatīta. Šis gads Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas sadarbības projektam, sadarbojoties ar mākslas zinātnieku 4.kursu, ir jubilejas gads, kas apstiprina ne tikai lielākā nacionālās mākslas muzeja un augstskolas sadarbības ilgnoturību, bet arī jauno pētnieku iniciatīvu strādāt šai virzienā ar inovatīvu pieeju, ko prasa pats uzdevums – veidot izstādi. | ||||||||||||||
 Vilis Ozols. Klusa daba ar menesnīcu Audekls, eļļa. 54x54 cm. 1979 | ||||||||||||||
| Paredzot telpu vienam uzturā lietojamam pārtikas produktam – maizei – tajā tika iekļauta arī darba, tās pelnīšanas tēma, kas ir tautas folklorā nesaraujami saistītas ar maizi kā loģisku tā rezultātu. To uzskatāmi demonstrē gan izstādē atrodamie Gustava Šķiltera dzejoļi, gan video, kurā ir fiksēts maizes tapšanas process, kam arī vairāk vai mazāk pieskaras katrs darbs. Reiņa Dzudzilo veidotais izstādes noformējums paver jaunu aspektu gleznu un citu divdimensionālu mākslas darbu izstādīšanai. Iekļaujot gleznas, medaļas, manuskriptu un zīmējumu lapas rāmī, kas rada tāda pat ekrāna iespaidu, kāds atrodams pirmajā Radošās darbnīcas telpā pirms ekspozīcijas zāles, pie sienas, tiek radīts motīvs duālai rotaļai ar skatītāja uztveri. Redzot dažādās tehnikas, kompozicionālās un kolorīta atšķirības dažādu periodu darbos, kaut vai atšķirības starp skulptūru "Dienišķā maize" vai Kārļa Miesnieka gleznu, vai Džemmas Skulmes audeklu vai Borisa Bērziņa siltā tonalitātē ieturēto nepabeigto darbu, rodas negaidīts darbu mijiedarbes efekts, esot centriska apļa novietojumā. Maizes attēlojums kā tāds, izteiksmes valoda mākslas darbos ir dinamiskā kopeksistencē izstādes laikā, arī gadījumos, kad to rašanos noteica radikāli pretējas nostājas. | ||||||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||||||
| ||||||||||||||
