VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Ugunsizturīgie elektriskie jaunekļi Kaspars Groševs, mākslinieks Karlheincs Štokhauzens. "Jaunekļu dziesma" (Gesang der Jünglinge, 1955-1956) | |
| Diez vai kādam mūsdienās vēl nepieciešams skaidrot, kas ir elektroniskā mūzika un kurā brīdī to pieslēdz pie strāvas. Tā ieplūdusi vai visos medijos, un, pateicoties viegli pieejamajām tehnoloģijām, "komponēt" nu spēj jebkurš. Tomēr vēl tikai pirms sešdesmit gadiem elektroniskā mūzika tapa speciāli ierīkotās studijās un iespējas darboties jaunajā, maz izpētītajā lauciņā bija salīdzinoši šauram cilvēku lokam. Kamēr Parīzē Francijas Radio paspārnē Pjērs Šefers, manipulējot ar magnētisko lenšu ierakstiem, radīja konkrēto mūziku, Rietumvācijas Radio studijā Ķelnē fiziķis Verners Meiers-Eplers un komponists Herberts Eimerts nonāca pie idejas par mūziku, kas radīta tikai no elektroniskiem signāliem, un nodēvēja to par elektronische Musik. Jaunais, daudzsološais komponists Karlheincs Štokhauzens (1928-2007) 1952. gadā bija iemēģinājis roku konkrētajā mūzikā, darbojoties Šefera studijā, bet nākamajā gadā pārcēlās uz Ķelni, lai pievērstos elektroniskajai mūzikai. Tur arī tapa skaņdarbs "Jaunekļu dziesma", kurā pirmo reizi veiksmīgi apvienojās vācu elektronische Musik tīrība un franču rotaļīgie eksperimenti ar magnētiskajām lentēm. Darbs sastāv no zēna soprāna ieraksta, kas dažādi pārveidots un sagraizīts, un elektroniskiem signāliem, sintezētiem pēc valodas skaņu līdzības, - tīri sinusa toņi atsaucas uz dziedātajiem patskaņiem, savukārt līdzskaņiem pielāgoti pārveidoti trokšņu signāli. | |
 matskaņojums Ķelnes Rietumvācijas Radio lielajā auditorijā 1956.gada 30.maijā | |
|
Pirmatskaņojumā Štokhauzens realizēja tolaik tehniski sarežģītu piecu atsevišķu audio kanālu atskaņošanu, kas atstāja lielu iespaidu uz tālāko mūzikas attīstību, - tik liela telpas nozīme skaņdarbu kompozīcijā bija kaut kas jauns. Arī vēlāk komponists turpināja eksperimentēt ar telpiskumu - viens no spilgtākajiem piemēriem ir 90. gadu sākumā sacerētais "Helihopteru stīgu kvartets" (Helikopter-Streichquartett), kurā katrs no dalībniekiem atrodas savā lidaparātā. Skatītāji var dzirdēt un vērot videoekrānos, kā kvartets no koncertzāles dodas uz helikopteriem, paceļas gaisā, kur atskaņo darbu, stīgu instrumentu skaņām sajaucoties ar motoru troksni. Darbs beidzas, kad kvartets atgriežas zālē. "Jaunekļu dziesma" ir ne tikai vēsturiski nozīmīgs un pamatīgu teorētisku sacerējumu apjūsmots darbs, bet arī muzikāli joprojām ļoti interesants un suģestējošs, sarežģītajām skaņas konstrukcijām saspēlējoties ar darba saturisko daļu. Katoļticīgais Štokhauzens to bija iecerējis kā elektronisku mesu, tomēr Ķelnes katedrāles vadība neļāva dievnamā izvietot skaļruņus, tādēļ darba forma tika mainīta. Dziedātā teksta pamatā ir Bībeles stāsts par trim dievbijīgiem jaunekļiem, ko valdnieks Nebukadnecars par atteikšanos pielūgt zelta elku pavēl iemest liesmojošā ceplī. Tur tos pasargā eņģelis, un jaunekļi neskarti dzied slavas dziesmas Dievam. Štokhauzena kompozīcijā zēna balss nepārtraukti šaudās liesmās, brīžiem vārdi tiek salauzti zilbēs un fonēmās, brīžiem vairākas balsis skan vienlaicīgi, vien laiku pa laikam ļaujot saklausīt teksta izrāvumus, visbiežāk - "slavējiet to Kungu" (preiset den Herrn). Atliek vien minēt, vai katoļu baznīca beidzot ļāvusi šim darbam skanēt dievnamā, tomēr skaidrs: ja ir iespēja, to noteikti vērts dzirdēt koncertatskaņojumā - tā, kā tam būtu jāskan pēc autora ieceres. | |
| Atgriezties | |
